-0.6 °C
Ukraiņu vārdu "volia" ir grūti iztulkot. Tas nozīmē brīvību, taču arī drosmi un gatavību cīnīties par brīvību. Ukraiņi šo vērtību aizstāv katru dienu šajā jau četrus gadus ilgajā pilna mēroga Krievijas karā.
Haosa apstākļos, kas raksturoja pilna mēroga iebrukuma pirmās dienas, ukraiņi saglabāja skatu uz nākotni, par kuru viņi cīnījās. Vien četras dienas pēc 2022. gada 24. februāra Ukraina iesniedza pieteikumu kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Arī ES nedrīkst aizmirst savus ilgtermiņa stratēģiskos mērķus. Ukrainas dalība ES var ievērojami palielināt mūsu aizsardzības spējas, palīdzot aizstāvēt Eiropas vērtības un intereses arvien sadrumstalotākā pasaulē.
Šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos izgaismojas ES vājās vietas, tai skaitā atkarība no trešo valstu piegāžu ķēdēm, kas nereti tiek izmantotas pret mums. Ukrainas dalība ES ne tikai nostiprinātu tās nākotni Eiropā, bet arī palīdzētu mazināt ES atkarību kritiski svarīgās jomās un stiprināt stratēģisko autonomiju. Ukraina ir ieguvums ES, nevis slogs.
Pirmkārt, drošības jomā. Draudi, ko Eiropai rada Krievijas imperiālistiskās ambīcijas, nekur nepazudīs. Eiropai ir jābūt militāri spēcīgai, lai atturētu Krievijas agresiju, un tam nepieciešamas atbilstošas spējas. Ukrainai ir īpaši vērtīga kaujas pieredze un strauji augoša aizsardzības rūpniecība, kas var sniegt būtisku ieguldījumu. Ukraina jau ir kļuvusi par globālu līderi dronu ražošanā un konsekventi palielina munīcijas ražošanas jaudas. Iestājoties ES, tā kļūtu par lielāko militāro spēku ES. Tādējādi Ukrainas dalība ES var sniegt patiesi nozīmīgu ieguldījumu Eiropas aizsardzības spējās, veidojot mūsu drošības arhitektūras mugurkaulu.
Otrkārt, ekonomikas jomā.
Ukrainas ekonomikai ir milzīgs, līdz šim neizmantots potenciāls. Tā apvieno labi attīstītu rūpniecību ar bagātīgām kritiski svarīgu izejvielu un citu dabas resursu rezervēm.
Ukrainas labi izglītotā sabiedrība var izmantot tehniskās zināšanas un radošumu, kas šobrīd redzams kaujas laukā, veidojot tehnoloģiju jaunuzņēmumus ES. Eiropas publiskais un privātais kapitāls var atraisīt šo potenciālu, palīdzot Ukrainas uzņēmumiem kļūt par Eiropas čempioniem.
Ukrainas pievienošanās ES arī būtiski paplašinātu iespējas, ko sniedz ES vienotais tirgus – viens no mūsu spēcīgākajiem trumpjiem ģeopolitiskās sadrumstalotības apstākļos. Ekonomiskā integrācija starp Ukrainu un ES pēdējos gados jau ir ievērojami padziļinājusies. Preču tirdzniecība kopš 2016. gada ir vairāk nekā dubultojusies, bet pilntiesīga dalība ES sniegtu vēl daudz plašākas iespējas.
Papildus stratēģiskajam mērķim atbalstīt Ukrainu Eiropas Savienībai ir arī tikpat pārliecinošs morālais pienākums to darīt. Krievija ir agresors, Ukraina nepārprotami ir upuris. Krievijas brutālais karš ir rupjš ANO Statūtu un starptautisko tiesību pārkāpums. Kara postošā ietekme mērāma zaudētajās dzīvībās, nolaupītajos bērnos un iznīcinātajās pilsētās.
Eiropas Savienībai jāpatur prātā savi pamatprincipi. Tie ietver apņemšanos būt vēstures pareizajā pusē, aizstāvēt valstu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, mieru un labklājību. Nespēja aizstāvēt Ukrainu satricinātu pašu Eiropas Savienību – tieši šādu iznākumu vēlētos mūsu ienaidnieki. Par spīti bargajai ziemai un nepārtrauktiem Krievijas uzbrukumiem, Ukraina visai pasaulei ir parādījusi, ka tā nepadosies cīņā par savu nākotni. Eiropai šai apņēmībai jāatbild ar savu "volia". To nedarīt būtu ģeopolitiska un morāla izgāšanās.
Tāpēc Ukrainas karš ir arī Eiropas Savienības karš. Tie nav tikai vārdi, mēs arī atbilstoši rīkojamies. ES un tās dalībvalstis jau ir atbalstījušas Ukrainu gandrīz 195 miljardu eiro vērtībā – vairāk nekā jebkurš cits starptautiskais partneris. Papildu palīdzība 90 miljardu eiro apmērā, ko ES Ukrainai nodrošinās 2026.–2027. gadā, finansēs gan militāros iepirkumus, gan atbalstu iedzīvotājiem. ES sankcijas turpina palielināt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, tai skaitā – jāuzsver, ka 210 miljardu eiro vērtie Krievijas valsts aktīvi, kas atrodas ES, paliks imobilizēti.
Eiropas Savienības atbalsts nav tikai solidaritātes žests valstij, ar kuru mums ir kopīgas vērtības. Tas ir arī ieguldījums stiprākā, drošākā un vienotākā Eiropā. Ukrainas un Eiropas likteņi ir cieši saistīti un nav atdalāmi. ES ir jādomā stratēģiski un jāapliecina sava gatavība neatlaidīgi iestāties par brīvību. Iedvesmojoties no ukraiņu "volia", mums ir jārīkojas izlēmīgi, lai veidotu drošu un pārtikušu nākotni visā Eiropā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
