Kamēr influencere un uzņēmēja Kristīne Dzenīte raidījumā “Ģimene burkā” devusies ceļojumā uz Maroku, viņas ģimenes ikdienas centrā nonāk kāds īpašs uzdevums, kas izvilkts no ģimenes "vēlmju burkas" — organizēt tēva un dēlu dienu. Tēvs Agris ar saviem trim dēliem izvēlējās doties uz izklaides centru, lai kopīgi pavadītu laiku, ko viņi vienmēr novērtē kā ārkārtīgi svarīgu un vērtīgu.
Agris neslēpj, ka kopš bērnu nākšanas pasaulē viņa dzīve piedzīvojusi krasas pārmaiņas. Viņš ar humoru atzīst, ka laba tēva loma prasa ievērojamus resursus: gan laiku un enerģiju, gan finansiālu ieguldījumu. Tomēr viņš uzsver, ka tieši dēli viņam dāvājuši dziļu un līdz šim neizjustu atbildības sajūtu. Viņa mērķis ir palikt mūžam jauneklīgam tēvam, kurš allaž ir klātesošs, gatavs aktīvi piedalīties viņu dzīvē un sniegt dēliem pašu labāko.
Atklātā sarunā Agris stāsta par grūtsirdību, vērojot brāļu domstarpības un strīdus: "Man kā trīs dēlu tēvam ir grūti skatīties, kā viņi cīnās viens ar otru. Bet tajā pašā laikā — viņi ļoti mīl viens otru." Viņš pats audzis kā vienīgais bērns, klusā un mierpilnā vidē. Šī pieredze liek viņam laiku pa laikam justies nedaudz vainīgam, ka dēliem jākonkurē par vecāku uzmanību, taču viņš aktīvi cenšas katram veltīt individuālu laiku.
Agris dalās ļoti personīgā un sāpīgā detaļā — viņa paša tēvs traģiski gāja bojā vēl pirms viņa dzimšanas. Šis notikums atstājis neizdzēšamu nospiedumu viņa dzīvē. Viņš atklāj: "Mans stāsts par tēvu ir tāds, ka es viņu dzīvē neesmu redzējis. Es tēvu esmu redzējis tikai bildēs, un zinu to, ko stāstījusi mamma un vecvecāki."
Tieši šis tukšums viņa bērnībā kalpo par spēcīgu motivāciju būt īpaši iesaistītam tēvam saviem dēliem. Agris apzināti cenšas viņiem sniegt visu to, kas viņam pašam tika liegts — tēva klātbūtni, atbalstu un kopīgus brīžus. Viņš atklāj savu sirds dziļumu: "Tāpēc ka man nebija tēva, man dēliem gribas iedot kaut ko tādu foršu, kas ir jāizrok no kaut kurienes, jo man tādas pieredzes nebija," sirsnīgi rezumē Agris.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.1 °C



















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)







































































