Igauņu zinātniece: Sievietes ar kovidu slimo biežāk, vīrieši — smagāk

Koronavīrusa pandēmija ir atkāpusies, taču pats vīruss nav pazudis. Zinātnieki arvien labāk izprot vīrusu un atklāj pārsteidzošas likumsakarības. Tartu Universitātē aizstāvēts promocijas darbs atklāj slimības gaitas atšķirību starp dzimumiem, vēsta igauņu medijs "Postimees".

Medicīnas zinātņu doktora disertācija, kas aizstāvēta Tartu Universitātē, atklāj atšķirības Covid-19 izplatībā sieviešu un vīriešu vidū. Pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes ar to inficējas biežāk nekā vīrieši, taču slimnīcā nonāk retāk, atspoguļojot sarežģītu sociālo un bioloģisko faktoru mijiedarbību.

Sievietes inficējas biežāk, vīrieši slimo smagāk

Disertācijas autore Tatjana Meistere skaidro, ka koronavīruss ir kļuvis par izplatītu vīrusa infekciju, ar kuru cilvēki dzīves laikā var saskarties atkārtoti.

"Šī iemesla dēļ ir svarīgi saprast, kuriem cilvēkiem ir lielāks risks smagai slimības gaitai un komplikācijām, kā arī to, kā pašlaik izmantotie profilakses pasākumi ietekmē šo risku," viņa norāda.

Pētījuma rezultāti rāda, ka sievietes ar SARS-CoV-2 inficējas biežāk nekā vīrieši neatkarīgi no tā, vai viņas bija vakcinētas vai nē. Pēc Meisteres teiktā, paaugstinātais inficēšanās risks sieviešu vidū galvenokārt saistīts ar sociāliem un uzvedības faktoriem — sievietes biežāk vēršas pie ārstiem, kas atspoguļojas arī augstākā testēšanas aktivitātē. Turklāt sievietes veido lielāko medicīnas māsu un aprūpētāju daļu, kas palielina saskarsmi ar vīrusu.

Savukārt slimības smaguma ziņā aina ir pretēja — sievietēm smaga slimības gaita tika novērota ievērojami retāk nekā vīriešiem. Šeit nozīme ir bioloģiskajām un imunoloģiskajām atšķirībām.

"Vīriešiem parasti ir vājāka imūnā atbildes reakcija un lielāka iespēja gūt smagu iekaisumu,

savukārt estrogēns ir saistīts ar efektīvāku pretvīrusu aizsardzību," skaidro Meistere.

Vakcīnu loma

Pētījumā konstatēts, ka, lai gan vakcīnu aizsardzība pret inficēšanos ir īslaicīga, vakcinācija palīdz novērst smagu slimības gaitu termiņā līdz vidēji sešiem mēnešiem. Īpaši nozīmīgas izrādījās balstvakcīnas devas, kas samazināja hospitalizācijas risku līdz pat 68%.

Lai gan daudzas blakusslimības — piemēram, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, sirds un plaušu slimības, kā arī vēzis — palielināja smagas slimības risku, visspēcīgākā saistība ar smagu slimības gaitu, hospitalizāciju un nāvi tika novērota cilvēkiem ar hroniskām nieru slimībām. Meistere uzsvēra, ka hroniskas nieru slimības Igaunijā bieži netiek diagnosticētas, tādēļ to patiesā ietekme uz Covid-19 gaitu varētu būt vēl lielāka, nekā līdz šim pieņemts.

Vakcinēto vidū smaga Covid-19 norise tika konstatēta ievērojami retāk, turklāt vakcinācija mazināja arī blakusslimību ietekmi. Tomēr noteiktu saslimšanu gadījumā, piemēram, hronisku nieru vai aknu slimību gadījumā, risks saglabājās salīdzinoši augsts.

Ko tas nozīmē nākotnei?

Pētījums apstiprināja arī to, ka vakcinācija būtiski samazina nāves risku pēc COVID-19 infekcijas un mazina sirds un asinsvadu komplikāciju attīstības iespējamību.

Iegūtie secinājumi sniedz vērtīgu pamatu turpmāko profilakses stratēģiju izstrādei, pievēršot lielāku uzmanību bioloģiskajām un sociālajām cilvēku atšķirībām. Pēc Meisteres domām, lielāka uzmanība būtu jāpievērš riska grupām, kurām ar vakcināciju vien var nepietikt.

"Šiem cilvēkiem nepieciešama efektīvāka uzraudzība attiecībā uz komplikācijām gan akūtās infekcijas laikā, gan pēc tās," viņa piebilst.