7.3 °C
Kad Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" juristi diskutēja par Stambulas konvenciju, citstarp kāds diskusijas dalībnieks, kurš bija pret konvencijas ratificēšanu, minēja, ka Amerikas Savienoto Valstu transpersonas, sajutušas naidīgu attieksmi savā valstī Trampa politikas ietekmē, meklējot patvērumu Nīderlandē un prasot tur bēgļa statusu. Vai tā ir?
Kā liecina Nīderlandes medija "NRC" dati, šā gada pirmajā pusē bēgļu statusam pieteikušās 33 Amerikas transpersonas, iezīmējot manāmu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, Veronika Kliforda Karlosa, 28 gadus veca transsieviete no Sanfrancisko, politisko patvērumu meklējusi Nīderlandē, bēgot no Amerikā piedzīvotās diskriminācijas un draudiem, kuri Trampa otrās prezidentūras laikā krasi pastiprinājušies.
Tomēr Nīderlandes Migrācijas un naturalizācijas dienests (IND) transpersonas no Amerikas nesagaida ar atplestām rokām. Novembrī Nīderlandes tiesa apstiprināja IND lēmumu noraidīt Veronikas patvēruma pieteikumu, norādot, ka viņa nespēj pierādīt tiešus un būtiskus vajāšanas riskus, ja atgrieztos ASV. Tiesa nosūtīja lietu atpakaļ migrācijas iestādēm atkārtotai izskatīšanai. Veronika ir pirmā amerikāņu transpersona, kura par bēgļa statusa iegūšanu cīnās Nīderlandes tiesā.
Kāpēc no Amerikas bēg?
Līdz ar Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā 2025. gada janvārī LGBTQ+ kopienas, it īpaši transpersonu, tiesības un drošība Amerikā būtiski apdraudētas. Šajā gadā jau pieņemti 124 pret transpersonām vērsti likumprojekti, ierobežojot piekļuvi veselības aprūpei, sportam un diktējot ierobežojumus izglītībā.
"Izšķirošais brīdis bija tad, kad saņēmu savu pasi, kas bija labota ar nepareizu dzimuma atzīmi, kā arī vēstuli, kurā teikts, ka esmu iesniegusi nepareizus dokumentus. Kad valdība tieši draud minoritātei un vienlaikus apgrūtina tai iespēju pamest valsti, tas parasti ir nopietns brīdinājums," man stāsta Veronika.
Pat dzīvojot Kalifornijā, vienā no LGBTQ+ draudzīgākajiem štatiem, Veronika esot piedzīvojusi emocionālus un fiziskus draudus.
Saskaņā ar "Williams Institute" maijā veikto pētījumu 48% aptaujāto nebināro un transpersonu ASV jau ir pametušas valsti vai apsver iespēju pārvākties uz vietām, kuras viņi uzskata par draudzīgākām. 45% norādījuši, ka apsver izceļošanu no ASV. Džesijs Graims, transvīrietis no Kalifornijas: "Ar pašreizējo prezidentu un pieaugošo plaisu starp republikāņiem un demokrātiem es esmu apsvēris pārcelšanos uz citu valsti. Homofobija un rasisms Amerikā pieaug. Es tādā valstī dzīvot nevēlos."
Patvērumu iegūt neizdodas
Tomēr ASV transpersonām pagaidām nav izdevies iegūt patvēruma meklētāju statusu Nīderlandē. "Viņi [transpersonas no ASV] bēgļu statusu Nīderlandē neiegūs. Viņi, protams, tam var pieteikties, taču tas situāciju nemainīs," "Latvijas Avīzei" saka Marlou Šrēvere, Leidenes Universitātes ekonomikas un sociālās vēstures profesore. "ASV tiek uzskatīta par demokrātisku valsti ar funkcionējošu tiesu sistēmu. Cilvēki netiek vajāti, nogalināti, pakārti vai ieslodzīti tikai tāpēc, ka viņi ir transpersonas." Šī iemesla dēļ amerikāņu transpersonu pieteikumi politiskā patvēruma iegūšanai tiek noraidīti.
Šrēvere arī skaidro – valstij, piešķirot bēgļa statusu ASV pilsonim, faktiski būtu jāpaziņo, ka Ameriku vairs nevar uzskatīt par demokrātiju. Tas pasliktinātu abu valstu attiecības un potenciāli izraisītu politisku spriedzi. Tieši šī iemesla dēļ Nīderlande izvairās pasludināt amerikāņu transpersonas par vajātām, pat ja situācija ASV pasliktinās.
Nīderlande – sapņu zeme?
Nīderlande vēsturiski tiek uzskatīta par vienu no LGBTQ+ draudzīgākajām valstīm pasaulē. Jau gadu desmitiem tā veidojusi vidi, kurā dzimuma un seksuālā daudzveidība tiek uzskatīta par pašsaprotamu sabiedrības daļu. Agrīnie valsts juridiskie soļi tolerances virzienā, piemēram, 1971. gadā atceltā norma Kriminālkodeksā, kas aizliedza seksuālas attiecības personām līdz 21 gada vecumam, kļuva par pamatu ilgtermiņa atvērtības un iekļaujošas politikas attīstībai. Tāpat 2001. gadā Nīderlande kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas legalizēja viendzimuma laulības, un 2014. gadā valsts pieņēma Transpersonu aktu, ļaujot transpersonām mainīt juridisko dzimumu bez piespiedu medicīniskām procedūrām.
Šā gada februārī žurnālā "International Journal of Transgender Health" publicēts raksts "Vai Nīderlande varētu kalpot kā nepilnīgs "zelta standarts" pētījumiem par transpersonu jauniešiem ASV?", kurā nosaukti vairāki iemesli, kas veido Nīderlandi par drošāku vietu transpersonām nekā ASV. To skaitā diskusijas par dzimuma daudzveidību Nīderlandes skolās, pieeja kvalificētiem dzimtes speciālistiem, labāka transpersonu veselības aprūpe un labvēlīgāka sabiedrības attieksme.
Nīderlandes konstitūcija un 1994. gadā pieņemtais Vienlīdzības akts nosaka, ka personas nedrīkst tikt diskriminētas, balstoties uz viņu reliģiju, uzskatiem, politisko pārliecībi, rasi, dzimumu, tautību vai seksuālo orientāciju.
Tomēr Jojanneke van der Torna, Socioloģijas un psiholoģijas fakultātes profesore Utrehtas Universitātē, "Latvijas Avīzei" teic, ka darbavietas ne vienmēr šo principu ievēro: "Darba vide lielākoties balstās uz priekšstatu par balto, heteroseksuālo, fiziski spējīgo vīrieti kā normu. Līdz ar to, strikti nošķirot darbu un privāto dzīvi, LGBTQ+ cilvēkiem bieži nākas pielāgoties šim dominējošajam modelim." Viņa apgalvo, ka, lai gan Nīderlande LGBTQ+ kopienai ir diezgan droša, arī šajā valstī ir gadījumi, kad transpersonas tiek diskriminētas.
Organizācija, kas iestājas par LGBTQ+ personu tiesībām, arī informē, ka vairāk nekā puse LGBTQ+ patvēruma meklētāju Nīderlandē esot piedzīvojuši dažāda veida incidentus un diskrimināciju – aizvainojošus izsaucienus, draudus un pat fizisku vardarbību.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
