Latvijas handbola jaunā cerība Valdis Kalniņš

Nedēļas sākumā Latvijas jauniešu handbola izlases puiši atgriezās mājās no Rumānijas ar 17. vietu Eiropas čempionātā U-20 izlasēm A divīzijā, kur nebija spēlējusi veselus 20 gadus.

Astoņās spēlēs tika izcīnītas četras uzvaras, un Latvijas rokasbumbai tas ir vēsturiski labākais sasniegums.

Uz kopējā fona īpašs bija labās ārējās malas spēlētāja Valda Kalniņa sniegums, jo 18 gadus vecais dobelnieks laboja vairākus Eiropas U-20 čempionātu rekordus. Viņš spēlē pret Ziemeļmaķedoniju iemeta 17 vārtus, bet pēc tam rekorda latiņu pacēla augstāk vēl par trim precīziem metieniem, jo Serbijas vārtos "salādēja" 20 bumbas. Rekords ir arī turnīrā kopā gūto vārtu skaits (104), pelnīti tiekot turnīra Zvaigžņu izlasē kā rezultatīvākais spēlētājs.

Treniņnometne kalnos

Valdi Kalniņu jau tagad daudzi sauc par nākamo Latvijas handbola lielo cerību, nākamo Daini Krištopānu. Latvijas lielajā izlasē viņš debitēja 15 gadu vecumā, un šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai viņa karjeras līkne kāptu tikai uz augšu. Kalniņš jau pērnā gada nogalē noslēdza trīs gadu līgumu ar vienu no vadošajiem Norvēģijas klubiem "Elverum", kas bāzējas tāda paša nosaukuma mazā pilsētiņā netālu no Hamāras un Lillehammeres. "Latvijas Avīze" ar handbolistu sazinājās, kad viņš jau pāris dienu atradās jaunajā darba vietā, iepazīstot apstākļus, kuros pavadīs savas karjeras nākamos gadus. "Šobrīd ar komandas biedriem braucam uz kalniem Trisilā. Nē, nevis atpūtā, bet trenēties, jo tur mums būs fiziskās sagatavotības treniņnometne, komandas saliedēšanās pasākumi. Skriesim, brauksim ar riteņiem un darīsim visas tās smagās lietas, kas pēc tam, cerams, mums palīdzēs sezonas laikā. Pirmais oficiālais mačs Norvēģijas čempionātā mums būs augusta beigās, dalību Eiropas līgā sāksim septembrī, bet pirmā pārbaudes spēle jau nākamās nedēļas beigās. Līdz šim esmu aizvadījis trīs treniņus, un sajūtas ir pacilājošas, viss ir ļoti labi," par pirmo pieredzi Elverumā stāsta Kalniņš. Viņš ar savu sniegumu bija radījis lielu interesi arī citviet, taču izvēle par labu krita norvēģu klubam. 

"Bija arī piedāvājumi no Vācijas un Spānijas, bet izlēmu, ka vislabāk sevi varēšu attīstīt un progresēt kā handbolists tieši šeit. Vienojāmies par trīs gadu līgumu. Ko no manis klubā gaida? Droši vien to pašu, ko iepriekš, fizisku spēli un metienus pa vārtiem. 

Komandai ir jauns treneris (dānis Laurids Sēgords), pagaidām vēl nezinu viņa spēles plānus, taču domāju, ka arī viņš gribēs no manis to pašu – spēle viens pret viens un metiens. Tās ir manas stiprās puses, tāpēc mani šeit aicināja," arī Elverumā Latvijas handbolists ir gatavs demonstrēt savas uzbrukuma dotības. Vai tas, ka viņu ne tikai Latvijā, bet arī jau ārzemēs sauc par nākamo Latvijas handbola zvaigzni, nav apgrūtinājums? "Spiediens ir, to jūtu, taču reizē tas arī mani ļoti motivē, liek strādāt un cīnīties, lai es patiešām par tādu spēlētāju arī kādreiz kļūtu. Apzinos, ka visi no manis gaida, arī te Norvēģijas klubā, lai gan viņi to skaļi nesaka, cer, ka ar laiku būšu līderis. Spiediens ir, bet sportā tas ir normāli un ar to jāmāk tikt galā," Kalniņš uz zemes stāv stingri ar abām kājām un mākoņos nelidinās, jo apzinās, ka lielie darbi vēl tikai priekšā.

