Dažādo ceļu gājēji. Mūsdienu filmu festivāls "Lācis, lauva un zars"

"Šogad aicināsim doties ceļā kopā ar filmu varoņiem," saka mūsdienu filmu festivāla "Lācis, lauva un zars" direktore Giedre Krikščūnaite. Festivāls norisināsies no piektdienas, 16., līdz 25. janvārim Rīgā, Cēsīs un Liepājā, un tā programmā iekļautas pērn pirmizrādītās filmas, kas godalgotas lielākajos un nozīmīgākajos kinofestivālos, arī Kannās, Berlīnē un Venēcijā.

"Regulāri apmeklējot starptautiskus kinofestivālus, katru gadu redzu, ka ir viena vai dažas dominējošās tēmas," savu pieredzi rezumē Giedre Krikščūnaite. "Šogad tās ir ceļa filmas, jo, esot ceļā, ir daudz negaidītu, neprātīgu, sāpīgu vai priecīgu pavērsienu, un tie ir gan dramatiski, gan režisoriski. Nekad nav iespējams paredzēt, kas notiks aiz nākamā stūra, un šie pārsteigumi, kas gadās ceļā, noteica arī šī gada festivāla saukli – "Ceļš paveras ejot". Tas, protams, savienojams arī ar ikdienu un pārliecinoši atspoguļo šodienas pasauli, kad nezinām, kas notiks rīt un kas gaida nākotnē."

Sievietes un vīrieši

Skatītāju ērtībai programma sadalīta četrās tematiskās grupās: "Viņpus realitātes", "Atspulgi", "Baltie zvirbuļi" un "(Ne)personīgās lietas". Šogad festivālu, kas Latvijā notiek otro gadu, atklās piektdien, 16. janvārī, ar Gabriela Maskaro lenti "Bezgalīgā zilgme" ("O último azul"), kas Berlīnes kinofestivāla oficiālā konkursa programmā saņēma "Sudraba lāci". Šīs dramēdijas galvenā varone ir Terēze, sieviete gados, kurai, tāpat kā daudziem viņas vienaudžiem, draud nokļūšana pensionāru kolonijā. Visu mūžu cīnījusies par taisnību, viņa nav ar mieru sabiedrības ekonomiskās izaugsmes vārdā mūža nogali pavadīt tālu prom no mājām, tāpēc bēg, un šis piedzīvojums kļūst par apliecinājumu vārdiem, ka baudīt dzīvi var jebkurā vecumā. Sastaptie cilvēki un piedzīvotais Terēzi spārno doties arvien tālāk, pat ja likuma garā roka teju aizsniedzas līdz viņas brunčiem, un, Amazones apburta, sieviete lūko, kā upe viņu pārsteigs aiz nākamā līkuma.

Otra filma apakšprogrammā "Viņpus realitātes" ir reiva ritmos pulsējošais "Sirāts" ("Sirat"), ko veidojis Olivers Laše. Kannu kinofestivāla žūrijas balvu saņēmusī tuksneša drāma nupat bija nominēta diviem "Zelta globusiem" (kategorijās "Labākā starptautiskā filma" un "Labākais skaņu celiņš", ko veidojis Kandings Rejs), savukārt deviņās nominācijās tā kandidē Eiropas kino balvām, ko pasniegs Berlīnē jau 17. janvārī. Spānijas nominācija "Oskaram" ir režisora trešā filma, kuras galvenais varonis – tēvs – dodas tuksnesī, lai atrastu savu pirms laba laika pazudušo meitu. Reiva ritmi aprij gan Lūisu, gan viņa dēlu Estebanu, kā arī tūkstošiem klausītāju, taču, neatradis meklēto, viņš dodas līdzi alternatīvai dzīvei noskaņotai kompānijai, un viņu ceļš stiepjas dziļi tuksnesī. Brāļu Almodovaru producētās lentes nosaukums aizgūts no islāma tradīcijas un nozīmē taisno ceļu – tiltu – pāri ellei, kas smalkāks par matu un asāks par zobenu un ko cilvēce šķērsos pastardienā, lai sasniegtu paradīzi.

Pavisam citāds ceļš ir zem astoņgadīgās Anikas kājām – Ivana Funda melnbaltā lente skatītāju vērtējumam tika nodota Berlīnes kinofestivālā, kur saņēma Žūrijas balvu. "Zvēru vārdotāja" ("El mensaje") ir stāsts par bērna un pieaugušā draudzību, un maģiskā reālisma zīmogu tai piešķir meitenes īpašais talants – viņa saprot zvēru sacīto, tāpēc kopā ar krietni vecāku sievieti un vīrieti ceļo pa Argentīnu, lai par samaksu to izklāstītu dažādu dzīvnieku īpašniekiem. Programmā iekļauta arī "Ceļakāja" ("Le città di pianura"), kuras galvenie varoņi ir divi, jau iepriekš tālus ceļus mērojuši, alkoholiķi, kas nu dodas uz Venēciju, lai tur izdzertu savu pēdējo glāzīti. Frančesko Sosai apspēlē tēmas, kas iepriekš redzētas arī Aki Kaurismeki un Tomasa Vinterberga daiļradē, un paša bērnībā pieredzēto, kas rezultējies darbā, kura pasaules pirmizrāde notika Kannu kinofestivāla apakšprogrammā "Īpašais skatiens".

