Vai beidzies riņķa dancis ap slimības lapām?

Strādājošajam pastāv iespēja vienoties ar darba devēju, ka viņš akūtas slimības dēļ vienu dienu nepilda darba pienākumus arī bez darba nespējas lapas atvēršanas, un tas Labklājības ministrijas ieskatā pat neprasa jauna regulējuma ieviešanu Darba likumā.

Tā lēmusi valdība pēc Labklājības ministrijas (LM) informatīvā ziņojuma izvētīšanas.

Sākotnēji tika apsvērta iespēja Darba likumā nepārprotami noteikt šādu vienas dienas prombūtni pēc darbinieka un darba devēja vienošanās, paredzot, ka par šo dienu darba samaksa netiek saglabāta, ja vien darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai koplīgumā nav noteikts citādi. Taču, izvērtējot sociālo partneru viedokļus, secināts, ka esošais regulējums jau patlaban ļauj pusēm savstarpēji vienoties par īslaicīgu prombūtni, tādēļ īpašs regulējums likumā nav nepieciešams.

Vienas dienas vietā prasa trīs

Tiesa gan, ne visi tam piekrīt. Piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā, darbiniekam tiek radīts "dubultais sods". Proti, ja darbinieks izmanto vienu neapmaksātu dienu, bet veselības stāvoklis neuzlabojas un nākamajā dienā tiek atvērta darba nespējas lapa, viņš zaudē ienākumus gan par sarunāto dienu, gan par pirmo darba nespējas dienu, ko darba devējs saskaņā ar likumu neapmaksā. Tādējādi darbinieki finansiālu apsvērumu dēļ varētu izvēlēties nekavējoties vērsties pie ārsta, nevis vienoties ar darba devēju. Arodbiedrība rosina noteikt darbiniekam tiesības uz īslaicīgu prombūtni akūtas saslimšanas gadījumā no vienas līdz trim darba dienām kalendārajā gadā bez darba nespējas lapas noformēšanas, paredzot pienākumu darba devējam par šīm dienām saglabāt darba samaksu. LBAS uzskata, ka šāds modelis novērstu slimu cilvēku atrašanos darbavietā un mazinātu ģimenes ārstu administratīvo slogu. 

Veselības ministrija vērš uzmanību, ka no visām darba nespējas lapām 2024. gadā 1,29% jeb 6877 gadījumos bija izsniegtas uz vienu dienu un netika pagarinātas.

Pārliek uz darba devēju pleciem

"Šis ir uzskatāms piemērs, kā sākotnēji skaidrs mērķis pārtop darbības imitācijā un aktualitāte, kas jārisina Veselības ministrijai (VM), tiek pārlikta uz darba devēju pleciem. Oriģinālā diskusija bija par to, ka nepieciešams stingrāk uzraudzīt darba nespējas lapu iesniegšanu. VM sākotnēji rosināja precīzāk norādīt diagnozi, pieprasot slimības lapu, taču, saskaroties ar atbalsta trūkumu nozarē, transformēja savu ierosinājumu stingrāk kontrolēt slimības lapu skaitu, samazinot to izsniegšanu. Līdzīgi kā uzlabot satiksmes drošību, nereģistrējot satiksmes negadījumus," vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, kurš arī uzskata, ka veikt grozījumus Darba likumā nav lietderīgi un nav jādublē normas, kādas jau šobrīd pastāv. "Darba devējam un darbiniekam jau šobrīd ir iespēja savstarpēji vienoties par darba pienākumu nepildīšanu uz vienu dienu, turklāt jebkādu iemeslu dēļ," uzsver LDDK vadītājs. Valsts pārvaldē strādājošajiem gan vienošanās par brīvo dienu neesot tik vienkārša, jo darba attiecības regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, taču sliktas pašsajūtas gadījumā pastāv iespēja vienoties par attālinātu darbu. "Mēs gribētu, lai Atlīdzības likumā tiktu iestrādātas tiesības apmaksāt veselības atkopšanās dienu arī valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, bet, lai to īstenotu, ir nepieciešams šādu pamatnosacījumu iestrādāt Darba likumā," norāda LBAS tautsaimniecības jautājumu eksperts Mārtiņš Svirskis.