Koncerta apskats: Ogu ūniķis un "Ogu" roks

Visi zina, kas ir rokgrupa "Pērkons" un etnogrupa "Ogas". Visi zina, kas ir Sveču diena, bet ne visi, ka Sveču dienu jeb svecaini dēvēja arī par Pērkona dienu, jo lēja īpašas Pērkona sveces. Jo visplašāk zināmā Pērkona diena ir 29. jūnijs. Kas tad saista mūs seno dievību Pērkonu ar ar sievišķīgo etnogrupu "Ogas"? Tikai un vienīgi Rucava!

Tā svētdienā, tieši Sveču dienas vakarā VEF Kultūras pils kamerzālē zumēja kā bišu spietā. Latgaliešu valodu nedzirdēja, jo sanākuši bija pārsvarā kurzemnieki un, jo īpaši, Lejaskurzemes Rucavas novadnieki. Pašā pirmajā rindā – košajos tērpos Rucavas Etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki, pie skatuves lauku kapela "Paurupīte", bet uz skatuves etnogrupa "Ogas". Zālei gar vienu malu pie našķu galda rosījās saimnieces un pie cimdu galda – māsas Tapiņas. Ienākot zālē, rokā tika ieliktas divas ūniķa glāzes – rozā un dzeltena.

Senāka kapelas "Paurupīte" bilde vēl ar Jāni Pūķi priekšplānā.

Foto: Publicitātes

Kultūras vēstnieces Staņislavas ogu ūniķis

Rucavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Staņislava Skudiķe nu jau arī Liepājas kā kultūras galvaspilsētas vēstniece uz albuma "Rokam!" prezentēšanas svētkiem bija deleģējusi vairākas Lejaskurzemes materiālās un nemateriālās kultūras vērtības jeb vienkārši – etnoproduktus. Tur bija gan Ingas Tapiņas, Daces Lipartes un Irinas Riežnieces rakstainie cimdi, gan grāmatas par Rucavu jeb Paurupi, par Zvanītāju mājām un par slaveno muzikantu Jāni Pūķi, kurš nu jau atdusas Rucavas kapos. Rucavnieces sanākušos albuma prezentācijas apmeklētājus cienāja ar Alejas ceptuves maizi, medu un ogu ūniķi. Ūniķis – cidoniju un sarkano plūmīšu uzlējums sildīja februāra spelgonī nosalušos rīdziniekus, bet apdziedāšanās dziesmas lika nosarkt dažām kautrīgām Rīgas jaunavām.

Rucavas apdziedāšanās dziesmas.

Foto: Publicitātes

Māsas Tapiņas iedvesmo. Paurupīte iesilda

Folkloras un ne tikai folkloras sarīkojumu apmeklētāji noteikti ievērojuši trīs māsas Tapiņas – Ingu, Daci un Māru, kuras varētu saukt arī par Rucavas etnokultūras vēstnesēm Rīgā. Māsas bija piedomājušas arī par attiecīgu tērpu. Māra – mūsdienīgas, lietišķas sievietes ērtajā tērpā, Dace – rokstila ādas apģērbā, bet Inga – karaliski cēlajā rucavnieces tērpā. Viņas dalīja aktīvākajiem skatītājiem kartītes no Rucavas apdziedāšanās kāršu komplekta jau iepriekš paredzēdamas, lai rīdziniekiem, kā sacīt jāsaka – vārds ķešā nav jāmeklē. Kad pēc prezentācijas aprunājos ar Ingu, tad saņēmu apstiprinājumu jau vasarā izskanējušai idejai, ka top jauns un skaists projekts, kur būs labiem muzikantiem un dančmeistariem no "Rīgas" Dančiem“ jābrauc meklēt, kurā sētā vēl ir vadži, pie kuriem dejoja, lai satrenētos slavenajam Krusta kazākam. "Paurupīte" ir izcila lauku kapela, kuru ilggadīgi vada Inta Jaunciema, bet izloloja Jānis Pūķis. Prezentāciju viņi veselu pusstundu iesildīja ar Rucavas dziesmām un deju melodijām. Sirdis sila un kājas ritmā dīdījās.

No labās – Inga Tapiņa, Igeta Ozoliņa, Staņislava Skudiķe, raksta autors.

Foto: Publicitātes

Ogas ir izrakušas labu roku

Etnogrupas "Ogas" līdere Igeta Ozoliņa atkal ir pārspējusi pati sevi. Albuma "Rokam!" tapšanā un iedvesmošanā klāt bijuši teju visi labie gari un prasmīgi mūziķi, aranžētāji un producenti. Var teikt, ka Igeta zina, kur jārok un kā jāslīpē atrastais Rucavas dzintars. Slīpētājos bija izcila komanda: producents Artūrs Uškāns, māksliniece Inese Mailīte, mūzikas meistars Kaspars Bārbals, ģitāras virtuozs Armands Alksnis, folkroka balss Artūrs Uškāns, blumīzerists Arvīds Endziņš, bītboksis - Edmunds Rasmanis un diska izdevējs "Lauska", kur saskanīgā pārī darbojas Daina un Juris Zalāni. Un protams, nepārspējamās "Ogas", par kurām jau medijos daudz labu vārdu teikts. Šoreiz izcelšu Luīzes Vītolas vokālo sniegumu, kurš šajā ļoti roķīgi skaļajā koncertā skanēja dzidri un skaidri, kas likās tik skaists, ka atgādināja "Menueta" jaunības laiku skanējumu.

Vienu gabalu dziedāja un spēlēja visi kopā.

Kas tālāk? Igetai ir atbilde

"Ogas" tagad nedaudz atvilks elpu, jāapkopo iespaidi. Pati Igeta gan ir virzošais spēks ne tikai "Ogām", bet arī "Stiprajām sievām". Jau 15. februārī Igeta aicina uz sadziedāšanos Rīgā, "Tintnīcā" ar "Stiprajām sievām". Lai iedejotu Kumeļa gadu, kas nez kāpēc tiek saukts par Zirga gadu, talkā nāks Rīgas Latviešu biedrības "Rīgas danči". 

Biļetes meklē paradīzē – "Biļešu paradīzē".