8 °C
No 10. decembra, tirdzniecības centrs "Domina Shopping" aicina uz īpašo Labdarības Ziemassvētku tirdziņu, kurā līdz 23. decembrim iespējams iegādāties sirsnīgas, ar rokām darinātas dāvanas, ko sarūpējuši 17 rokdarbnieki — seniori un cilvēki ar invaliditāti no dažādiem Latvijas novadiem. Tirdziņu jau 11. gadu Dominā organizē Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds).
"IMSA Fonda" vadītāja Aina Giptere saka: "Man ir neizsakāms prieks, ka Dominā varam būt jau otro dekādi — tā ir liela uzticēšanās gan no centra komandas, gan no apmeklētājiem.
Šogad esam sarūpējuši gan jau iemīļotus rokdarbu darinājumus, gan arī jaunus pārsteigumus.
Jāsaka, ka vislielākais gandarījums ir redzēt, ka cilvēki pie mums atgriežas gadu no gada, jo tas nozīmē, ka viņi mūs mīl un mēs viņiem esam vajadzīgi. Tāpēc man ir viens sirsnīgs novēlējums — šajā steidzīgajā laikmetā decembrī atļauties nedaudz vairāk miera un iegriezties pie mums labdarības tirdziņā līdz 23. decembrim. Un jaunajā 2026. gadā es novēlu, lai jaunā paaudze nebaidās izmēģināt roku dažādos rokdarbos, lai pirkstiņi darbojas, jo sīkā motorika var arī pagarināt dzīvi."
Dažādu Latvijas novadu meistaru darinājumi – katrs ar savu stāstu
Labdarības tirdziņa sortiments ir īpaši daudzveidīgs, jo katrs dalībnieks piedāvā savas unikālās prasmes un dzīves pieredzi.
Rīgas meistars Jānis Ķite (66 gadi) piedāvā smalki darinātu ādas galantēriju —
somas, makus un jostas, kas radītas ar precizitāti un ilgmūžības nodomu.
Savukārt 53 gadus vecais rīdzinieks Jānis Ramnieks piedāvā koka virtuves piederumus un grozus.
Aina Giptere no Ādažiem (74 gadi) šogad sarūpējusi īpaši plašu piedāvājumu: auskarus, matu rotas, sapņu ķērājus, pērļotus eņģelīšus, sirsniņas un zvaigznītes, kā arī eglīšu rotājumus, ģipša vai epoksīda sveķu lējumus. Savukārt
no Rīgas neredzīgo biedrības piedalās 88 gadus vecais Aleksandrs Lācis, kurš sarūpējis skaistus klūgu un skalu pinumus.
Tirdziņā piedalās arī atbalsta biedrība cilvēkiem ar invaliditāti "Gaismas stars", kuras pārstāvji radījuši daudzveidīgus keramikas izstrādājumus, šūtas rotaļlietas, iepirkumu somas un koka virtuves priekšmetus. Ināra Lapsa no Rīgas (75 gadi) piedāvā ādas izstrādājumus — pases vākus, briļļu un atslēgu maciņus, kartītes, foto albumus un iesietas viesu grāmatas.
Rīdziniece Viktorija Iļjučenoka (65 gadi) darinājusi siltus adījumus, bērnu čībiņas, zeķes un cimdus, savukārt Carnikavā dzīvojošais Uģis Leināts (60 gadi) piedāvā sapņu ķērājus, gleznas no dabīgiem materiāliem ar jūras skatiem, vēja zvanus un Ziemassvētku dekorus. No Ķekavas piedalās 66 gadus vecais Norberts Špāks ar filcētām čībām un citiem filcējumiem.
Mārupes pārstāve Aija Sabale, kas darbojas neredzīgo biedrībā, radījusi dabīgas bišu vaska sveces, filcētas rotaļlietas un lavandas maisiņus.
Vangažu rokdarbniece Ginta Smirnova (56 gadi) tirdziņā piedāvā smalki darinātas pērļotas rotas. Jēkabpiliete Līga Ozoliņa (84 gadi) radījusi adītus cimdus, lakatus, zeķes un matu lentas, savukārt rīdziniece Anda Vēvere (78 gadi) piedāvā tamborējumus.
Arī Erna Saleniece no Rīgas (80 gadi) tirdziņam sarūpējusi adītus cimdus un zeķes, un Lidija Paegle piedāvā plašu siltu ziemas aksesuāru klāstu — cimdus, zeķes un cepures. Savukārt Salaspils rokdarbniece Dzintra Pētersone (82 gadi) radījusi lina sedziņas, galdautus, dāvanu maisiņus un pirtslietas. Tirdziņā piedalās arī Ingūna Barinova, kura papildina piedāvājumu ar smalkiem rokdarbiem.
Dina Bunce, tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore saka: "Labdarības tirdziņš ir kļuvis par sirsnīgu Dominas tradīciju — vietu, kur satikties dažādām paaudzēm, kur gūt mieru un iedvesmu, un, protams, atrast dāvanas, kas patiesi sasilda. Es vēlos no visas sirds pateikties gan fonda vadītājai Gipteres kundzei, gan ikvienam senioram un rokdarbniekam, kurš visu gadu ar pacietību un rūpību darinājis šos skaistos darbus. Paldies arī mūsu apmeklētājiem, kuri jau vienpadsmit gadus iegriežas šajā tirdziņā, un tiem, kuri to atklās pirmo reizi.
Izvēloties dāvanu šeit, jūs iepriecināsiet savus mīļos un vienlaikus atbalstīsiet cilvēkus, kuriem tas ir īpaši nozīmīgi.
Aicinu ikvienu līdz 23. decembrim sajust šo īpašo svētku siltumu pie mums."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
