Pirms kāda laika biatlona sabiedrībā pavīdēja runas no Francijas dāmu izlases nometnes.

Reklāma

 Tika ziņots, ka Žanī Rišāra apzināti veikusi izmaiņas komandas biedrenes, bet reizē arī konkurentes Oušenas Mišelonas ierocī. Paši franči šo skandālu gan noklusināja, tomēr jautājums paliek, uz ko ir gatavi sportisti, lai gūtu kādu labumu attiecībā pret sāncenšiem? Sporta vēsturē precedentu nav trūcis, tostarp arī krimināli sodāmu paņēmienu. Skaļākais no tiem risinājās pirms 32 gadiem starp divām tā laika ASV un arī pasaules daiļslidošanas dīvām – Nensiju Keriganu un Tonju Hārdingu.

Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc?

1994. gada 6. janvāra pēcpusdienā olimpiskā vicečempione, divkārtējā pasaules čempionātu medaļniece, tobrīd 25 gadus vecā Nensija Kerigana Detroitā gatavojās aizstāvēt pirms gada izcīnīto ASV čempiones titulu. Viņa "Cobo" arēnā aizvadīja treniņu, kuru filmēja arī kāda televīzijas brigāde. Ierakstā redzams, kā daiļslidotāja, tērpusies skaistā baltā kleitā, pēc nodarbības uzvelk slidām uzmavas un dodas uz ģērbtuvi, aizejot aiz aizkara, kas norobežoja ledus laukumu no arēnas palīgtelpām. Aiz kadra palika tas, ka netālu no filmēšanas brigādes, taču tā, lai neiekļūtu kameras redzeslokā, stāv kāds jauns cilvēks. Sagaidījis, kad filmētāji izslēdz savu aparatūru, viņš, neviena nepamanīts, seko Keriganai. Tas, ka sekoja tālāk, satricināja sporta pasauli.

Kā vēlāk noskaidroja izmeklētāji, nevienam līdz tam nezināmais jauneklis bija 23 gadus vecais Šeins Stents. Koridorā viņš panāca Keriganu un no aizmugures ar līdzi paņemto un pirms tam veiksmīgi nomaskēto policijas steku iesita daiļslidotājai pa labo augšstilbu. Pēc izdarītā Stents aizskrēja, izsita aizslēgtās stikla durvis un iesēdās automašīnā, kas viņu gaidīja netālu no arēnas.

Par uzbrukumu Keriganai, pateicoties jau minētajai filmēšanas brigādei, sabiedrība uzzināja ļoti ātri. Izdzirdot sportistes kliedzienus, tā atsāka filmēšanu un vēlāk televīzijā varēja redzēt videoierakstu, kurā Nensija, mediķu un arēnas darbinieku ielenkta, no sāpēm kliegdama un raudādama, sēž uz koridora grīdas, atkārtojot tikai vienu vārdu: "Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc?" Kāds pēc brīža pajautāja, kas noticis? "Nezinu, kāds man iesita ar melnu nūju. Man ļoti, ļoti sāp, palīdziet!" raudot atbildēja Nensija.

Noziedzīgā ķēdīte

Ārsti Keriganai konstatēja augšstilba četrgalvu muskuļa saišu sasitumu un ceļgala hematomu. ASV čempionātā viņa, protams, vairs nevarēja piedalīties, vismaz tobrīd arī izstājoties no cīņas par ceļazīmi uz Lillehammeras olimpiskajām spēlēm, kam bija jānotiek pēc pusotra mēneša. Uz divām vietām olimpiskajā komandā bija četras pretendentes – Kerigana, viņas vienaudze Tonja Hārdinga un tobrīd vēl pusaudžu vecumā esošās Mišela Kvana un Nikola Bobeka. ASV čempionātā uzvarēja Hārdinga, tiekot arī pie olimpiskās ceļazīmes, bet otrā bija vien 13 gadus vecā Kvana. Pēc tam, kad kļuva zināms, ka Kerigana pagūs atgūties līdz olimpisko spēļu sākumam, ASV Daiļslidošanas federācija otru ceļazīmi piešķīra viņai, bet Kvana palika kā rezerviste.

Ņemot vērā rezonansi sabiedrībā, ko izraisīja uzbrukums Keriganai, izmeklēšanu savā pārraudzībā praktiski uzreiz pārņēma ASV Federālais izmeklēšanas birojs jeb FBI.

Lieta bija prioritāra, un jau 18. janvārī Tonja Hārdinga pirmo reizi sniedza liecības FBI izmeklētājiem, tobrīd noliedzot jebkādu saistību ar notikušo. Tomēr ķēdīte veda tieši pie viņas. Uzbrucējs Šeins Stents tika identificēts visai ātri. Mašīnai, kas viņu gaidīja "Cobo" arēnas stāvlaukumā, pie stūres sēdēja Stenta onkulis Deriks Smits, kurš tātad arī bija lietas kursā par notikušo. Izmeklētāji diezgan ātri savilka kopā galus saistībai starp Smitu un kādu Šonu Ekardu, kurš savukārt bija saistīts ar Tonjas Hārdingas bijušo vīru Džefu Gilūliju. Izmeklētāji uzskatīja, ka Gilūlijs bija uzbrukuma pasūtītājs, Ekardam bija savedēja loma, Smits uzbrukuma plānotājs, bet Stents izpildītājs. Jautājums tikai, cik daudz un kādā veidā tajā visā bija iesaistīta Hārdinga?

Dzīve vardarbībā

Lai labāk saprastu, kāds cilvēks tolaik bija Tonja, nepieciešama atkāpe. Viņa uzauga problemātiskā ģimenē – tēvs Alberts sitās ar gadījuma darbiem, māte Levona ik pa laikam strādāja par viesmīli. Lai meitai, kura ar daiļslidošanu sāka nodarboties trīs gadu vecumā, sagādātu tērpus, tie parasti tika darināti pašrocīgi mājās. Vēlāk Hārdinga apgalvoja, ka bērnībā viņai nācies pārciest mātes fizisku un psiholoģisku vardarbību, apgalvojot, ka reiz viņa savu atvasi iekaustījusi arī pēc kādām bērnu sacensībām. Tiesa, zinātāji norādīja, ka Tonjas teiktajam īsti nevar ticēt. Arī turpmākie gadi Hārdingai bija vētraini. Ar nākamo vīru Džefu Gilūliju viņa iepazinās 15 gadu vecumā (viņam bija 17), pēc diviem gadiem abi sāka dzīvot kopā, bet apprecējās, kad Tonjai bija 19 gadu. Laulības dzīve nebija veiksmīga, jo jau pēc gada Tonja iesniedza šķiršanās pieteikumu. Viņa apgalvoja, ka Džefs pret viņu bijis vardarbīgs. Lai arī tiesa Gilūlijam piesprieda tuvošanās aizliegumu, jau pēc pāris mēnešiem Hārdinga atsauca šķiršanās prasību, apgalvojot, ka Džefs esot mainījies un viņi vēlas atkal būt kopā. Nekas daudz gan tomēr nebija mainījies, piemēram, 1993. gadā policija divas reizes devās uz izsaukumu uz pāra dzīvokli, kur esot notikuši vardarbīgi skandāli, vienā no tiem atskanot arī pistoles šāvienam, ko izdarījusi Tonja. Visam tam pa vidu viņa centās nesaskaņas slēpt no sabiedrības, jo daiļslidotājas karjera tuvojās virsotnei, 1991. gadā Hārdingai kļūstot par pasaules vicečempioni un ASV čempioni, bet gadu vēlāk paliekot uzreiz aiz goda pjedestāla Albērvilas olimpiskajās spēlēs.

Tonja Hārdinga.

