-10.8 °C
Lai gan nosacījumi, ar kādiem būs iespējams piesaistīt trīs miljardus eiro vērtās investīcijas pirmajam atkrastes vēja parkam Latvijā "Elwind", vēl ir miglā tīti, skaidrs ir viens – viegli nebūs.
Pēdējos gados atkrastes vēja enerģijas nozares attīstība Eiropā ir kļuvusi daudz gausāka. Saistībā ar ģeopolitiskiem un drošības riskiem, kā arī ievērojamo būvniecības izmaksu kāpumu, projekti uz laiku tiek atlikti, izsoles bieži vien neizdodas, piemēram, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Dānijā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē, tādējādi investīciju vide kļūst sarežģītāka, būtiski samazinot plānotos attīstības tempus – jau līdz 2030. gadam atkrastes vēja parkiem būtu jāsasniedz 120 gigavatu (GW) jauda, bet šobrīd ir vien 37 GW, un, labākajā gadījumā, 2030. gadā Eiropa sasniegs aptuveni 70 GW lielas atkrastes vēja enerģijas jaudas. Tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuru Eiropas lielākajā atkrastes vēja enerģijas konferencē, kas notika pērnā gada nogalē Amsterdamā, atbildes centās gūt nozares eksperti un vadošie uzņēmumi, bija – vai jūras vēja enerģijas projektu attīstība ir nonākusi krustcelēs vai tomēr virzās uz priekšu, kā plānots?
Eiropa iedzinējos, ASV – buksē
Saskaņā ar "WindEurope" datiem Eiropas atkrastes vēja parku jauda šobrīd sasniedz 37 GW. 2024. gadā jūrā tika uzstādītas un elektroenerģijas tīklam pieslēgtas turbīnas ar kopējo jaudu 2,6 GW. Pilnībā funkcionējošu jūras vēja elektrostaciju globālā jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka – 2024. gada beigās tā sasniedza 80,9 GW. Puse no šīs jaudas ir Ķīnā – 41 GW, taču atkrastes vēja parki tiek būvēti arī citviet Āzijā – arī Taivānā un Vjetnamā. Kamēr Eiropā vairākas valstis, tostarp arī Latvija, plāno īstenot savus pirmos atkrastes vēja projektus, dažām Eiropas valstīm, piemēram, Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei, ir visnotaļ vērienīgi jūras vēja enerģijas plāni, proti, līdz 2030. un 2032. gadam lielāko daļu vēja turbīnu novietot jūrā. Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka 2030. gadā atkrastes vēja enerģija būs valsts atjaunīgās enerģijas mugurkauls, ekspluatācijā nodrošinot atkrastes vēja parkus ar kopējo jaudu līdz pat 50 GW. Savukārt Nīderlande līdz 2032. gadam plāno 75% no kopējās elektroenerģijas saražot atkrastes vēja elektrostacijās Ziemeļjūrā. Šobrīd Nīderlandes atkrastes vēja parku jauda ir 4,5 GW, bet līdz 2032. gadam to ir iecerēts teju pieckāršot, sasniedzot 21 GW. Kamēr Apvienotajai Karalistei un Nīderlandei ir lielas ambīcijas attiecībā uz jūras vēja enerģiju, bet Ķīna joprojām ir pasaules līdere uzstādītās jaudas ziņā, ASV, kas savu pirmo jūras vēja parku uzbūvēja 2015. gadā un pašlaik ir sasniegusi vien 310 megavatu (MW) jaudu, pēc administrācijas maiņas pērnā gada janvārī ir atteikusies no jaunu nomas platību un būvniecības atļauju piešķiršanas. Jaunās ASV administrācijas lēmums pārtraukt visu jauno jūras vēja enerģijas projektu nomu un to pārskatīšanu ir pārsteidzis, taču ne šokējis nozari, jo ASV prezidents Donalds Tramps jau savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja apturēt jūras vēja enerģijas izmantošanu un nesen tika pieņemts lēmums apturēt jau būvniecības stadijā esošu projektu. Taču ne tikai jaunās ASV administrācijas lēmumi rada satraukumu atkrastes vēja enerģijas nozarē, arī Eiropā vēja enerģijas ražošana saskaras ar problēmām, jo jūras vēja parku būvniecības izmaksas pēc pandēmijas, Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā un piegādes ķēžu sastrēgumiem ir palielinājušās par aptuveni 40%. Tāpēc Nīderlandes valdība nesen piešķīrusi vienu miljardu eiro vēja elektrostaciju projektu subsidēšanai, kas tiks izsludināti 2026. gadā. Šis būs tikai pagaidu pasākums, līdz tiks izveidota cenu starpības līguma (CfD) shēma. Savukārt Apvienotajā Karalistē, kuras CfD shēma ir paraugs Nīderlandes un citu valstu valdībām nākotnes cenu garantijai jūras vēja parku projektiem, 2025. gadā tika izstrādāts rīcības plāns gandrīz pilnībā tīras enerģijas sistēmas izveidei līdz 2030. gadam.
