Spānijas dienvidu kalnu apvidū netālu no Kordovas veiktie arheoloģiskie izrakumi apstiprinājuši, ka seno romiešu vēsturnieka Tita Līvija apraksti par kaujas ziloņiem, kurus leģendārais Ziemeļāfrikas Kartāgas valsts karavadonis Hannibals Barka izmantojis tā sauktajā Otrajā Pūniešu karā pret Romu, arī lai šķērsotu Spānijas un Francijas teritorijas, tiktu pāri sniegotajiem Alpu kalniem un ielauztos Itālijā, bijuši patiesi.

Reklāma

Kā vēstīts zinātniskā žurnāla "Journal of Archaeological Science: Reports" februāra numurā, arheologi uzgājuši kaulu no ziloņa pēdas daļas, kas pēc vecuma atbilst laikam, kad uzvarām vainagotais Hannibals pārstaigāja romiešu valdījumus. Antīkie vēsturnieki raksta, ka Hannibala armijā izmantoti vismaz pārdesmit kaujas ziloņi – tā laika "tanki", bet atradums ir pirmais materiālais pierādījums, ka kartāgiešu armijā tie tiešām bijuši. Hannibala karagājiens Eiropā un Alpu kalnu šķērsošana notika ap 218. gadu pirms mūsu ēras, kamēr uzietie kauli datēti ar 219.–201. gadu p. m. ē. 

Ziloņi Eiropā tajā laikā nedzīvoja. Viņa skeleta daļu atradumi Eiropā vispār ir liels retums. Attēlā: atrastā ziloņa pēdas kaula (augšējā rindā) salīdzinājums ar identiskiem mūsdienu ziloņa un mamuta kauliem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu