SHIPSEA radījis jaunu Ziemassvētku skaņdarbu "Brīnums", aicinot tā ierakstā piedalīties sev dzīvē ļoti nozīmīgu kolektīvu — Rīgas Doma zēnu kori.
"Šajos Ziemassvētkos es vēlējos ar pētniecisku interesi pievērsties brīnumam un mazliet saprast, kas ir tas, kas tumsā laistās. Kas ir tā īpašā dzirkstele, kas bērnībā mums acīs mirgo tik spoži — tā spēja brīnīties par pasaules neaptveramo dabu. Kur tā, mums pieaugot, pazūd, izbalē? Un tad atnāca šis skaistais dzejolis no mana bērnības drauga Marta Pujāta; tas tik labi savienojās ar zēnu kora balsīm un atnesa daudzas atbildes. Brīnums ir tas, kas ir patiess," tā par jauno kompozīciju stāsta dziesmas autors Jānis Šipkēvics jeb SHIPSEA.
Sadarbība ar Rīgas Doma zēnu kori Jānim ir īpaši personīga, jo bērnībā viņš pats dziedājis šajā korī.
Atgriešanās kopīgā muzikālā darbā ar kori, kas veidojis viņa pirmos soļus mūzikā, piešķir "Brīnumam" vēl spēcīgāku nozīmi.
Dziesmai tapis arī īpašs teksta video, kura animācijas autore ir Sinda Kārkliņa — Latvijā dzimusi, bet ASV uzaugusi māksliniece, kuras vizuālais rokraksts papildina skaņdarba noskaņu.
"Latvija man ir ļoti tuva un svarīga. Pēc emigrēšanas deviņu gadu vecumā esmu vienmēr centusies saglabāt saikni ar Latviju.
Esmu pateicīga, ka SHIPSEA komanda mani uzrunāja, jo darbs pie šīs skaistās kompozīcijas man radīja ļoti lielu nostaļģiju par bērnību Latvijā,"
stāsta Sinda.
Jaunā singla ieskaņā SHIPSEA un Rīgas Doma zēnu koris sagatavojuši arī divus svētku koncertus, kas norisināsies 25. decembrī plkst. 18.00 un 21.00 Torņakalna baznīcā. Koncertos piedalīsies arī talantīgie mūziķi — dziedātāja Una Daniela un pianists Matīss Žilinskis. Abi koncerti jau ir pilnībā izpārdoti, taču SHIPSEA kopā ar Rīgas Doma zēnu kori aicinās uz koncertiem arī 2026. gadā, uz kuriem biļetes jau ir pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5 °C




































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






















































































































































