Galvenā prioritāte – drošība
Ne tikai ģeopolitiskā situācija un būvniecības izmaksu pieaugums bremzē atkrastes vēja enerģijas nozares attīstību, to ietekmē arī drošības riski. Tāpēc Atkrastes vēja enerģijas konferencē Nīderlandē, kuru "Latvijas Avīze" šoruden apmeklēja, lai izzinātu jaunākās tendences jūras vēja parku būvniecībā, īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, kā arī jūras gultnes drošībai, kas ir likumsakarīgi pēc tādiem notikumiem kā "Nord Stream" cauruļvadu sabotāžas 2022. gadā. Kopš izlūkdienesti ir brīdinājuši par slepenu ārzonas aktīvu kartēšanu, Eiropas valdības ir uzsākušas koordinētas atbildes reakcijas, piemēram, 2025. gadā izveidojušas "NorthSeal" platformu, kas uzraudzīs aizdomīgas darbības jūrā. Bažas par drošību diemžēl sniedzas tālāk par jūras gultni un sasniedz arī serverus, kas pārvalda darbības jūrā. Konferencē izskanēja atziņa, ka Eiropai izaicinājums nav tikai atjaunīgo energoresursu ieviešana, bet arī spēja to paveikt tā, lai tie būtu noturīgi pret sabotāžu, kiberdraudiem un mainīgiem tirgus apstākļiem. Iespējams, tieši drošības apsvērumu dēļ šī brīža ģeopolitiskajā situācijā žurnālistiem vairs nav tik viegli sarunāt vizītes uz atkrastes vēja parkiem, kas ir stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objekti. Pavisam nesen "Latvijas Avīzei" kopā ar starptautisku žurnālistu grupu tikai pēdējā brīdī atteikta iepriekš aizrunāta viesošanās "Kriegers Flak" atkrastes vēja parkā Dānijā.