Noslēpumi un attiecības

Kā uzsver festivāla organizatori, programma "Atspulgi" apvieno filmas kinomīļiem, kuri ilgojas pēc bagātīgas valodas, zemtekstiem un daudzslāņainiem stāstiem, un tās slavenākais darbs ir Kannu kinofestivāla Žūrijas balvas ieguvēja "Lūkojoties saulē" ("In die Sonne schauen"), ko veidojusi režisore un scenārija līdzautore Maša Šilinska. Kāda māja Ziemeļvācijā kļūst par liecinieci četru jaunu sieviešu dzīvei, un darbība aptver laiku no 20. gadsimta sākuma līdz pat Berlīnes mūra krišanai. Vācija šo filmu izvirzīja "Oskara" nominācijai, un astoņās kategorijās tā nominēta Eiropas kino balvai.

Gandrīz 100 gadi Vācijas vēsturē – četru dažādu jaunu sieviešu stāstos, kas atklājas vienas mājas labirintos. Kannu kinofestivālā Mašas Šilinskas drāma "Lūkojoties saulē" saņēma Žūrijas balvu.

Foto: Publicitātes

Viens no šā brīža slavenākajiem vācu režisoriem Kristians Pecolds filmā "Miroirs No 3: Laiva okeānā" ("Miroirs No. 3") atteicies no savā daiļradē bieži klātesošā maģiskā reālisma, bet Laura (lomā – Pecolda mūza Paula Bēra), cietusi autoavārijā, atsakās doties uz slimnīcu, lai pajumti rastu pie negadījuma aculiecinieces Betijas. Kā drīz atklājas, abām ir daudz slēpjama, un noslēpumi sagandē šķietamo idilli. Kannu kinofestivāla programmas filma.

Venēcijas kinofestivāla "Zelta lauvu" guvušais Džima Džārmuša jaunākais darbs "Tēvs, māte, māsa, brālis" šķetina vecāku un bērnu attiecības, ko izspēlē aktieri, kurus režisors sapulcināja vēl pirms scenārija uzrakstīšanas, zinot, ka tieši viņi spēlēs konkrētās lomas. Toms Veits, Ādams Draivers, Maijama Bjalika, Šarlote Remplinga, Vikija Krīpsa, Keita Blānšeta un citi iejūtas neērtās situācijās, kur interesi un mīlestību nomainījušas neveiklas pauzes un nevajadzīgas frāzes, un viss notiek ģimenes ietvaros.

Augstā cena

Vikija Krīpsa redzama vēl vienā festivāla "Lācis, lauva un zars" programmas filmā, kas iekļauta apakšprogrammā "Baltie zvirbuļi" – tās varoņos sabiedrība noraugās no augšas, taču viņi nav ar mieru padoties un apņēmības pilni dodas uz savu mērķi. "Mīli mani maigi" ("Love Me Tender") nosaukums palienēts no Elvisa Preslija tāda paša nosaukuma dziesmas, taču jaunā režisore Anna Kaznava-Kambē ir daudz drosmīgāka, lai savai Klemansai piešķirtu romantisku oreolu. Atteikusies no dzīves tradicionālā ģimenē, viņa vēlas piepildīt sapni un kļūt par rakstnieci, taču šādai brīvībai ir ļoti augsta cena, jo bijušais partneris sievietei liedz tikšanos ar dēlu. Šī ir viena no desmit šī gada festivāla "Lācis, lauva un zars" filmām, kas savu ekrāna dzīvi aizsāka Kannās, un Vikija Krīpsa par savu tēlojumu nominēta Eiropas kino balvai kategorijā "Labākā aktrise". Arī Simona Mesas Soto filma "Dzejdaris" ("Un poeta") izvēlēta no Kannu programmas, un Kolumbija šo stāstu izvirzījusi "Oskara" nominācijai. Sirsnīga un smieklīga, šī filma reflektē par vīrieti, kurš pār mēru pievērsies alkoholam, taču, izlasījis studentes Jurladijas dzejoli, kļūst vai apsēsts, lai meiteni iebīdītu slavas saulītē.

Alegorija "Vista" ("Hen") ir īsts trilleris, un ungāru režisors Ģerģs Pālfī nav žēlojis simbolus un grieķu traģēdijas principus, savu varoni, dējējvistu, palaižot brīvībā no mājputnu vienmuļā likteņa fabrikā, un viņas stāstā ierakstīta arī mūsdienu vēsture. Šajā programmā iekļauta arī marokāņu režisores Marjamas Tuzāni lente "Malagas iela" ("Calle Málaga"), kurā galveno lomu nospēlējusi Pedro Almodovara aktrise Karmena Maura.

Apakšprogrammas "(Ne)personīgas lietas" varoņu personīgie stāsti cieši savijušies ar sociālo un politisko realitāti, un tajā iekļauta šī festivāla vienīgā dokumentālā filma "Orvels: 2+2=5" ("Orwell: 2+2=5") – Raula Peka eseja un biedējoši aktuāls ceļojums Džordža Orvela domu pasaulē. Tajā skatāma smalkā pieaugšanas drāma "Enzo", ko jau pēc Lorāna Kantē nāves pabeidza režisora ilggadējais līdzautors Robēns Kampijo, un žanru kokteilis "Republikas ērgļi" ("The Eagles of Republick"), ko no savas puses "Oskaram" izvirzīja Zviedrija.

Pārsteidzošs ir Dominika Molla veikums, teju dokumentālā manierē veidojot drāmu "Lieta Nr. 137" ("Dossier 137"), kas galvenās lomas atveidotājai Leai Drikērai nodrošinājis nomināciju Eiropas kino balvai, bet uz lielā ekrāna – spraiga lente, kurā profesionālais pienākums saduras ar sirdsapziņu, un tas viss notiek 2018. gadā, kad Franciju pārņēmuši protesti.

Mūsdienu filmu festivāla filmas izrādīs kinoteātros "Splendid Palace", "Forum Cinemas", "Kino Bize" un "Cinamon Akropole Alfa" Rīgā, kā arī Cēsīs un Liepājā.