1.2 °C
Latvijas Banka izsniegusi licences diviem uzņēmumiem – SIA "BlockBen" un SIA "Nexdesk", lai tās varētu tiesiski regulēti un oficiāli piedāvāt kriptoaktīvu pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Šādi Latvija mērķē uz kriptovalūtas inovāciju un attīstības centru, vēsta 360TV Ziņas.
Kopš 2024. gada nogales Eiropas Savienībā (ES) pastāv vienots kriptoaktīvu tirgus regulējums (MiCA), kas paredz, ka darbības atļaujas saņemšanai ES ir jāizņem licence kādā no dalībvalstīm, un pēc tam uzņēmums var darboties visā ES. Uzņēmumi, kas saņem licenci Latvijā, darbojas visā Eiropā, līdz ar to darbības visā Eiropā tiek koordinētas no Latvijas.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka, attīstot MiCA centru Latvijā, ir iespējams veidot labi apmaksātas darbavietas, "iezīmēt" Latviju uz pasaules kartes, kā arī veidot dažādus inovatīvus finanšu pakalpojumus un produktus.
Vienlaikus viņš atklāj, ka par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbības licences saņemšanu Latvijā interesējas arī pasaulē lielākie nozares uzņēmumi. Viņš atzīmē, ka Latvijā šobrīd radīts konkurētspējīgs regulējums, lai piesaistītu ārvalstu uzņēmumus licenci iegūt tieši Latvijā.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile skaidro, ka šis licences saņemšanas process katrā valstī atšķiras. “Par cik licenci izsniedz katrā valstī vietējais uzraugs, šis process var atšķirties. Arī kopējā infrastruktūra var atšķirties. Uzņēmumam ir svarīgi arī citi aspekti – kāda ir nodokļu likumdošana, kādi ir resursi, kāda ir vispārēja biznesa vide, lai tieši šo valsti izvēlētos, kā savu bāzes vietu,” atklāj Purgaile.
Pašlaik pieci uzņēmumi Latvijas Bankā ir iesnieguši pieteikumus licenču saņemšanai, bet vēl 12 atrodas pirmslicencēšanas konsultāciju posmā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