Pagaidām viss rit pēc plāna
Lai gan situācija atkrastes vēja enerģijas apgūšanā Eiropā nebūt nav rožaina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kas kūrē pirmā atkrastes vēja parka "Elwind" projektu Latvijas pusē, klāsta, ka viss norit pēc plāna. Jāatgādina, ka "Elwind" ir pārrobežu projekts, kuru mūsu valsts realizē sadarbībā ar Igauniju. Paredzams, ka kopējā atkrastes vēja parka jauda būs 2 GW – katra valsts attīstīs 1 GW jaudas. Tam gan ir nepieciešamas visnotaļ prāvas investīcijas – 1 GW jaudīga parka attīstība, pēc šī brīža aplēsēm, izmaksās aptuveni trīs miljardus eiro. "Šobrīd notiek aktīva pētniecība – sākušies 12 dažādi apjomīgi pētījumi, kas ilgs līdz 2027. gada beigām. 2028. gadā iecerēts pabeigt ietekmes uz vidi novērtējumu, ja rezultāti būs sekmīgi, 2029. gadā sāksim vēja parka teritorijas izsoli, būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2035. gadam," stāsta LIAA "Elwind" projekta vadītājs Jānis Ločmelis. Arī sadarbība ar kaimiņiem igauņiem esot visnotaļ veiksmīga – kopīgi tiekot veikti iepirkumi, kas ļaujot samazināt izmaksas. Tik viegli gan nesokas ar Pāvilostas un Jūrkalnes iedzīvotāju noskaņošanu par labu vēja parka būvniecībai. "Esam apzinājuši iedzīvotāju un pašvaldības galvenās bažas. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros tiek pētīts, kāda varētu būt vēja parka ietekme uz tūrismu, ainavu, uz ikdienas dzīvi un paradumiem," klāsta J. Ločmelis, uzsverot, ka tiem iedzīvotājiem un pašvaldībām, kuras atrodas tuvāk par 25 km no atkrastes vēja parka, būs kompensējošie maksājumi, tieši tāpat kā par sauszemes vēja parkiem – attīstītājiem kompensācijās ik gadu būs jāmaksā 2500 eiro par 1 MW uzstādītās jaudas.
Sagaida valsts atbalstu
"Investori šeit "makšķerē" projektus, piemeklējot sev atbilstošākos pēc dažādiem kritērijiem. No valdības viņi sagaida cenu starpības līguma CfD modeli, jo, tā kā atkrastes vēja parku būvniecība ir ļoti dārga, būs nepieciešams atbalsts," norāda Amsterdamas Atkrastes vēja parku konferencē satiktā "Elwind" projekta vadītāja no Igaunijas Vides investīciju centra Aivi Alikmeta. Atkrastes vēja parka būvniecība izmaksā divas trīs reizes vairāk nekā sauszemes vēja parka izbūve. Tas ir tādēļ, ka spēcīgā vēja un viļņu radītās slodzes dēļ nepieciešamas daudz robustākas, dārgākas konstrukcijas un pamati. Arī infrastruktūra ir daudz komplicētāka – jāpievieno speciāli kabeļi līdz krastam, jānodrošina savienojumi ar elektrotīklu, korozijizturīgi materiāli, daudz nopietnāk jārūpējas par kiberdrošību. Sarežģītāks ir montāžas un ekspluatācijas process – nepieciešamas specializētas plūdmaiņu ekipāžas, jūrnieki, dārgāka loģistika, arī infrastruktūras uzturēšana jūrā ir sarežģītāka un dārgāka. Uzstādīšanas izmaksas sauszemes parkam ir aptuveni 1300–1700 eiro/kW, bet atkrastes parkiem tās ir aptuveni 2400–3500 eiro/kW. "Vēja parka attīstītājs, pirms izlemt, kur ieguldīt resursus atkrastes vēja parka izbūvei Baltijas jūrā, vērtēs, kāds ir regulējums, pieejamā infrastruktūra, priekšrocības un valsts atbalsts kaimiņvalstīs – ja Lietuvā vai Igaunijā tiks radīti labvēlīgāki priekšnoteikumi, tas izvēlēsies attīstīt vēja parku tur. Sauszemes vēja parku attīstībā Latvijā varam iztikt bez divpusējā cenu starpības līguma CfD (ražotājam tas samazina tirgus cenu svārstību riskus, savukārt gadījumos, kad vēja parks nopelna vairāk nekā noteiktais izsoļu tarifs, starpību samaksā valstij). Citādi ir ar atkrasti, tostarp "Elwind" projektu, kam CfD un pievilcīgi, pārdomāti izsoļu noteikumi būs svarīgi," uzsver Latvijas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe. Iespējams, to neesamība bija iemesls, kāpēc pēdējā Lietuvas organizētajā izsolē par atkrastes vēja parku attīstīšanu, kura noslēdzās 2025. gada 7. oktobrī, tika saņemts tikai viens pieteikums, un saistībā ar to izsole tika atzīta par nenotikušu. "Tā kā atkrastes vēja enerģija joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, daudzu valstu valdības, piemēram, Dānija un Nīderlande, meklē jaunus risinājumus, kā mazināt dažādo risku ietekmi un piesaistīt investorus, piemēram, pamazām atsakoties no "negatīvās solīšanas" izsoļu modeļa un ieviešot CfD," teic K. Duka-Gulbe, norādot, ka Eiropas Komisija ir atzinusi, ka CfD ir risinājums, kas līdzētu panākt, lai atkrastes vēja parku izmaksas līdz 2040. gadam samazinās par 30% un šī nozare Eiropā turpina attīstīties un tuvinās noteikto mērķu sasniegšanai. "Otrs veids, kā veicināt investoru interesi ieguldīt vēja parku attīstībā, ir tā saucamo PPA ("power purchase agreement") ieviešana – tie ir trīspusējie ilgtermiņa līgumi starp valdību, nozari un enerģijas ražotāju, kas ilgtermiņā palīdz samazināt tirgus cenu svārstību risku. Latvijas gadījumā PPA veicinātu rūpniecības elektrifikāciju, kā arī piesaistītu ražotājus, kuriem ir svarīga lēta un stabili pieejama elektroenerģija," vērtē nozares pārstāve.
