Šonedēļ valdība nolēmusi virzīt uz Saeimu jautājumu par valsts pievienošanos Honkongas konvencijai. Jau pirms 15 gadiem pieņemtās, bet tikai kopš pērnās vasaras spēkā esošās Honkongas Starptautiskās konvencijas par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi mērķis ir mazināt plašo kaitējumu cilvēkiem un videi, ko rada lielo kuģu vraku demontāža.
Pievienošanās šim dokumentam tiek saistīta ar praktiskiem ieguvumiem. Latvijas karoga kuģi (2025. gada maijā reģistrēti 56 kuģi, uz kuriem attiektos Honkongas konvencija) jau tagad tiek pārbaudīti un sertificēti saskaņā ar ES regulu, taču daudzas konvencijas dalībvalstis šo sertifikātu neatzīst par pilnvērtīgu. Rezultātā Latvijas kuģi regulāri saskaroties ar papildu pārbaudēm ārvalstu ostās. Pēc ratifikācijas Latvijas Jūras administrācija vai tās pilnvarotas organizācijas izsniegs starptautiskā formāta atbilstības sertifikātus, kuri, kā tiek solīts, būs atzīti visā pasaulē. Paredzams, ka tas samazinās administratīvo slogu un risku, ka mūsu kuģi tiek aizturēti.
Turklāt no 2027. gada jūlija ES ostas kontroles direktīva paredz, ka tiks pārbaudīta arī Honkongas konvencijas ievērošana. Līdz ar to bez šī dokumenta ratifikācijas Latvija nonāktu neērtā situācijā.
Var apiet ar līkumu
Latvija ir viena no 176 Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) dalībvalstīm, zem kuras karoga kuģi nodarbināti starptautiskajā kuģošanā. Honkongas konvencija, ko 2009. gadā pieņēma IMO, ir pirmais globālais mēģinājums sakārtot kuģu vraku pārstrādes nozari. Pēc nevalstisko organizāciju aplēsēm, pašlaik pat 80 procenti nolietoto kuģu tiek sagriezti briesmīgos apstākļos.
Konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai kuģi, kas tiek sagriezti pēc to ekspluatācijas laika beigām, neradītu riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi pēc pārstrādes. Dokuments nosaka, ka kuģiem jābūt detalizētam bīstamo materiālu uzskaitījumam, pirms pārstrādes jāsaņem sertifikāts, bet pašu pārstrādi drīkst veikt tikai IMO sertificētās ražotnēs. Konvencija attiecas uz lielajiem kuģiem, sākot no 500 bruto tilpības, kas kuģo starptautiskajos reisos.
Dokuments skar ne tikai vraku pārstrādi, bet arī kuģu projektēšanu, būvi un ekspluatāciju. Konvenciju jau ratificējušas 24 valstis
(t.sk. kuģu vraku demontāžas lielvalstis Libērija, Panama, Indija, Bangladeša). Igaunija konvenciju ratificējusi jau 2019. gadā.
Tikmēr, piemēram, starptautiskās juridiskās firmas "Watson Farley & Williams" (specializējas jūrniecības un transporta tiesībās) eksperti pauduši šaubas par Honkongas konvencijas efektivitāti reālajā dzīvē. Viņi norāda, ka kuģu īpašnieki var izvairīties no ES Kuģu pārstrādes regulas, mainot kuģa karogu, un, lai arī konvencija ierobežo šo iespēju, tā joprojām saglabājas. Vēl viena problēma esot iespēja izvairīties no sankcijām par konvencijas pārkāpšanu, mainot kuģa karogu uz valsti, kas šim dokumentam nav pievienojusies.
Ratificēt konvenciju jau iepriekš mudinājuši lielo kuģu īpašnieki, tostarp ārvalstu kompānijas, kas izmanto Latvijas karogu, jo tas ļaušot izvairīties no liekām pārbaudēm. Vienlaikus, kā atzīmē Satiksmes ministrijā (SM), vietējiem uzņēmējiem konvencija paverot iespējas attīstīt kuģu pārstrādes nozari Latvijā. Saskaņā ar Honkongas konvenciju kuģus ar tilpumu virs 500 bruto tonnām drīkst pārstrādāt tikai sertificētās rūpnīcās. Ja Latvija izveidos tādas, tas sniegs iespēju radīt jaunas darba vietas un veicinās uzņēmējdarbību.
Konvencijā noteikto saistību izpildi koordinēs SM un Klimata un enerģētikas ministrija, bet praktiski nodrošinās Latvijas Jūras administrācija un Valsts vides dienests. Satiksmes ministrijā skaidro, ka institūciju funkcijas būtiski nemainīsies, taču palielināsies pārbaužu un sertificēšanas apjoms.
-7.6 °C























































































































































































































































