-8 °C
Latvijas teritorijā peldošais ezerrieksts (Trapa natans) tiek aizsargāts jau vairāk nekā 100 gadus.
Pirmos aizsardzības pasākumus tālajā 1924. gadā Klaucānu un Priekulānu ezeros, kur jau 1875. gadā konstatēta ezerrieksta populācija, noteikusi tā laika Zemkopības ministrija, izdodot rīkojumu, ka saistībā ar ezerrieksta aizsardzības nepieciešamību tajās Klaucānu ezera daļās, kurās aug ezerrieksts, tiek aizliegta zveja un braukšana ar laivu, bet ezera daļas jānorobežo ar dzeloņdrāšu žogu.
Gadu gaitā mainījušās institūcijas un koriģēti aizsardzības pasākumi, bet šogad Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apstiprinājusi dabas lieguma "Klaucānu un Priekulānu ezeri" dabas aizsardzības plānu laika posmam līdz 2037. gadam. Ar ko peldošā ezerrieksta aizsardzība mūsdienās atšķiras, jautājām Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas atļauju un izvērtējuma sektora vecākajai ekspertei Dacei Vasiļevskai. “Jaunajā dabas aizsardzības plānā gan ilgtermiņa, gan īstermiņa apsaimniekošanas mērķi ir balstīti uz dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā iegūto jaunāko informāciju un arī zināšanām par nepieciešamo pasākumu kopumu, lai nodrošinātu sekmīgu biotopu, sugu un to dzīvotņu aizsardzību, kas, ņemot vērā šī brīža dabas ekspertu pieredzi un zināšanas, ir ievērojami atšķirīga,” skaidro Vasiļevska. “Daži no teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas īstermiņa mērķiem ir paplašināt dabas lieguma robežas, integrējot dabas liegumā ārpus īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pašreizējām robežām izvietotos Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos mežu un saldūdens biotopus: dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā ar iekļaušanai paredzēto zemju īpašniekiem panākta pozitīva vienošanās; īstenot pasākumus hidroloģiskā režīma stabilizēšanai Podvāzes upē un Klaucānu un Priekulānu ezeros un tajos esošo peldošā ezerrieksta dzīvotņu saglabāšanai; saglabāt dabas lieguma teritorijā sastopamo reto un aizsargājamo sugu populācijas vismaz to pašreizējā stāvoklī, kā arī īstenot to aizsardzībai nepieciešamos pasākumus; nodrošināt īpaši aizsargājamo biotopu un sugu monitoringu, un nodrošināt dabas liegumā ietilpstošo ūdens objektu ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes monitoringu.”
Tomēr smalkie, simtgadu ilgie aizsardzības pasākumi nenozīmē, ka cilvēks nedrīkstētu Klaucānu un Priekulānu ezeram rādīties ne tuvumā. Ezerriekstu saudzēt un ar pietāti izturēties pret dabas vērtībām tūristiem gan tiek prasīts. “Lai neradītu negatīvu ietekmi uz ezerriekstu, Klaucānu un Priekulānu ezeros rekomendējams no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam nemakšķerēt no laivas. Plānojot abu ezeru apmeklēšanu, jāņem vērā, ka pa tiem var pārvietoties ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda nepārsniedz 3,7 kW, tāpat ezeros aizliegta arī ūdens motociklu izmantošana,” skaidro Dace Vasiļevska. Sporta un izziņas aktivitātes teritorijā ir rūpīgi vērtējamas un plānojamas, lai neradītu pārlieku slodzi uz dabas vērtībām, tādēļ tūrisma infrastruktūra dabas aizsardzības plānā ir paredzēta minimālā apjomā.
Tikmēr zināms, ka 2024. gada veģetācijas sezona, kad veikti pēdējie visaptverošākie ezerrieksta pētījumi šajā teritorijā (dabas aizsardzības plāna izstrādē), bija ļoti piemērota šī auga attīstībai, un kopējais augu skaits šajā teritorijā sasniedz aptuveni 500 000 līdz 700 000 īpatņu. Priekulānu ezerā ezerrieksts veido aptuveni 95% no kopējās šīs sugas populācijas lieluma dabas liegumā, bet Klaucānu ezerā – 5%.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