Valsts atbalstu vērtē piesardzīgi
Taču pagaidām Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) neplāno atkrastes vēja parka "Elwind" attīstītājiem piedāvāt cenu starpības līgumus. "Balstoties uz konsultācijām ar nozares uzņēmumiem un arī lielāku elektroenerģijas patērētāju pārstāvjiem, esam secinājuši, ka gan elektroenerģijas ražotāji, gan patērētāji šobrīd joprojām nepietiekami izmanto citu pieejamu tirgus mehānismu, kurš neprasa politikas veidotāja tiešu atbalstu – tā sauktos elektroenerģijas pirkuma līgumus, kuru ietvaros elektroenerģijas ražotājs un patērētājs par ekonomiski pamatotu, abām pusēm pieņemamu elektroenerģijas cenu, kā arī par tirdzniecības līguma termiņiem vienojas divpusēji, sarunu ceļā," skaidro KEM Enerģētikas departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis, atzīstot, ka, raugoties uz kopējām tendencēm enerģētikas nozarē, kā ticams un pamatots ir vērtējams scenārijs, ka daļa vai pat visa no konkrētajā atkrastes vēja elektrostacijā saražotās elektroenerģijas var tikt pārdota tieši šāda ilgtermiņa pirkuma līguma ietvaros, proti, pircējam un pārdevējam vienojoties par fiksētu pārdošanas cenu uz noteiktu periodu. "Kopīgi ar nozares uzņēmumiem esam arī vērtējuši būtiskākos iemeslus, kāpēc šādi ilgtermiņa līgumi Latvijā ir relatīvi maz populāri – būtiskākais šķērslis ir samērā mazs lielu elektroenerģijas patērētāju skaits un patērētāju nepietiekamā izpratne par ilgtermiņa, fiksētās cenas līguma priekšrocībām. Ņemot vērā "Elwind" projekta plānotos elektroenerģijas ražošanas apjomus, ir secināms, ka projekta ekonomiskajai ilgtspējai var būt nozīmīga vairāku potenciālo pircēju piesaiste," spriež KEM eksperts, uzsverot, ka, balstoties uz viedokļiem, kurus dažādās ES dalībvalstīs pauž gan politikas veidotāji, gan projektu attīstītāji, iespējamie valsts atbalsta soļi elektroenerģijas projektiem ir jāvērtē ar lielu piesardzību, jo valsts atbalsta piešķiršana var negatīvi ietekmēt ražotāju un patērētāju ieinteresētību attīstīt savstarpēju sadarbību, un negatīvi ietekmēt to uzņēmēju konkurētspēju, kuri jau ir attīstījuši savus projektus bez valsts atbalsta.
