Lai piedzīvotu elektronisko mūziku, kas ir daudz nopietnāka par ikdienas popkultūras piedāvājumu, kultūrtelpā "Hanzas perons" vairs nav obligāti jāgaida festivāla "Skaņu mežs" pasākumi.

Reklāma

Arī šajā rudenī festivāls veiksmīgi aizritēja, un tagad, 2025. gada 30. novembrī, publika atkal piepildīja visu lielo koncertzāli, lai klausītos koncertu ar daudzsološo pieteikumu "Mūzika divdesmit četriem sintezatoriem". Tas gan drīzāk bija sintezatoru kopskaits notikuma gaitā, nevis vienlaikus skanošs instrumentārijs, taču lietas būtību tas nemaina – kā koncerta ieskaņā tika vēstīts, arī šajā jomā novilkt stingru robežu starp augsto mākslu un izklaidi ir neiespējami, un par būtiskāko vērtību uzskatāms autora fantāzijas saslēgums ar inženiertehniskajiem sasniegumiem.

Programma šoreiz divdaļīga, un tā arī reprezentēja divas visnotaļ dažādas pasaules. Pirmo pārstāvēja Svens Grīnbergs, kurš ieguvis Igaunijas elektroniskās mūzikas kustības aizsācēja godu un kura radošā darbība tiecas neakadēmiskās skaņumākslas virzienā (dalība progresīvā roka grupā "Mess", arī neatkarīgi no tās izdoti albumi). Turpretī otro pasauli bija radījusi Anna Fišere, un viņas veikums savukārt atsauca atmiņā šāgada festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" programmu "Trio Tresensus & Erica Synths", kas lika secināt, ka mūziķu sadarbība ar Latvijas elektronisko instrumentu ražotāju turpinās un ar to saistītās idejas izplatās daudzveidīgos rakursos. Taču starp divu nāciju un paaudžu autoriem bija arī vienojošas saites – Svens Grīnbergs aktīvi strādājis kinomūzikā, un 30. novembra programmā varēja dzirdēt arī ainas no skaņu celiņa filmai "Mirušā alpīnista viesnīca", bet Annu Fišeri iedvesmojusi vēl senāka zinātniskās fantastikas filma – "Humanoīdu radīšana"; Svena Grīnberga daiļradi caurvij interese par filosofiska misticisma tēmām, un ar Annu Fišeri ir līdzīgi – atšķirība vien tā, ka igauņu autors vismaz iztēlē ceļo uz Tibetu un citām budisma zemēm, bet latviešu komponiste labprātāk kavējas senajā Grieķijā un Romā.

Tātad, vispirms Svens Grīnbergs, kura radīto tematisko materiālu no skaņulentēm bija transkribējis notīs Igaunijas Elektroniskās mūzikas apvienības ansamblis. Programmā kā ansambļa dalībnieki tika minēti Dorisa Hallmegi, Eke Vestriks, Mihkels Tombergs, Tāvi Kerikmē, Tarmo Johanness, Teodors Parkers, bet "Hanzas peronā" uz skatuves kāpa pieci mākslinieki, tostarp Latvijas publikai zināmā Anna Līsa Ellere, kuras spēlētā kannele arī skanēja igauņu komponistam veltītā priekšnesuma fināla ainā. Tiktāl par Baltijas psaltēriju, bet līdzās folkloriskam mājienam un sitaminstrumentu pieskārieniem netrūka arī maģisku epizožu ar tereminu, arī citu tikpat suģestējošu elektronisko tembru savijumu, un šādā kvalitātē, šādā iedvesmas pakāpē igauņu interpretu grupa ir Latvijā laipni gaidīta atkal, arī ar citu repertuāru.

Koncertzālē viedokļi dalījās, bet man personiski arī pret šo repertuāru nebija nekādu iebildumu – gluži otrādi, tas pēc definīcijas raisīja interesi par to, līdz kādai estētikai padomju izolācijas apstākļos bija nonācis igauņu 80. gadu elektroniskās mūzikas autors, un viņa radītais skaņuraksts no albumiem "Hingus" un "OM" saistīja gan ar emocionālo vidi un temperatūru, gan ar tembrāli harmoniskajiem parametriem, un galu galā arī mākslinieciskā dramaturģija šajā izklāstā tīri labi turējās kopā. Varbūt tagad Svena Grīnberga atklāsmes jau šķiet pārāk novecojušas un eklektiskas, un izklaidējošas, tomēr labprāt pievienojos Ilmāra Šlāpina atsauksmei par albumu "OM": "Skaista mūzika, kuras galvenā vērtība mūsdienās ir naiva ticība noslēpumam. Tāpēc vien ir vērts dzirdēt."

Starp citu, arī Anna Fišere parasti nāk klajā ar mākslu, kurā cilvēka un pasaules mistērijas paustas poētiskā izlīdzinājumā, nevis traģiskās sadursmēs, un viņas jaundarbs "Noesis" astoņiem izpildītājiem un četrpadsmit sintezatoriem nebija izņēmums. Un vienlaikus nav arī otras latviešu komponistes, kura tik bieži lūkojusies antīkās pasaules virzienā – "Carmen Sybillae" rakstīts ar Vergīlija dzeju, opusu "Hagneia" inspirējis Plotīns, opusu "Hesychia" – Parmenīds, bet tagad autore vēstījusi, ka "skaņdarba "Noesis" ideja balstīta Platona koncepcijā par augstāko izziņas formu kā tiešu, intuitīvu patiesības uztveri". Un partitūra, ko nopietni un godprātīgi iedzīvināja Rihards Plešanovs, Reinis Rabenau, Kaspars Tobis, Sonja Misiņa, Ansels Kaugers, Error, Madara Ozoliņa, Edgars Tomševics un diriģents Artūrs Gailis, liecināja, ka komponiste nav paļāvusies uz intuīciju vien, veidojot rūpīgi būvētu dramaturģisko arhitektoniku, kurā veiksmīgi iekļāvās emocionālo afektu izpausmes un kura kļuva par īsti piemērotu ietvaru darba konceptuālajām paradigmām.

Vai tas nozīmē, ka Annas Fišeres iecerētie mērķi īstenojās vienlīdz pārliecinoši? Ne gluži – ar visu nepieciešamo kontrastu Svena Grīnberga skaņumākslas estētiskajiem un psiholoģiskajiem modiem latviešu komponistes jaunākais opuss dažbrīd šķita pārlieku abstrakts, un tas lika domāt – ja noņemtu nost visu efektīgo formu ar gaismu partitūru, kas paliktu pāri skaņu ierakstā? Tikai ar idejām ir par maz, it īpaši lielizmēra darbos ļoti noder kāda tiešāka intonācija, kāds spilgtāks tembrālo krāsu salikums un ritmiski spriegāks motīvs, ko šoreiz bija grūti saklausīt garāmslīdošajā plūsmā. Acīmredzot šeit būtu vērts pamēģināt atrast vidusceļu starp "Mundus invisibilis" mikroskopisko nianšu elpojumu un "Hagneia" improvizatorisko vērienu – bet nešaubos, ka Anna Fišere turpinās uzrunāt klausītājus arī tad, ja ies sev vien zināmu ceļu, kura divus robežpunktus patlaban iezīmē koku vējgāzes kaut kur Somijas vidienē un mistisku pravietojumu pēdas Romas impērijas drupās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu