Apvienošanos ar Rumāniju vairums moldāvu neatbalsta

Moldovas prezidentes Maijas Sandu paziņojums, ka referenduma gadījumā viņa balsotu par Moldovas apvienošanos ar lingvistiski radniecīgo Rumāniju, izraisījis pastiprinātu interesi par abu valstu attiecībām un vēsturi, tomēr vismaz pagaidām šāds notikumu attīstības scenārijs nav vērtējams kā ļoti ticams.

Arī pati prezidente atzīst, ka vairums moldāvu apvienoties ar Rumāniju negrib, bet par reālistiskāku ir uzskatāma Moldovas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).

Ceļš uz Eiropu

"Ja mums būs referendums, es balsošu par apvienošanos ar Rumāniju," intervijā britu raidierakstā "The Rest is Politics" pauda Sandu. "Paraugieties, kas notiek pasaulē. Tādai mazai valstij kā Moldova kļūst aizvien grūtāk un grūtāk izdzīvot kā demokrātijai, kā neatkarīgai valstij, un, protams, pretoties Krievijai," savu redzējumu skaidroja Sandu. Viņa tomēr intervijā atzina, ka vairums moldāvu šādu apvienošanos neatbalsta, tāpēc par reālistiskāku uzskatāma Moldovas, kurā dzīvo aptuveni 2,4 miljoni cilvēku, iestāšanās ES. Varasiestādes Kišiņevā pēdējā laikā ir daudz ziņojušas par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt Moldovas politiku un vēlēšanas, tostarp lai bremzētu valsts Rietumu kursu. Šiem nolūkiem Maskava izdevusi summas simtiem miljonu eiro vērtībā. Pirms parlamenta vēlēšanām pagājušā gada septembrī Sandu brīdināja, ka Krievija mēģina sagrābt Moldovu "ar vēlēšanu urnu palīdzību", pavērst to pret Ukrainu un izmantot "par placdarmu hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai".

Neskatoties uz Kremļa centieniem, prorietumnieciskajiem spēkiem pēdējos gados Moldovā izdevies izcīnīt vairākas nozīmīgas uzvaras. 2024. gadā Sandu tika pārvēlēta amatā uz otro pilnvaru termiņu, bet pagājušajā gadā viņas vadītā partija uzvarēja parlamenta vēlēšanās. Jāpiebilst, ka referendumā 2024. gadā 50,4% tā dalībnieku atbalstīja Moldovas iestāšanos ES. Dalībai ES Moldova kopā ar Ukrainu pieteicās 2022. gadā, bet oficiālas iestāšanās sarunas ar abām valstīm tika sāktas 2024. gadā. Moldova blokam cer pievienoties līdz 2030. gadam, tomēr nevar zināt, vai tik ambiciozu mērķi izdosies sasniegt. Lai pievienotos ES, Moldovai nāksies īstenot smagas reformas, turklāt nav skaidrs, kā tiks atrisināti jautājumi, kas attiecas uz separātisko Piedņestras reģionu, kur ir izvietoti Krievijas karavīri.

Rumānijas pases

Aptuveni pusotram miljonam moldāvu ir arī Rumānijas pilsonība, norāda aģentūra "Reuters". Šis fakts tomēr neliecina par lielu atbalstu abu valstu apvienošanai. 

Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka apvienošanos atbalsta apmēram trešā daļa Moldovas pilsoņu. Rumānijā savukārt tradicionāli apvienošanai ar Moldovu atbalsts ir augstāks, 

atgādina izdevums "Politico". Vēl 2013. gadā toreizējais Rumānijas prezidents Trajans Besesku paziņoja, ka pēc valsts iestāšanās ES un NATO par nākamo politisko mērķi vajadzētu stādīt apvienošanos ar Moldovu. Nekādi konkrēti soļi gan pēc tam nesekoja. Apskatnieki atgādina, ka apvienošanās rezultātā Rumānijai būtu jāizdod lieli līdzekļi, lai integrētu Moldovu, kas ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Tāpat satraukumu rada neatrisinātais Pārdņestras jautājums. Savukārt pašā Moldovā vēlmi apvienoties ar Rumāniju kavē apziņa, ka drīzumā valsts iestāsies ES. Ja Moldovas ceļā uz ES parādīsies kādi nepārvarami šķēršļi vai arī būs kādi ģeopolitiski pagriezieni, piemēram, Krievijas uzvara karā pret Ukrainu, apvienošanās ar Rumāniju, kas ir gan ES, gan NATO dalībvalsts, varētu gūt papildu atbalstu. "Līdz šim sabiedriskā doma nav atbalstījusi atkalapvienošanos, lai arī to cilvēku skaits, kas sevi sauc par rumāņiem vai rumāņu valodā runājošiem, ar katru tautas skaitīšanu pieaug," intervijā ziņu kanālam "TVP World" norādīja bijušais Moldovas vēstnieks ANO Vlads Lupans, kurš pašlaik ir profesors Ņujorkas Universitātē. Ja Moldovas valdība grib apvienošanos ar Rumāniju, tai "būs jārīko ļoti spēcīga aģitācijas kampaņa, tomēr līdz šim tas nav noticis", konstatēja bijušais diplomāts. Jāpiebilst, ka aptuveni 80% Moldovas iedzīvotāju runā rumāņu valodā. Moldovas parlaments 2023. gadā pieņēma likumu, ar kuru īpaši uzsvērts, ka valsts valodas nosaukums ir "rumāņu valoda", nevis "moldāvu valoda". Moldovas teritorija, izņemot Pārdņestru, no 1918. līdz 1940. gadam atradās Rumānijas sastāvā, līdz to Molotova–Ribentropa pakta ietvaros anektēja Padomju Savienība. Moldova neatkarību ieguva 1991. gadā, sabrūkot Padomju Savienībai.