Uzbrukuma plānošana

1993. gada rudenī Hārdingas un Gilūlija laulība oficiāli tika šķirta, taču abi turpināja komunicēt un arī tikties. Tā paša gada nogalē Tonja kādā sarunā ar nu jau bijušo vīru pasūdzējās, ka ir noraizējusies par izredzēm tikt uz Lillehammeres olimpiskajām spēlēm. Džefs piekritis, ka situācija nav labvēlīga, un par to vēlāk aprunājies ar savu draugu Šonu Ekardu. Tieši šis vīrs tad arī pametis ideju, ka Keriganu vajadzētu pabiedēt, radīt viņai diskomfortu, kam Gilūlijs esot piekritis. Plāna īstenošu līdz ar to uzņēmies Ekards, kurš sazinājies ar Deriku Smitu, piedāvājot tam darbiņu, kura rezultātā daiļslidotājai Keriganai "notiktu, kas neplānots". Smits piekrita piedāvājumam, un visi iesaistītie vēlāk satikās 28. decembrī Portlendā Ekarda mājās. Hārdinga sarunās nav piedalījusies, bet blakusistabā ar Ekarda māti dzērusi tēju. Tikmēr vīrieši plānoja uzbrukumu, izskanot tādam variantam, ka vajadzētu pārraut Keriganas Ahilleja cīpslu, vai arī viņai uzbraukt ar mašīnu. Cita starpā bija arī stīvēšanās par samaksu. Smits prasīja 6500 ASV dolāru, bet Gilūlijs bijis gatavs uzreiz maksāt tikai 2000, sakot, ka pārējais būs vēlāk, kad Tonja saņemšot naudu par kaut kādām reklāmām. Viņš arī pieprasīja, ka naudu būs jāatmaksā, ja plāns nerealizēsies. Beigās vienojās, ka Šeins Stents uzbruks Keriganai un traumēs viņu. Tiesa, sākumā bija plānots, ka uzbrukums notiks pavisam citur – Jarmūtas pilsētiņā, kur Kerigana aizvadīja treniņnometni. Hārdinga caur savu paziņu, sporta žurnālisti Veru Marano pat noskaidroja Keriganas treniņu laikus, un Smita brāļadēls Šeins Stents tur ieradās, taču Nensijas plāni bija mainījušies. Uzbrukums tika pārcelts uz Detroitu...

Mūža diskvalifikācija

Visas šīs nianses tika noskaidrotas izmeklēšanā, taču visgrūtāk nācās pierādīt Hārdingas iesaisti un lomu. Viņa sākumā liedzās, apgalvoja, ka neko nav zinājusi, taču, kad izmeklētāji bija nopratinājuši Veru Marano, viņiem bija pietiekami daudz pierādījumu, lai apsūdzētu arī Tonju. Visiem vīriešiem tika piespriesti cietumsodi – Gilūlijam divi gadi, pārējiem trim pusotrs gads aiz restēm. Hārdinga panāca vienošanos tiesā un no cietumsoda izvairījās, lai gan pirms tam bija sniegusi nepatiesas liecības. Daudz bargāks sods nāca no viņas pārstāvētā sporta veida, jo ASV Daiļslidošanas asociācija viņai piesprieda mūža diskvalifikāciju, kā arī atņēma 1994. gada ASV čempiones titulu.

Lillehammeres olimpiskajās spēlēs Kerigana izcīnīja savu otro sudraba medaļu, bet Hārdinga palika tikai astotā. Par olimpisko čempioni sensacionāli kļuva Oksana Bajula no Ukrainas.

Hārdinga sporta starmešu gaismā tomēr vēl atgriezās šī gadsimta sākumā, taču nevis daiļslidošanā, bet profesionālajā boksā. Viņa ringā aizvadīja sešas cīņas, izcīnot trīs uzvaras. Viņai pēc visa notikušā tikusi pat lielāka uzmanība nekā Keriganai, jo par Tonju ir uzņemta Holivudas filma "Es, Tonja", uzrakstītas vairākas biogrāfiskas grāmatas un uzņemtas dažas dokumentālas filmas. Tāpat Hārdinga 2018. gadā piedalījās populārajā TV šovā "Dejo ar zvaigzni", kur viņa ieņēma trešo vietu. Tonjai ir 14 gadus vecs dēls. Nensija šajā ziņā viņu gan atkal ir pārspējusi, jo ir trīs bērnu mamma.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu