14.3 °C
Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki ceturtdien Briselē vienojās par 21. sankciju kārtu pret Krieviju.
Vienošanos izdevies panākt pēc ieilgušām sarunām, kurās vairākas bloka dalībvalstis mēģināja panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai aizsargātu nacionālās intereses. Eiropas Komisija (EK) sākotnējo sankciju priekšlikumu bija publiskojusi 9. jūnijā. Dalībvalstu ceturtdien apstiprinātais variants ir uzskatāms par vājāku, kas atspoguļo sarunu gaitā rastos kompromisus.
Cenu griestus notur
Līdz ceturtdienai ES dalībvalstīm bija jāvienojas par Krievijai noteikto naftas cenu griestu iesaldēšanu pašreizējā līmenī. ES formula nosaka Krievijai naftai cenu griestus, kas ir zemāki par tirgus cenām. Tomēr, ja naftas cenas pasaulē kāpj, kā tas ir noticis pēc ASV uzbrukuma Irānai, pieaug arī cena, par kuru Krievija var pārdot savu naftu. Ja ES dalībvalstis nespētu panākt vienošanos, Krievija savu naftu drīkstētu pārdot par 58 dolāriem par barelu pašreizējo 44 dolāru vietā. Briselē šāds notikumu attīstības scenārijs tika uzskatīts par nepieņemamu, jo tas Krievijai sniegtu papildu ienākumus brīdī, kad Ukraina kaujaslaukā gūst panākumus, norāda apskatnieki. Vēstnieki vienojās uz 12 mēnešiem iesaldēt cenu Krievijas naftai 44 dolāru par barelu apmērā, novēršot bažas par Tuvo Austrumu konflikta ietekmi uz sankciju jautājumu. Naftas cenu griestu iesaldēšana turpmāko gadu neļaus "Krievijas kara mašīnai gūt labumu no tirgus šokiem", ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES pieņemtajā jau 21. sankciju kārtā bloks vēršas arī pret Krievijas bankām, kriptovalūtas un naftas tirdzniecības platformām, kā arī tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ar kuriem Krievija pārvadā naftu, tā apejot noteiktās sankcijas.
Sarežģītas sarunas
Ceturtdien panāktā ES dalībvalstu vienošanās izbeigusi vairākas nedēļas ilgušas haotiskas sarunas, kuru gaitā dalībvalstis mēģināja no topošā sankciju saraksta izņemt punktus, kurus tās uzskata par sev nepatīkamiem. Saunu rezultātā valstis vienojās par ievērojami vājākām sankcijām, nekā sākotnēji tika plānots, un tas raisa jautājumus par nacionālo interešu ietekmi uz bloka centieniem graut Maskavas spējas finansēt karu Ukrainā, vērtē telekanāls "Euronews".
Izgāzušies plāni noteikt aizliegumu Krievijas zivju importam, jo pret šādiem ierobežojumiem iebilda Vācija un Portugāle.
Bulgārijai izdevās no topošo sankciju saraksta izņemt Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, kā arī enerģētikas kompānijas "Lukoil" dibinātāju miljardieri Vagitu Alekperovu. Nav atbalstīts rosinājums aizliegt Šengenas zonā iebraukt Krievijas karavīriem, kuri karojuši Ukrainā. Francija un Itālija paudušas bažas par šāda lēmuma administratīvo slogu. Austrija savukārt panākusi piekāpšanos par labu tās bankai "Raiffeisen", kas, neskatoties uz karu, turpina darbību Krievijā. 21. sankciju kārta, ko diplomāti sākotnēji nosauca par vienu no līdz šim ambiciozākajām, beigās izvērtās daudz vājāka, secina tīmekļa vietne "Euractiv".
Grieķijas izņēmums
Par sarunu lielāko šķērsli kļuva Grieķija, kas bloķēja sankciju pieņemšanu. Grieķija, kurai ir pasaulē lielākā tirdzniecības flote, pieprasīja pārskatīt pagājušajā gadā pieņemto aizliegumu valstīm ārpus ES pārvadāt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG) arī pēc 2027. gada janvāra, no kura spēkā bija jāstājas šādu pārvadājumu aizliegumam, raksta "Euronews". Grieķijas prasību atbalstīja šīs valsts kuģniecība "Dynagas". Atēnas un "Dynagas" argumentēja, ka pārvadājumu aizliegums grautu Eiropas jūras pakalpojumu nozari, palielinātu bezdarbu, nostiprinātu konkurentus no citām valstīm, bet kaitējumu Krievijas ekonomikai nenodarītu. Lai arī citas dalībvalstis bijušas neapmierinātas par šādu Grieķijas prasību, kas varētu radīt bīstamu precedentu, Atēnas uzstāja uz savas prasības pildīšanu un panāca piekāpšanos. "Dynagas" turpmākos 12 mēnešus tiks ļauts pārvadāt Krievijas LNG klientiem ārpus ES, ja līgums par piegādēm būs noslēgts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Šis izņēmums ik gadu tiks pārskatīts, bet tas nozīmē, ka Atēnas varēs izmantot savas veto tiesības, lai panāktu izņēmuma pagarināšanu, vērtē "Euronews". Neskatoties uz sarežģītajām sarunām un kompromisiem, kuriem valstīm nācās piekrist, ES amatpersonas tomēr uzsvērušas, ka sankciju 21. kārta ir bijusi pietiekami vērienīga. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa norādīja, ka tā ir lielākā sankciju pakotne kara laikā, jo tajā atrodami 218 ieraksti. ES sankcijas vērstas pret Maskavas "finanšu sistēmu, tās militāri industriālo kompleksu un enerģētikas sektoru". Sankcijām pakļautas vairāk nekā simt Krievijas bankas un kriptovalūtas platformas, kā arī vairāk nekā 40 ēnu flotes kuģi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
