Šī būs pēdējā Purvīša balvas izstāde. Kas būs tālāk?

Indriķis Ģelzis, Romāns Korovins, Ieva Kraule-Kūna, Inga Meldere un Luīze Nežberte, Luīze Rukšāne, Krišs Salmanis, Elza Sīle, Paula Zvane. Šo astoņu mākslinieku un autoru kolektīvu darbi, kurus kā izcilus izvirzījuši neatkarīgi eksperti, šogad veidos devītās Purvīša balvas izstādes ekspozīciju (kuratore ir Daiga Rudzāte), kas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) būs apskatāma no 12. aprīļa līdz 8. jūnijam. Tomēr, visticamāk, šī būs pēdējā Purvīša balvas izstāde, to nomainīs nacionālas nozīmes mākslas balva.

Kopumā "Purvīša balvas 2025" fināla atlasei tika nominēti 24 mākslinieki/ mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim.

Kā janvāra beigās LNMM notikušajā preses konferencē teica LNMM direktore Māra Lāce, Purvīša balvas organizētāji noslēdz 18 gadus ilgo sadarbību ar Jāni Zuzānu un uzņēmumu SIA "Alfor". "Neizslēdzam balvas nozīmīgo potenciālu un iespējas to turpināt, bet tas ir darba un nākotnes sadarbības jautājums," norādīja LNMM direktore.

Kā raksta LETA, viņa atzinusi, ka Purvīša balvas institūcija ir bijusi "ļoti jaudīga" un notikusi, pateicoties trīspusējai publiskai un privātajai partnerībai. Komentējot balvas turpmākās pastāvēšanas iespējas, viņa paudusi, ka "saredz potenciālu darbības turpināšanai jaunā kvalitātē".

Jānis Zuzāns norādījis, ka balvas organizatori "zina, ko dara" un turpmākajā balvas pastāvēšanas nodrošināšanā nebūs problēmu iesaistītes kādam citam "domājošam uzņēmumam". "Mūsu mērķis bija atbalstīt šo procesu brīdī, kad nekas nenotika, taču tagad, kad Nacionālā kultūras padome lēmusi par vizuālās mākslas balvas izveidi ar vairākām nominācijām, sapratām, ka darbs ir izdarīts," atzina Zuzāns.

Viņa ieskatā 18 gadu balvas pastāvēšanas periods ir pietiekams laiks, jo valsts institūcijas pašas sāk iesaistīties vizuālās mākslas sasniegumu izcelšanā ar saviem līdzekļiem un resursiem. Viņš arī apgalvoja, ka turpinās atbalstīt un padarīt laikmetīgo mākslu pieejamu sabiedrībai mākslas telpā "Zuzeum".

Nacionālas nozīmes vizuālās mākslas balvas pasniegšanas ceremonijā piešķirs desmit apbalvojumus par izciliem sasniegumiem, informē Kultūras ministrija. Janvārī darbu sākusi balvas vizuālajā mākslā žūrija, kas gada gaitā izvērtēs nozīmīgākos notikumus Latvijas mākslā. Pirmā gada balvas mākslā pasniegšanas ceremonija notiks 2026. gada februārī. Kultūras ministre Agnese Lāce teikusi, ka vizuālās mākslas balva ir ilgi gaidīts un nozīmīgs nacionāla līmeņa apbalvojums vizuālajā mākslā, kuras nepieciešamību nozare bija uzsvērusi jau gadiem. KM izveidotajā balvas žūrijā strādā kurators Raivis Alksnis, mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe, kuratore un pētniece Maija Rudovska, kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags, māksliniece un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu centra vadītāja Brigita Zelča-Aispure, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas "Post" katedras vadītājs Armands Zelčs, vizuālās kultūras pētniece Liāna Ivete Žilde.

Vizuālās mākslas balvas žūrijas priekšsēdētāja Maija Rudovska norāda, ka balvas mērķis ir izcelt 2025. gada veiksmīgākos sniegumus mākslā un veicināt sabiedrības izpratni par mūsdienu mākslas procesiem. Balvas žūrijas locekļi izsvēršot aktuālās mākslas norises un pievērsīšot uzmanību gan institūciju, gan neatkarīgu procesu un projektu pienesumam Latvijas kultūrtelpā.

"Tiks vērtēts gan individuāls, gan komandu darbs. Balvas izvērtēšanas un pasniegšanas process pēc savas būtības tiecas būt iekļaujošs un veicināt mācīšanās un domapmaiņas pieredzi," 

aģentūrai LETA teikusi žūrijas priekšsēdētāja. Balvas organizatori gribot nodrošināt plašu sabiedrības iesaisti un veidot platformu dialogam starp mākslas radītājiem, kritiķiem un skatītājiem, stiprinot mākslas pieejamību un nozīmi.

Balvas pasniegšanas ceremoniju organizēs KM rīkotā konkursa kārtībā izvēlētā radošā apvienība "Collective WW", kurā apvienojušies starpdisciplināri laikmetīgās kultūras profesionāļi Iveta Gabaliņa, Fjodors Podgornijs un Kitija Vasiļjeva sadarbībā ar komunikācijas speciālisti Anniju Sauku. Visu nomināciju balvu fonds un balvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanas budžets kopsummā ir 90 000 eiro.

Pērn Nacionālā kultūras padome vienbalsīgi atbalstīja nozares gada balvas vizuālajā mākslā dibināšanu. Ierosinājumu veidot nozares gada balvu iesniedza KM konsultatīvā institūcija – Latvijas Vizuālās mākslas padome.

Balvas izveides nepieciešamība pamatota ar argumentu, ka vizuālās mākslas nozarē tāpat kā citās kultūras nozarēs, kurās šādi nacionālas nozīmes apbalvojumi jau ir, piemēram, "Lielais Kristaps" kinomākslā, "Spēlmaņu nakts" balva teātra mākslā, Lielā Mūzikas balva, Latvijas Dizaina gada balva, Latvijas Arhitektūras gada balva, Latvijas Literatūras gada balva, "Zelta ābele" grāmatu mākslā, ir būtiski veicināt regulāru un kvalitatīvu nozares attīstības izvērtējumu, izceļot būtiskākos sasniegumus visaptverošos tās aspektos.