1.2 °C
4. decembrī Latvijas Nacionālā teātra Aktieru zālē pirmizrāde Andra Kalnozola traģikomēdijai "Ods". Tās režisors ir Matīss Budovskis. Plašākam skatītāju lokam Matīsa Budovska režisora rokraksts jau ir zināms – viņa Liepājas teātrī radītie "Dziesmu svētki" ieguva četras 2022./2023. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvas nominācijas, un skatītājus intriģē arī izmeklēšana "Rītausmā vakaros", kas iepriekšējā sezonā pretendēja uz Gada lielās formas izrādes titulu.
Uz Nacionālā teātra skatuves aktieris Matīss Budovskis pēdējās sezonās atklāj varoņus izrādēs "Indulis un Ārija", "Nacionālais kanāls" un "Maigā vara". Pēdējās "Lielā Kristapa" un "Spēlmaņu nakts" ceremonijās Matīss jokoja kopā ar kolēģi Matīsu Kažu, nevairoties atklāti runāt par dažām diezgan kutelīgām nozares lietām.
Kā Nacionālajā teātrī nokļuvāt līdz režijas debijai?
M. Budovskis: Teātra vadība piedāvāja iestudēt lugu, ko jau pirms kāda laika bija sarakstījis Andris Kalnozols. Tas man likās ļoti interesants piedāvājums, īpaši ņemot vērā viņa brīnišķīgo startu literatūrā ar "Kalendārs mani sauc". Pazīstu Andri arī personīgi, tāpēc nebija šaubu, ka viņa darbu vēlos iestudēt. Šis ir diezgan personīgs darbs, kā arī skar dzīves posmu, kurā uzsākām pazīšanos 2017. gada vasarā. Toreiz pie viņa kā režisora spēlēju savu pirmo lomu ārpus Latvijas Kultūras akadēmijas sienām – izrādē "Traktopera". Kļuvām par draugiem, tāpēc šķiet likumsakarīgi, ka savu režijas debiju Nacionālajā teātrī piedzīvoju tieši ar Andra rakstītu lugu. Tekstuālo materiālu kopīgi pārstrādājām, jo tas bija rakstīts pirms vairākiem gadiem. Bija nepieciešamas korekcijas, atsvešinātāks skats no malas, lai sastrukturizētu dramaturģisko materiālu. Sākotnējā luga "Simtais ķieģelis" vairāku gadu gaitā piedzīvojusi daudz pārvērtību, procesā mainot pat lugas nosaukumu, un tagad uz Aktieru zāles skatuves top "Ods". Stāsts ir par attiecībām – vienam ar otru un pašam ar sevi. Par patiesības meklējumiem sirreālu notikumu vidū, ko pavada Andrim raksturīgais humors un valodas izjūta.
Veidojot šo izrādi, esat uzsvēris, cik būtiska ir komanda…
Teātris ir kolektīva māksla, un, pēc manas pieredzes, labākās izrādes veidojas kolektīva darba rezultātā. Izrādes veiksme slēpjas spējā būt visiem darbā uz vienas lapas un darīt kaut ko kopīgu. Ar labu komandu, it īpaši tādu, ar kuru kopā esmu jau strādājis, veiksmes iespēja ir lielāka. Tā ir spēja runāt vienā profesionālā valodā, lai izrāde ne tik ļoti izceltu katra spēlētāja individuālās iezīmes, bet lai viņi aktieriski barotu cits citu un rastos brīnums. Izrādē "Dziesmu svētki" izdevās savienot deviņus cilvēkus, un tā kļuva par brīnišķīgu piedzīvojumu. Gribu turpināt šajā stilistikā, jo man tas liekas būtiski.
Kā aktieris esat strādājis dažādu dramaturgu sarakstītajās lugās, bet iestudējumos uz skatuves iedzīvināt tieši latviešu oriģināldramaturģiju.
Mana režisora debija – pirmais darbs – bija 2023. gadā Rasas Bugavičutes-Pēces sarakstītajos "Dziesmu svētkos". Toreiz tā bija Rasa, kura mani uzaicināja, materiālu izveidojām kopā, ar to aizrāvos, un tā bija mana veiksme. Nākamā iestudējuma – "Rītausma vakaros" – pirmizrāde notika pirms gada Liepājas teātra Lielajā zālē, un tā jau bija mana ideja, ko ļoti gribējās uzrakstīt un izstāstīt. Tagad Nacionālajā teātrī man piedāvāja iestudēt Andra lugu, izdzirdot viņa vārdu, piekritu uzreiz.
Savā ziņā līdzšinējie bijuši vien gadījumi, taču man tiešām liekas svarīgi veidot oriģināldramaturģijas darbus, turklāt ne vien jaunradītus, bet arī tādus, kas uzrakstīti jau agrāk. Mūsu dramaturgi ir tie, kas spēj runāt par tēmām, kas skar mūs – Latvijas iedzīvotājus. Iestudēt pasaules klasiku vienmēr paspēsim, bet interesanti ir veidot teātri šeit, par mums pašiem un tagad. Tiesa, ārzemniekiem, iespējams, interesantāk skatīties, kā citi iestudē Šekspīru vai Ibsenu, bet mūsu balss teātrī ir nepieciešama arī mums pašiem, un tas ir būtiski.
Par ko jums liekas būtiski runāt no skatuves? Līdz šim jūsu iestudējumi ir bijuši dažādi, sākot no nacionālām vērtībām līdz kriminālai izmeklēšanai, un tagad sadzīviskam stāstam.
