5.3 °C
NATO dalībvalstis tuvāko piecu gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas, ceturtdien preses konferencē Berlīnē brīdināja alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
"Mēs esam nākamais Krievijas mērķis. Man ir bail, ka daudzi ir klusībā bezrūpīgi, pārāk daudziem nav steidzamības sajūtas, un daudzi uzskata, ka laiks ir mūsu pusē. Tas tā nav. Laiks rīkoties ir tagad," uzsvēra alianses vadītājs.
Krievija pret Eiropas valstīm pastiprinājusi diversijas un operācijas, kas vērstas pret civilo, militāro un kritisko infrastruktūru, norādīja Rite.
Viņš pieminēja dzelzceļa spridzināšanu Polijā, Krievijas iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu un dronu parādīšanos vairāku Eiropas valstu lidostu tuvumā.
Karu novērst var tikai NATO valstu gatavošanās aizsardzībai, cita starpā arī ievērojami palielinot aizsardzības izdevumus, norādīja Rite.
"Konflikts ir uz mūsu sliekšņa. Krievija ir atvedusi karu uz Eiropu. Mums ir jābūt gataviem līdzīga mēroga karadarbībai, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi,"
pauda ģenerālsekretārs.
"Iedomājieties konfliktu, kas skartu katru māju, katru darbavietu - postījumi, masveida mobilizācija, miljoniem pārvietotu cilvēku, plašas ciešanas un zaudējumi," uzskaitīja alianses vadītājs.
"Tā ir biedējoša doma, bet, ja mēs pildīsim savas saistības, mēs varam novērst traģēdiju," sacīja Rite.
Viņš arī aicināja NATO dalībvalstis turpināt atbalstīt Ukrainu.
Krievijas diktators Vladimirs Putins rīkojas neprognozējami, un, vērtējot riskus no Krievijas puses, ir jābalstās uz faktiem, sacīja Rite.
"Ir diktators, kas ir gatavs upurēt 1,1 miljonu savu pilsoņu - vājprātīgas idejas par kādu vēsturisku mērķi dēļ," par Putinu sacīja Rite.
NATO dalībvalstis 2025. gada sākumā vienojās līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, taču Rite sacīja, ka šis process ir jāpaātrina.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
