Mediju sapieri. Nerunāsi lietuviski — nepieņems darbā

Apkalpošanas jomā Lietuvā drīkstēs strādāt tikai tie ārzemnieki, kuri prot lietuviešu valodu.

Taksists vai viesmīlis nesaprotas ar klientu – šādi stāsti pēdējos gados Lietuvas publiskajā telpā izskan arvien biežāk. Nesen kāds neredzīgs vīrietis izsaucis taksi uz tirdzniecības centra autostāvvietu, bet tā arī nespēja automašīnu atrast, jo nesaprata, ko saka šoferis. "Runāja krieviski, bet es šajā valodā nerunāju – kāpēc man būtu jāprot?" stāstīja vīrietis, kurš tā arī nesagaidīja transportu. Nesaprototies ar pasažieri, autovadītājs vienkārši nolicis klausuli un aizbraucis.

Lietuvā šādas situācijas no nākamā gada sākuma vairs nebūtu jāpiedzīvo, jo pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem, kuru darbs ir tiešā saskarē ar klientiem, būs obligāti jāpārzina lietuviešu valoda vismaz pamata līmenī.

Persona, kura prot lietuviešu valodu pamata līmenī, spēj saprast un lietot vienkāršākās ikdienas frāzes un izteicienus. Vajadzības gadījumā viņa spēj iepazīstināt ar sevi, iepazīstināt ar citu cilvēku, uzdot vienkāršus personiska rakstura jautājumus – piemēram, kur cilvēks dzīvo, ko pazīst vai kādi priekšmeti viņam pieder. Tāpat viņš spēj atbildēt uz tādiem pašiem jautājumiem.

Šādas valodas zināšanas ļauj ļoti vienkārši sarunāties, ja sarunbiedrs runā lēni, skaidri un ir gatavs palīdzēt, kā arī uzrakstīt īsu neoficiālu zīmīti vai aizpildīt anketu ar personas datiem – vārdu, uzvārdu, pilsonību, adresi.

Minētajās nozarēs strādājošajiem pamata līmeņa valodas zināšanas būs jāapgūst divu gadu laikā pēc dzīvesvietas deklarēšanas Lietuvā. 

Piemēram, ja dokuments, kas dod tiesības dzīvot Lietuvā, pirmo reizi izsniegts līdz 2025. gada 31. decembrim, divu gadu termiņu sāks skaitīt no nākamā gada 1. janvāra.

Tas nozīmē, ka jau no 1. janvāra darbiniekam vajadzēs apliecināt darba devējam valodas prasmi ne zemākā kā pamata (A1) līmenī. Pēc diviem gadiem, turpinot darbu pakalpojumu un tirdzniecības sektorā, valsts valoda jau būs jāprot A2 līmenī.

"Pēc aptuveniem aprēķiniem, izmaiņas skars ap 94 tūkstošiem ārzemnieku. Atkarībā no nozares daļai šo cilvēku var būt nepieciešams nevis pamata, bet augstāks valodas zināšanu līmenis, ja tiek strādāts valsts regulētā profesijā," žurnālistiem norādīja Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas pārstāvji.

Valsts valodas zināšanas ārzemniekiem Lietuvā pārbauda Valsts valodas inspekcijas lingvisti.

Pašlaik Valsts valodas komisijas lēmumu un Valodas inspekcijas norādījumu neizpilde par valsts valodas lietojumu var novest pie brīdinājuma vai soda gan uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, gan pašiem darbiniekiem. Tas ir noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksā. "Tomēr Valsts valodas komisija paredz noteikt pusgada pārejas periodu, kurā par prasību neievērošanu darbinieks netiks sodīts," informēja ministrija.

Lietuviešu valodas prasmes A1–A2 līmeņa eksāmens maksā 49 eiro. Valsts šīs izmaksas nesedz, tāpēc cilvēkiem eksāmens būs jāapmaksā pašiem. Tomēr apmācības un eksāmena izmaksas var segt arī darba devējs.

"Izmaiņas radīs papildu izaicinājumus Nacionālajai izglītības aģentūrai, kas atbildīga par valodas eksāmenu organizēšanu – pēdējā laikā lielajās pilsētās strauji pieaudzis pieprasījums kārtot šos eksāmenus. Tāpēc šogad Viļņā, Kauņā un Klaipēdā grafikā iekļauti trīs papildu eksāmeni. Nākamgad plānots, ka pamata līmeņa lietuviešu valodas eksāmeni notiks katru mēnesi. Ja būs nepieciešams, tiks organizēti vēl papildu eksāmeni," norāda ministrija.

Pēc likuma grozījumiem Nacionālajai izglītības aģentūrai, lai sagatavotos nākamā gada eksāmenu procesam, nepieciešami papildu 200 tūkstoši eiro – šo summu ministrija paredzējusi piešķirt no saviem iekšējiem līdzekļiem.

Jaunajā valsts valodas prasmes aprakstā noteiktas četras kategorijas – A1, A2, B1 un B2 līmeņi – no pamata prasmēm līdz spējai saprast sarežģītus tekstus un brīvi sarunāties.

No nākamā gada janvāra izmaiņas skars ne tikai apkalpošanas jomā strādājošos ārzemniekus – augstāka valodas līmeņa prasības būs arī regulējamo profesiju speciālistiem. Jaunās prasības attieksies uz izglītības, kultūras, veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un citu sabiedrisko pakalpojumu darbiniekiem, uzņēmumu vadītājiem, kā arī valsts ierēdņiem, kuru darbs saistīts ar pastāvīgu komunikāciju. B2 līmenis, tāpat kā līdz šim, būs obligāts iestāžu vadītājiem, amatpersonām, skolotājiem un atsevišķu profesiju speciālistiem, piemēram, aviācijas un jūras transporta jomās.

Lietuvā pašlaik dzīvo gandrīz 220 tūkstoši ārzemnieku, no tiem ap 77 tūkstošiem kara bēgļi no Ukrainas. Izņēmums valsts valodas prasībām tiks piemērots tikai tiem ārzemniekiem, kuriem ir pagaidu aizsardzības statuss – tas attiecas arī uz no kara bēgušajiem ukraiņiem. Lai atvieglotu viņu iekļaušanos darba tirgū, pamata lietuviešu valodas prasme viņiem nebūs obligāta.

Kad Lietuvas mediji šoruden vēstīja par jaunajām prasībām ārzemniekiem, TV3 aptaujājis arī kopbraukšanas autovadītājus, no kuriem viens uz jautājumu, ko darītu, ja šāds valodas nosacījums stātos spēkā, atbildējis: "Tad es vienkārši pārceltos uz Latviju. Tur ir citi tarifi un mazāk ierobežojumu."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes