Tūkstoš unikālu sveču un 65 gadi ar fotokameru; kas slēpjas aiz šīs izstādes?

Sveču mēnesī – līdz 6. martam – Tukumā mākslas galerijā "Durvis" apskatāma izstāde, kurā apvienots Latvijas izstāžu telpu praksē neierasts apvienojums. Lielisku duetu veido Žaņa Bezmera fotogrāfijas kanvas izdrukā un Gunas Rozes iespaidīgā sveču kolekcija. Kopizstādes nosaukums ir pašironiski pievilcīgs – "Ekspogrāfs un Svecene".

Abas radošās personības dzimušas februārī, abas šomēnes svinēs apaļas jubilejas. Žanis Bezmers fotokameru savās rokās tur jau 65 gadus, kaut arī nekad nav bijis algots fotogrāfs. Piedzīvojis divus fotogrāfiju attīstības periodus – analogo un digitālo –, priecājas par mākslīgā intelekta klātbūtni fotogrāfijā. Ne diena nepaiet bez saskares ar fotogrāfiju. Šī ir viņa devītā izstāde, kuras tēma ir koks, sākot no ainavām līdz pat smalkiem tuvplāniem. Izstādes atklāšanā Ž. Bezmers atklāja, ka interneta dzīlēs atradis tikai vienu kopizstādi – fotogrāfijas un sveces. "Kaut kur pasaulē bija vulkānu fotoekspozīcija un tai blakus degošas sveces. Iespējams, ka Latvijā šī ir pirmā šāda apvienojuma izstāde, jo svece un papīrs, svece un koks ir nesavienojami materiāli, kas jātur pa gabalu."

Sveču mēnesī dzimusī Guna Roze plašāk zināma kā rakstniece, publiciste un kultūras pasākumu organizatore. Par viņas aizraušanos – sveču kolekcionēšanu un liešanu – savulaik rakstīts Latvijas simtgadē izdotajā Daces Rukšānes grāmatā "Latviskais laimes kods". Kolekcija iesākās 1989. gada vasarā, kad Guna iemīlēja trīs uzdāvinātas sveces – tik burvīgas, ka necēlās roka aizdedzināt. Tagad viņas kolekcijā ir teju tūkstotis unikālu eksemplāru no visas pasaules, un katrai ir sava, īpaša vērtība – vai nu iespaidīgs vecums, dizains, materiāls, liešanas tehnika, vai personisks stāsts. Šī ir G. Rozes personālkolekcijas pirmā izstāde, kur iespēja aplūkot trešdaļu kolekcijas, arī vissenākos eksemplārus. Un tikai viens priekšmets ekspozīcijā, kaut arī ir svece pēc pielietojuma, tomēr ne klasiskajā izpratnē – ar dakti.

"Es nekrāju sveces. Es tās kolekcionēju, brīžiem pat selekcionēju," stāsta Guna Roze.

Foto: Publicitātes

"Es nekrāju sveces. Es tās kolekcionēju, brīžiem pat selekcionēju," stāsta G. Roze un rāda sveci putna ligzdas formā. "Oliņām bija nevīžīgs un garlaicīgs balts krāsojums, es tās sapunktoju, tagad izskatās kā īstas. Reizēm no divām dažādām svecēm salieku vienu, rodas skaista kompozīcija. Kā šīs," Guna rāda tādu kā salīkušu pelēku koka stumbru, uz kura uzlaidies balts tauriņš. Tam blakus laukakmens, uz kura sēž vardulēns. Sveces eksponētas sešos tematiskos stendos, tostarp "Mīļās mājas", kur uzmanību saista plaukts ar mazu grāmatiņu rindu – "Kopoti raksti", tāpat kā dažādu tehniku stendā redzamais kalns–ledājs ir G. Rozes roku darbs.

"Izstādes vērtība ir tieši veiksmīgais duets," vērtē galerijas vadītāja Anita Eņģele. "Kad pagājušajā gadā abas radošās personības katra atsevišķi izteica vēlmi rīkot jubilejas izstādes, intuīcija un pieredze sacīja, ka te varētu iznākt labs tandēms, un tas attaisnojās. Mākslinieki ir pratuši ne tikai veiksmīgi izmantot galerijas telpu, bet attaisnojuši arī kopizstādes būtību – sveces papildina fotogleznu stāstus un otrādi. Šī ir ne vien saturiski svaiga un pārsteidzoša, bet arī dzīvespriecīga izstāde, te dzirkstī krāsas, kuru šajā pelēkajā laikā tik ļoti pietrūkst laukā."