Paveras iespējas ostu attīstībai
Būtisks ieguvums no atkrastes vēja parkiem ir ne tikai zaļās elektroenerģijas ražošana, bet arī to tuvumā esošo ostu attīstība. Par to var pārliecināties, apmeklējot Nīderlandes ostas. Piemēram, Amsterdamas osta ir kļuvusi gan par nozīmīgu atkrastes vēja parku nozares apkalpojošu ostu, gan vietu, kur, pateicoties lielam saražotās enerģijas apjomam, ir attīstījušās daudzas citas nozares, piemēram, šokolādes izejvielu ražošana. Amsterdamas osta ir kļuvusi par vienu no lielākajām kakao pupiņu importētājām pasaulē un Eiropas kakao industrijas centru. Ostas apkārtnē atrodas vairāki lieli kakao pārstrādes uzņēmumi, kas nodarbojas ar grauzdēšanu, malšanu, kakao sviesta un kakao pulvera ražošanu. Tie, kuri strādā ostā, stāsta, ka pie šokolādes smaržas jau esot pierasts, bet pēdējos gados strauji attīstoties atjaunīgās enerģijas ražošanai nepieciešamo tehnoloģiju ražošana jūras vēja parku darbības nodrošināšanai. Piemēram, kuģu būvētava un remonta rūpnīcā "Damen Shiprepair" tiek ražotas gan vēja turbīnu metāla konstrukcijas, gan top pavisam jauni – nulles emisiju vēja parku servisa kuģi, kurus varēs uzlādēt līdzīgi kā elektroautomašīnas. Tāpat uzņēmums vēlas kļūt par vienas pieturas aģentūru nākamajā nozīmīgajā atkrastes vēja enerģijas attīstības posmā, apkalpojot peldošās jūras vēja enerģijas iekārtas. "Šobrīd vairāk nekā 60% no "Damen Shiprepair" saražotās produkcijas, kuģu remonta un servisa apjoma ir atkrastes vēja parku darbības nodrošināšanai, un šis īpatsvars ar katru gadu pieaug. Strādājam pie inovatīviem risinājumiem jūras vēja parku nozares attīstībai," ir gandarīts uzņēmuma "Damen Shiprepair" komercdirektors Pauls Vandekrāts. G. Valdmanis atzīst, ka arī Latvijas ostas, it īpaši tam ģeogrāfiski vislabāk piemērotās Liepājas un Ventspils ostas, ir ļoti ieinteresētas piedalīties vēja enerģētikas nozares attīstībā, jau ir izstrādātas vairākas attīstības ieceres – gan ieplānojot teritorijas ostās, kas ir paredzētas tieši vēja enerģētikas uzņēmumu apkalpošanai, gan arī ūdeņraža uzglabāšanas un pārkraušanas infrastruktūras attīstībai. Liepāja jau ir paspējusi pieteikt sevi kā atkrastes vēja enerģijas nozares centru Baltijas jūras austrumu daļā. "ES ir ambiciozi mērķi – līdz 2050. gadam radīt jaunas atkrastes vēja enerģijas jaudas 150 GW apjomā. Tas ir liels izaicinājums, jo lai to panāktu, trīs reizes jāpalielina gan ražošanas jaudas, gan ostu kapacitāte. Liepājai un Latvijai tas nozīmē iespēju būvēt jaunas rūpnīcas, kas ražos pamatus, mastus, spārnus, iespējams, arī pašus ģeneratorus. Esošiem uzņēmumiem būs iespēja ražot dažādas komponentes un detaļas. Liepājas Jūrniecības koledža varēs gatavot jūrniekus tieši vēja parku būvniecībai un apkalpošanai, dodot iespēju ar jūrnieka arodu nodarboties tepat mājās, nevis doties vairāku mēnešu garos reisos tālu prom," secina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, atzīstot, ka Latvijai ir jāizmanto iespēja atkrastes vēja nozares radītās iespējas izmantot savā labā – gan radot jaunas darba vietas, pilnveidojot zināšanas, gan nodrošinot uzņēmumus ar zaļu enerģiju un nākotnē radot un attīstot jaunas pieprasītas nozares.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
