"Nē tingeltangeļiem Centrāltirgū!" Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus

Publicējam “Latvijas Avīzes" lasītāju domas, kas izskanēja, šonedēļ zvanot redakcijai.

• Ināra Baumane Rīgā: “Esmu ļoti sašutusi un dusmīga attiecībā uz Rīgas domes plāniem par Centrāltirgu. Jau rakstīts, ka sakņu paviljons pārvērsts par  zābaku un lupatu tirgotavu. Pretēji solījumiem, it nekas tur nemainās. Laucinieki, pārtikas ražotāji izdzīti uz spīķeriem, līdz vēlam rudenim andelējas uz galdiem brīvā dabā, atlikušie sakņu pārdevēji saspiesti zivju paviljonā. Lai tirgus paliktu pašreizējā veidolā, tas ir svarīgi rīdziniekiem, kuri grib pirkt svaigus, nevis sasaldētus produktus, kādus pārdod lielveikalos, ir svarīgi iebraucējiem no provinces, pilsētas viesiem. Ir svarīgi, lai lauksaimniekiem būtu vieta, kur par samērīgu nomas maksu tirgot saknes, gaļu, piena produktus, maizi. Esot jauna iecere – veidot gaļas paviljona vietā kultūras centru, kur rīkot tingeltangeļus. Esmu bijusi paviljona lejpusē, kur simtiem metru visas konstrukcijas garumā stiepjas saldētavas, blakus telpās teju simt gadus cirsta jēla, asiņaina gaļa. Vai tiešām kāds iedomājas, ka cilvēki izvēlēsies šo vietu, kur baudīt mākslu, klausīties Dona dziesmas vai apmeklēt simfoniskās mūzikas koncertu? Palīdziet ietekmēt Rīgas domi nepārplānot tirgu šai virzienā!”
• Vilnis Kalniņš Ikšķilē: “Esmu sašutis, ka manā kabeļtelevīzijā izmainīta kanālu secība, bet nez vai tāds sīkums būtu jāskaidro Sabiedriskai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Drīzāk lai pārraugi iznīdē iesīkstējušos arhaismus Latvijas televīzijā. Proti, ka jaunākās ziņas sestdienās un svētdienās skatītāji uzzina tikai sešos vakarā. Kāds teiks – lasiet ziņas internetā! Taču laukos dzīvo daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, kuri ar datoru ir uz jūs un visu informāciju, ieskaitot ziņas par gaidāmo laiku, iegūst tikai no televizora. Vēl viens ieteikums – pie daudz kā vaino mūsu valdību, sava daļa neizdarības tai tiešām jāuzņemas. Bet vai nav vainojami arī TV žurnālisti un redaktori, kuri uz diskusiju pārraidēm bieži aicina klaji pretvalstisku viedokļu paudējus, gaisa duļķotājus, kuri nebūtu jālaiž ēterā?”
• Artūrs Liepiņš Ērgļos: “Zvanu pirmoreiz. Dzirdēju radio, ka atkal meklē vainīgos Zolitūdes traģēdijā, kad, brūkot veikala "Maxima" griestiem, bojā gāja cilvēki. Manā skatījumā atbildība jāuzņemas tiem, kas atkārtoti izslēdza trauksmes signalizāciju, nedeva rīkojumu pircējiem mukt ārā no veikala. Vai pie vainas nav arī tie, kas neapdomīgi izdomāja iekārtot dārzu uz tirdzniecības centra jumta, kas veda un bēra zemi tonnām uz jumta seguma?”
  (Redakcijas piebilde. Lasītāja minētie jautājumi izskanējuši arī iepriekš un citos medijos, taču izmeklējošās iestādes nav konstatējušas, ka uz jumta uzvestā augsne ietekmējusi jumta stiprumu. Tāpat arī trauksmes signalizācijas izslēgšanai neesot tiešas saiknes ar sekojošo nelaimi.)
• Modris Fokerots Kuldīgā: “Gribu pateikt pāris vārdu par tā saucamajām nevalstiskajām organizācijām. Nosaukums skaisti skan, it kā tās aktīvi izsaka tautas domas, aizstāv un pārstāv noteiktas intereses, bet īstenībā lielākā daļa NVO, manuprāt, nodarbojas ar valdības politikas propagandu. Piemēram, ornitologu biedrība – vai esat dzirdējuši, ka tā runā par putniem? Es ne. Ornitologi uzstājas par mežu ciršanu, cenšoties iekaitēt mežinieku nozarei, tas nozīmē, bremzēt Latvijas ekonomiku. Un šādas organizācijas ir piesūkušās valsts budžetam tik cieši, ka nav nokratāmas. Līdzekļu taupības apstākļos nez vai jāfinansē nevalstiskie veidojumi ar mazskaitlīgiem biedriem, kuri to vien dara kā pauž demagoģiju, nedarbojoties iedzīvotāju un valsts labā.”
• Brigita Andermane Jaunjelgavā: “Vai tiešām ministrijās izmaksāti simtiem tūkstošu kolektīvai prēmēšanai? Saprotu, ja pieciem sešiem izcilniekiem gada noslēgumā pasniegtu lielāku naudas balvu, bet ne jau simtiem! Labklājības ministrijā būtu labāk novirzījuši vairāk naudas pensionāru atbalstam, nevis izdalījuši aparātam.”
• Velga Pakalna Valmierā: “Saeimā pieņemtais likums par amatpersonu atalgošanu jāpapildina ar noteikumu, ka amatpersonas un ierēdņi papildu piemaksu pie algas tiesīgi saņemt vien tad, kad, pēc statistikas datiem, bijusi pozitīva saimnieciskā attīstība. Ja ekonomika stagnējusi vai kritusi lejup, tad nekāda papildu atlīdzība, prēmija, naudas balva nepienākas."
• Guntis Kļaviņš Rīgā: “Mani iekustināja runāt Daces Baltrunas raksts 8. janvāra laikrakstā, kurā autore aicināja runāt, reizēm pat kliegt par dzīves ēnas pusēm. Tas ir pareizi. Tiešām ir jārunā skaļi, asi un kritiski. Kur to darīt – ar plakātiem ejot ielās vai sačukstoties, stāvot rindā pie veikalu kasēm? Drīzāk nebūšanas jāatklāj un par tām jārunā profesionāļiem – žurnālistiem. Jaunībā mans pasniedzējs, pēc tautības krievs, mēdza izteikties: “Students ir kritiski domājoša personība.” Gribētos, lai mūsu presei būtu vairāk kritiskās domāšanas un vērtējuma, neaprobežojoties tikai ar notikumu atstāstīšanu. Vai mēs zinām, kas īsti notiek Irānā – diez vai no attāluma to viegli izsecināt. Pietiktu ar vienu apjomīgāku publikāciju, izskaidrojot novitātes Irānā un citur pasaulē, bet pēc tam – pievērsīsimies Latvijai, kur mums pašiem problēmu netrūkst. Jums, žurnālistiem, jāpieķeras tēmai, jāizvelk tā līdz galam, tad lietas Latvijā var virzīties uz labo pusi. Kā ūdens pilieni, krītot uz akmens, izsit robu, tā arī runāšana, rakstīšana ir argumenti, kas pārliecina lēmumu pieņēmējus.”
• Gunārs Godiņš Smiltenes novadā: “Pašreiz dzīvoju tiešām labi, bet arvien biežāk piezogas pārliecība, ka nav skaidrības par valsts nākotni. Eiropā mazinās dzimstība, bet mazajā Latvijā tā samazinās gandrīz visvairāk, iedzīvotāju skaits, jau tālākā perspektīvā raugoties, ir valsts pastāvēšanas jautājums. Ko mēs sargāsim ar savu armiju, iepirkto bruņojumu, modernajiem ieročiem? Kaut kas jāmaina attieksmē pret demogrāfiju. Otra lieta. Kad Latviju nodibināja, neatkarīga valsts pastāvēja divdesmit gadus, tagad atkal paši savā brīvā valstī dzīvojam jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Pirmskara valstī ražoja lauksaimniecības produktus, lietoja uz vietas, tie bija iecienīti citur. Plaši eksportēta, mūsu pārtika ļāva mūsu valstij iekrāt zeltu. Tagad Latvija iekrājusi parādus. Atkal kaut kas jāmaina, plānojot tautsaimniecības izaugsmi. Tā kā ir parlamenta vēlēšanu gads, mainītāji jau pieteikušies. Gatavojas tie, kas grib tikt ievēlēti, un tie, kam no ievēlētajiem tiks kāds labums. Es paskatīšos, kādas būs pieņemtā budžeta sekas, kas notiks ar dzīves dārdzību un ko pirms pašām vēlēšanām teiks kandidāti – tad izvēlēšos. Piebildīšu – es uzskatu, ka jāmaina vēlēšanu sistēma, bet par to runā daži "jauniņie", kamēr "īstie politiķi" rokām un kājām pret pārmaiņām un to nedarīs.”

Cienījamie “Latvijas Avīzes” lasītāji!

• Ja jums ir ierosinājumi par publikāciju tematiem, jautājumi žurnālistiem, viedokļi par dažādām norisēm Latvijā un pasaulē, zvaniet pa tālruni 28694988.
  Trešdien, 21. janvārī, no plkst. 10 līdz 13 jūs uzklausīs llmārs Stūriška.