Par rekordiem nedomāja

Liela uzmanība Kalniņam tika pievērsta arī Eiropas čempionātā, pēc kura Valdim gan palikušas divējādas sajūtas. Individuāli pats spēlējis labi, taču galvenais uzdevums ar komandu netika izpildīts. "Mūsu plāns bija tikt uz pasaules U-21 čempionātu, bet to neizdarījām... No vienas puses, bija labi, jo mēs turnīra beigās parādījām patiešām labu sniegumu, noslēdzām ar četrām uzvarām, Latvijas handbolam tas ir labi, taču, no otras puses, mērķi nerealizējām. Tā lieta, kas pietrūka, pāris pārbaudes spēles ar spēcīgiem pretiniekiem no A divīzijas, jo mēs jau pirmajās spēlēs īsti nezinājām, ko sagaidīt, kāds būs līmenis, jo nekad nebijām spēlējuši pret tāda kalibra komandām. Turnīra gaitā ieskrējāmies un pieradām, bija skaidrs, ka nav tik traki," atzīst izlases uzbrukuma līderis. Valdis Kalniņš vairākos mačos tika atzīts par labāko Latvijas komandā, bet par viņa personību liecina arī tas, ka pēc divām spēlēm viņš labākā spēlētāja balvu atdeva komandas biedram, jo uzskatīja, ka tas pelnījis vairāk. "Pats par saviem rekordiem daudz nedomāju un spēles laikā nejūtu, vai tūdaļ kādu no tiem pārsitīšu. Kad apsēdies ģērbtuvē, tad jau kāds pasaka – ir rekords, taču, ja zaudējam, tad nekāda lielā prieka man nav. Tā bija, kad sametu 17 vārtus, taču mēs vienalga zaudējām, bet tas nozīmē, ka varēju nospēlēt vēl labāk. Bet tā turnīra gaitā es jutu, ka man ir pievērsta lielāka uzmanība, bija daudz aģentu, kas interesējās, savukārt vairāki klubi bija zvanījuši manam aģentam. Smēju, ka šajā ziņā karstums turnīra laikā man bijis liels," Kalniņš sāk pierast pie pastiprinātas uzmanības handbola vidē.

Jauna ceļa sākums

Latvijas lielajā izlasē Valdis debitēja 2022. gada nogalē, būdams 15 gadus un 26 dienas vecs, savā pirmajā mačā Eiropas čempionāta kvalifikācijā pret Poliju, izceļoties ar diviem gūtiem vārtiem. Latvijas izlase, tolaik vēl Davora Čuturas vadībā, gan šajā mačā Valmierā pamatīgi zaudēja (19:37), taču Kalniņam tā spēle palikusi labā atmiņā. 

"Pirmie vārti izlasē, tos es nekad neaizmirsīšu, tie paliks atmiņā uz mūžu. Tad sapratu, ka es piederu šai vietai, ka varu spēlēt arī ar lielajiem vīriem, tikai jāmauc uz priekšu un jāstrādā, lai tiktu pie lielāka spēles laika. Tā es arī lēnām virzos uz priekšu. 

Šie gadi nav bijuši viegli, grūtākais savienot mācības Murjāņos ar sportošanu, jo, jāsaka, kā ir, es mācībās nebiju tas labākais audzēknis. Nu tas ir aiz muguras un priekšā jauni izaicinājumi, jo došanās uz Norvēģiju ir liels solis uz priekšu. Līdzīgi kā Alberts Šmits pēc NHL drafta, es arī varu teikt, ka tikai tagad viss pa īstam sākas. Jauna valsts, jauni apstākļi, jāmācās valoda, ko esmu jau sācis. Lielā dzīve man tikai sākas, pašam viss jādara, neviens jau neauklēsies ar mani, pašam jāiet un jādara, gribi vai negribi," Kalniņam bez handbola spēlēšanas būs arī citi izaicinājumi.

Sapnis par Eiropas čempionātu

Valdis nāk no Dobeles, tāpēc nonākšana rokasbumbā varētu šķist pašsaprotama, taču viņa gadījumā šī nebija pirmā un vienīgā kaislība. "Ko tik es pirms tam neizmēģināju, dejoju tautu dejas, spēlēju futbolu un peldēju. Tieši peldēšanas trenere man reiz pajautāja, vai nevēlos pamēģināt handbolu. Aizgāju ar, bet tur mana nākamā pirmā trenere Linda Karloviča pamanīja, ka esmu kreilis, un vaļā vairs nelaida, tā es tur arī paliku. Nonācu ļoti labās rokās. Trenere ne tikai man, bet daudziem puišiem palīdzējusi. Šajā U-20 izlasē mēs no Dobeles bijām seši – Endijs Šnepsts izlases kapteinis, Emīls Vilsons, Mārtiņš Misulis, Maksis Pešiks, Ralfs Sproģis un Markuss Ikvils," uzskaita handbolists. Vaicāts, vai tad ir sastādījis tādu kā vēlmju sarakstiņu, ko karjeras laikā gribētu sasniegt, Valdis kā pirmo uzreiz nosauc tikšanu uz Eiropas čempionāta finālturnīru ar lielo izlasi. "Iepriekšējai handbola paaudzei tas izdevās, un es arī gribu, tas ir mans sapnis. Domāju, ka tas būtu diezgan reāli sasniedzams mērķis, jo mēs kā komanda progresējam, ar katru gadu spēlējam labāk. Savukārt klubā es vispirms gribētu vinnēt Eiropas līgā un pēc tam uzspēlēt arī Čempionu līgā," Valdim Kalniņam mērķi ir skaidri, tagad tie tikai jāsāk realizēt.

Titulēts klubs

• "Elverum" komandai iepriekšējā sezona beidzās ne tā, kā cerēts. Norvēģijas čempionātā viņi bija labākie pamatturnīrā, taču izslēgšanas spēlēs apstājās pusfinālā, divos mačos zaudējot Drammenes vienībai. Tāpēc secen iet spēlēšana Čempionu līgā gaidāmajā sezonā, tomēr tiekot pie iespējas pēc spēka otrajā starptautiskajā klubu turnīrā – Eiropas līgā. Elverumas komanda ir septiņkārtēja Norvēģijas čempione, pēdējo titulu izcīnot 2024./2025. gada sezonā.