Diskusijas par otro pensiju līmeni

Finanšu ministrija uzskata, ka otrā pensiju līmeņa padarīšana par brīvprātīgu vai iespējas radīšana priekšlaicīgi izņemt uzkrātos līdzekļus neatbilst pensiju sistēmas ilgtermiņa mērķiem.

Šādu viedokli pauž Finanšu ministrija (FM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savāktos parakstus aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu. FM uzsver, ka valsts fondēto pensiju jeb otrais pensiju līmenis ir būtiska Latvijas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem papildu ienākumus vecumdienās un mazināt nākotnes nabadzības risku. 

Otrais pensiju līmenis ir veidots kā ilgtermiņa uzkrājuma mehānisms, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, lai kapitāls laika gaitā pieaugtu.

Tāpat FM norāda, ka Igaunijas pieredze rāda, ka lēmums ļaut priekšlaicīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus jau tiek vērtēts kritiski, jo daļai iedzīvotāju tas nākotnē var radīt būtisku pensijas ienākumu samazinājumu un palielināt sociālās nodrošināšanas riskus.

Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" par priekšlikumu "Par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu un 6% mazākiem nodokļiem" līdz 12. februārim savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu un tas jau pārsniedz nepieciešamo parakstu skaitu (10 tūkstoši), lai iesniegtu priekšlikumu izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvu iesniegusi Saeimā nepārstāvēta partija "Platforma 21" (iepriekš – "Katram un katrai"). Tā piedāvā veikt izmaiņas likumos un dot iespēju cilvēkiem pašiem brīvprātīgi izvēlēties, ko darīt ar otrajā pensiju līmenī uzkrāto naudu – paturēt turpat vai arī izņemt. Tāpat piedāvāts izvēles variants ieskaitīt pirmajā pensiju līmenī šo naudu, ko patlaban atvelk priekš otrā pensiju līmeņa (iepriekš 6% no strādājošā bruto algas, no 2025. gada – 5%). "Tiem, kas nevēlas turpināt un vēlas paši parūpēties par saviem ienākumiem pensijas vecumā, par otrajā pensiju līmenī paredzētajiem 6% samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksas darba ņēmēja pusē. Šajā gadījumā tiek saņemta tikai 1. līmenī paredzētā valsts pensija," raksta iniciatīvas autori.

Tāpat platformā "Manabalss.lv" tiek vākti paraksti par vēl citu iniciatīvu, ko iesniedzis Ģirts Bumbērs. Viņš rosina noteikt likumā iespēju personai brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji. 

Šīs iniciatīvas iesniedzējs domā, ka naudas izņemšana no otrā pensiju līmeņa sniegšot iedzīvotājiem lielāku finanšu drošību, mazināšot risku nonākt finansiālās grūtībās. 

Par šo iniciatīvu līdz 12. februārim savākts ap 8800 parakstu.

Spriežot par šo jautājumu, Latvijā daudzi politiķi un eksperti atsaucas uz Igaunijas pieredzi. Igaunijā 2021. gadā stājās spēkā pensiju sistēmas reforma, ko bija ierosinājusi tagad opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija "Tēvzeme". Otrais pensiju līmenis, kas iepriekš bija obligāts, kļuva brīvprātīgs. Līdztekus iespējai palielināt savas iemaksas kļuva iespējams arī apturēt maksājumus vai priekšlaicīgi izņemt naudu, samaksājot nodokļus. No pensiju otrā līmeņa savus uzkrājumus izņēma vairāk nekā 270 000 cilvēku. Igaunijas Finanšu ministrija tagad izstrādājusi pensiju likuma grozījumu projektu.

Par to, ka varētu masveidā pirms termiņa izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, uztraucas arī banku pārstāvji. Viņu ieskatā tā būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam. "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska arī paudusi: "Igaunija patlaban atzīst, ka tas bija muļķīgs lēmums. Igaunijas Centrālās bankas pētījums secina, ka pēc pensiju otrā līmeņa reformas 15% cilvēku šo naudu ir iztērējuši ikdienas lietām, 30% atmaksāja patēriņa kredītus, bet 50% atstāja naudu kontā, un to pakāpeniski "apēd" inflācija." Šis lēmums ne tikai samazinājis nākotnes pensijas, bet arī paaugstinājis inflāciju, jo daļa pensiju kapitāla tika iztērēta patēriņā. Dobrovoļska atgādina, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī – gan individuālā, gan valsts mērogā.