-10.6 °C
Latvija ir viena no lielākajām militārās palīdzības sniedzējām Ukrainai, vērtējot palīdzības apjomu pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), liecina ASV domnīcas "Pītersona Starptautiskais ekonomikas institūts" (Peterson Institute for International Economics (PIIE)) apkopotā informācija.
PIIE ziņojumā, par kuru raksta Igaunijas laikraksts "Postimees", norādīts, ka no 2022. gada janvāra līdz 2025. gada oktobrim Latvija Ukrainas militārajam atbalstam atvēlējusi 1,64% no IKP.
Lielāku atbalstu attiecībā pret IKP šajā periodā sniegušas Dānija (2,75%), Igaunija (2,63%) un Lietuva (1,91%).
Aiz Latvijas seko Zviedrija (1,42%), Somija (1,16%), Norvēģija (1%), Nīderlande (0,93%), kā arī Polija un Slovākija (pa 0,68%). Aprēķinos izmantoti Vācijas domnīcas "Ķīles Pasaules ekonomikas institūts" (Kiel Institut für Weltwirtschaft) dati par divpusējo militāro palīdzību Ukrainai.
PIIE secina, ka
visaktīvāk Ukrainu atbalstījušas valstis, kuras izjūt tiešāku Krievijas radīto apdraudējumu.
Savukārt lielo Rietumvalstu ieguldījums bijis mazāks — Vācija Ukrainas militārajam atbalstam novirzījusi 0,53% no IKP, Lielbritānija 0,5%, ASV 0,32%, Francija 0,23%, Itālija 0,09% un Spānija 0,06%.
Vairākas attīstītās valstis Ukrainas militārajam atbalstam atvēlējušas mazāk nekā 0,01% no IKP, tostarp Ungārija, Austrija, Šveice un Japāna.
Aprēķinos izmantots valstu 2021. gada IKP.
Pētījums rāda, ka attālums līdz Maskavai skaidro gandrīz pusi no atšķirībām palīdzības apmērā Eiropas valstu vidū —
jo tuvāk Krievijai atrodas valsts, jo lielāku atbalstu tā sniedz.
Būtiska nozīme ir arī valsts parāda līmenim Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākumā, jo valstis ar mazāku parādu varējušas elastīgāk palielināt aizsardzības izdevumus. Kopumā ģeogrāfiskie faktori un parāda līmenis izskaidro ap 60% no atšķ
irībām militārajā palīdzībā Ukrainai ES valstu starpā.
Ziņojuma autori piebilst, ka situācija turpina mainīties. Piemēram, ASV prezidenta Donalda Trampa laikā, kā arī Slovākijā pēc Roberta Fico kļūšanas par premjeru, militārais atbalsts Ukrainai samazināts. Tāpat pētījumā norādīts, ka tendence balstīties uz "labas gribas koalīcijām" var vājināt Eiropas Savienības kopējo lomu aizsardzības politikā.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
