Meklējot vārdus, kas uzrunā. Rēzeknes bibliotēkas — cik aktīvi tās apmeklē lasītāji?

Rēzeknes pašvaldībā darbojas četras publiskās bibliotēkas – Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka ar trim filiālbibliotēkām – Rēzeknes pilsētas 2. bibliotēku, Rēzeknes pilsētas bērnu bibliotēku un Rēzeknes Pielāgotās literatūras bibliotēku informācijas centru.

Pagājušajā gadā bibliotēku lietotāju kopskaits ir bijis 7021, izsniegumu kopskaits – 186 282.

Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Suseja par notikumiem, kuri kultūrā pēdējā laikā uzrunājuši, patikuši un atstājuši iespaidu, teic: "Maņ ir svareigi meklēt tū "sulu", vuordus, kuri uzrunoj!"

Literatūra. Patiesas emocijas

Patiesu un dziļu saturiski vērtīgu kultūras baudījumu ikreiz piedzīvoju, ļaujoties literatūras personību valdzinājumam. Pirms dažām nedēļām Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā viesojās rakstnieks Svens Kuzmins un kultūras žurnāliste Liega Piešiņa. Brīnišķīgā tandēmā tā bija divu īstu personību saruna, teiktu, varbūt pat izrāde par rakstnieka daiļrades gaitu, grāmatu tapšanu un tekstu radīšanu. Stāsts īpaši interesants šķita tāpēc, ka rakstnieka bērnības un pusaudža gadi ritējuši Rēzeknē, uzzinājām arī par personībām, kuras tolaik te dzīvojušas un ietekmējušas daiļrades gaitu kopumā.

Meldras Gailānes nupat izdotā emociju pasaku grāmata latgaliešu valodā "Kai palikt par eistynu luoci".

Foto: Publicitātes

Tagad ar nepacietību gaidu brīdi, kad rokās turēšu kolēģes, pilsētas Bērnu bibliotēkas vecākās bibliotekāres un literātes Meldras Gailānes nupat izdoto emociju pasaku grāmatu latgaliešu valodā "Kai palikt par eistynu luoci". Grāmatā katra pasaka par lācēnu Meikuleņu esot veltīta kādai emocijai, piemēram, stāstīts, kas ir bailes, kas ir dusmas. Grāmatu izdevusi latgaliešu kultūras kustība "Volūda", tās māksliniece ir Līga Munda, emociju darba lapu autore – Laura Mičule-Šuste. Gaidīšu!

Kino. Goda lieta

Mēs no sirds lepojamies par Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume" panākumiem un daudzajiem apbalvojumiem ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī. Teju vai goda lieta katram Latvijas iedzīvotājam kaut reizi būtu šo filmu noskatīties! Arī man jāatzīst, ka vēl to neesmu izdarījusi, bet tuvākajā laikā noteikti noskatīšos.

Kadrs no Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume".

Foto: Publicitātes

Koncerts. Visai Latvijai

Pirmajā martā Latgales vēstniecībā "Gors" notiks latgaliešu kultūras balvas "Boņuks 2024" svinīgā ceremonija. Esmu pārliecināta, ka katru gadu šīs balvas laureāti ir ļoti svarīgi ne vien mums, latgaliešiem, Latgalei, bet arī visai Latvijai. Marta beigās turpat, "Gorā", gaidu arī dziedātājas Ances Krauzes koncertprogrammu "Neturi, kad pļavās brienu".

Izstāde. Savējie

Būšu lokālpatriotiska, tāpēc par pēdējā laika skaistāko mākslas notikumu nosaukšu Latgales mākslinieka rēzeknieša Jura Gaigala (5.04.1931.–18.08.2018.) akvareļu izstādi, kuru janvārī varēja skatīt pie mums bibliotēkā, bet pirms tam daudzviet Latgalē. Jura Gaigala interešu lokā bija Latvijas senvēsture un dabas vērojumi, kā, piemēram, veltījums Tālavas taurētājam vai izzūdošajiem ciemiem. Māksliniekam bijis sarežģīts dzīves gājums, un, lai gan dzimis tepat Ružinas pagasta Kovaļovkā, pēc tēva nāves Baigajā gadā ģimene pārvācās uz Rīgu. Tur Juris Gaigals izmācījās un strādāja par radiokonstruktoru un, tikai sasniedzot pensijas gadus, 2000. gadā atgriezās mūsu pusē.

Darbs no mākslinieka rēzeknieša Jura Gaigala akvareļu izstādes.

Foto: Publicitātes

Teātris. Par raksturiem un likteņiem

Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā ļoti uzrunāja teātra "Joriks" izrāde "Muols", ko veidojis režisors Mārtiņš Eihe jau 2021. gadā. Tās dramaturģijas pamatā ir intervijas ar šodienas keramiķiem un stāsti par jau aizgājušiem šī amata meistariem. Ja esat Rēzeknē, tad noteikti Rēzeknes tautas teātrī aicinu apmeklēt režisores Māras Zaļaiskalns iestudēto "Taksista stuosti".

Skats no teātra "Joriks" izrādes "Muols".

Foto: Publicitātes