-2.7 °C
Pagājušajā gadā Vācijā nabadzības riskam bija pakļauti aptuveni 1,9 miljoni cilvēku ar augstāko izglītību, liecina Federālās statistikas pārvaldes dati, kurus parlamentā pieprasīja kreiso ekstrēmistu partija "Sociālā taisnīguma un ekonomiskā saprāta savienība" (BSW).
Tas ir par aptuveni 350 000 vairāk nekā 2022. gadā. Šis pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka Vācijā pieaudzis augstāko izglītību ieguvušu cilvēku skaits.
2025. gadā Vācijā aptuveni 21,04 miljoniem cilvēku bija universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas vai profesionālās akadēmijas grāds, salīdzinot ar 19,41 miljonu 2022. gadā. Šie skaitļi liecina, ka pieaudzis augsti kvalificētu cilvēku skaits, bet ne visiem izdevies iegūt labi apmaksātu darbu.
Federālās Nodarbinātības aģentūras dati liecina, ka bezdarba līmenis cilvēku vidū ar akadēmisko izglītību 2025. gadā pieauga līdz 3,3%, salīdzinot ar 2,2% 2022. gadā.
Tomēr nabadzības risks joprojām ir ievērojami augstāks to cilvēku vidū, kam ir zemāks izglītības līmenis. No 14,34 miljoniem cilvēku ar zemu izglītības līmeni gandrīz 4,14 miljoni 2025. gadā bija pakļauti nabadzības riskam, norāda statistikas pārvalde. Arī cilvēki ar vidēju kvalifikācijas līmeni saskaras ar lielāku nabadzības risku nekā augstskolu absolventi.
Saskaņā ar oficiālo definīciju Vācijā par nabadzības riskam pakļautu tiek uzskatīts ikviens, kas pelna mazāk nekā 60% no vidējiem ienākumiem. Šī robeža 2025. gadā vienai personai bija 1446 eiro mēnesī.
BSW dibinātāja Zāra Vāgenknehta nabadzības riska pieaugumu starp augsti izglītotiem cilvēkiem raksturoja kā valdības ekonomiskās politikas neveiksmi. "Lejupslīde un nabadzība tagad skar visus izglītības līmeņus," viņa norādīja, aicinot politikas veidotājus atdzīvināt ekonomiku un nodrošināt sociālo mobilitāti.
Mercs brīdina par labējā radikālisma briesmām
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs kategoriski noraidījis jebkādu partijas nostājas mīkstināšanu attiecībā uz sadarbību ar labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), norādot ka tā nedrīkst tikt pie varas.
"Esmu noteikti izlēmis, ka apstiprinājumu mūsu politikai meklēšu tikai mūsu valsts politiskajā centrā," Mercs paziņoja Kristīgo demokrātu savienības (CDU) kongresā Štutgartē.
"Tiesa, tas mūsu iespējas šobrīd sašaurina līdz koalīcijai ar SPD [sociāldemokrātiem]," viņš atzina.
Tomēr Valsts vēsturisko mantojumu nevajadzētu izniekot īstermiņa politisko panākumu vārdā, sadarbojoties ar labēji populistiskiem spēkiem, piebilda kanclers.
Viņš uzsvēra, ka neļaus "šiem cilvēkiem no tā dēvētās "Alternatīvas Vācijai" sagraut mūsu valsti". "Šī partija nevar būt mūsu partneris."
Mercs arī norādīja, ka CDU jānovērš labējā radikālisma atgriešanos Vācijas federālo zemju valdībās.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
