Pērn Latvijas ostās pārkrauts par 4,8% mazāk kravu nekā 2024. gadā

Pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrauti 34,281 miljons tonnu kravu, kas ir par 4,8% mazāk nekā 2024. gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Lielāko kravu daļu 2025. gadā veidoja beramkravas — 15,71 miljons tonnu, kas ir par 8,2% mazāk nekā gadu iepriekš. No tām labība un labības produkti pārkrauti 5,962 miljonu tonnu apmērā (-13,9%), koksnes šķelda — 2,192 miljoni tonnu (-14,6%), savukārt ogļu apjoms pieaudzis līdz 1,315 miljoniem tonnu (+25,4%). Ķīmiskās beramkravas sasniedza 460 700 tonnu, kas ir par 8,4% mazāk nekā 2024. gadā.

Ģenerālkravu apgrozījums pērn sasniedza 12,577 miljonus tonnu, kas ir kritums par 7,8%. Konteinerkravas veidoja 5,015 miljonus tonnu (-0,9%), kokmateriāli — 4,036 miljonus tonnu (-22,6%), bet ro-ro kravu apjoms pieauga līdz 3,308 miljoniem tonnu (+5,9%).

Lejamkravu segmentā fiksēts pieaugums — 5,993 miljoni tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu no tām veidoja naftas produkti — 5,343 miljoni tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā 2024. gadā.

Pēc kravu apgrozījuma arī pērn līdere bija Rīgas osta ar 16,749 miljoniem tonnu, kas ir par 7,3% mazāk nekā gadu iepriekš. Tai seko Ventspils osta ar 8,533 miljoniem tonnu (+3,6%) un Liepājas osta ar 6,87 miljoniem tonnu (-2,5%).

Mazajās ostās lielākais apgrozījums bija Skultē — 1,017 miljoni tonnu (-28%), kam seko Mērsrags ar 630 600 tonnām (-8,2%) un Salacgrīva ar 432 700 tonnām (-16,3%). Kopumā mazajās ostās 2025. gadā pārkrauti 2,128 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,2% mazāk nekā 2024. gadā.

Salīdzinājumam — 2024. gadā Latvijas ostās kopumā tika pārkrauti 36,012 miljoni tonnu kravu, kas bija par 6,8% mazāk nekā 2023. gadā.