Kristers Aparjods: Man nekad nav domas, ka varētu kaut kas neizdoties

Ticu sev, treneriem un viņu uzbūvētajai tehnikai – Kristers Aparjods pirms savām trešajām olimpiskajām spēlēm redz iespēju cīnīties par medaļu.

Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles sāksies 6. februārī. Latvijas renes sporta veidu pārstāvji ieradušies Itālijā, kamaniņu sportistiem iespēja pieslīpēt trasi būs no rītdienas, kopā seši mēģinājumi un četrgades lielais eksāmens sāksies sestdien ar vīriešu vieninieku pirmajiem diviem braucieniem.

Kamaniņnieku desmit sportistu brigādes pieredzējušākais vilks ir Kristers Aparjods, kuram 27 gadu vecumā jau trešās olimpiskās spēles. 2018. gadā Phjončhanā 11. vieta individuāli un sestā stafetē, 2022. gadā Pekinā piektā vieta un bronza stafetē. Pasaules čempionātos viņam viena godalga (sprintā aizpērn Altenbergā), stafetē – trīs, Pasaules kausa kopvērtējumā divreiz bijis trijniekā. Šī sezona Kristeram nav bijusi tik ražīga, pirmo reizi septiņu sezonu laikā Pasaules kausā bez pjedestāla, taču turpat līdzās vien ir, iepriekšējos divos posmos Oberhofā bija ceturtais un kopvērtējumā – piektais.

"Četrus gadus gaidīts mirklis, emocijas pacilājošas. Tieši domāju, kā bija 2022. gada spēlēs, pēc sajūtām – gandrīz kā vakar, ātri pagājis šis olimpiskais cikls. Jūtos gatavs, un noskaņojums ir kaujiniecisks," "Latvijas Avīzei" pauda Kristers Aparjods.

Ja tu salīdzini, kāds biji savās debijas spēlēs 2018. gadā – divi dažādi sportisti un cilvēki?

K. Aparjods: Godīgi sakot – interesantas sajūtas. Nemaz nešķiet, ka arī Phjončhanas spēles bija tik sen. Uztraukuma nav, bet ir atbildīgas sajūtas, pieredzes bagāža uzkrāta. Es vispār dzīvē esmu diezgan optimistiski noskaņots, un tāpat arī sportā man nekad nav domas, ka varētu kaut kas neizdoties, ir ticība sev, treneriem un kamanām. Sagatavošanās posms pagāja Mihaila Arhipova vadībā, startā rezultāti ir labi. Atliek četrus braucienus nostrādāt kā vēl nekad, un varam sagaidīt rezultātu.

Vai tavu optimismu vairo tas, ka pirms sezonas Kortīnā notikušajās pārbaudes sacensībās ieguvi otro vietu?

Tas ir atskaites punkts, bet – tās bija pārbaudes sacensības, pēc kurām tomēr nevar objektīvi spriest, kas varētu būt olimpiskajās spēlēs. Bet skaidrs, ka ir noteiktas iestrādnes un to var paņemt kā piemēru, redzējām, ka tendences bija iepriecinošas. Visu izteiks ne tikai kamanu ātrums un fiziskais spēks, bet arī veiksme, pozitīvas emocijas un sava veida maģija, olimpiskās spēles jau ir kaut kas īpašs.

Tomēr Pasaules kausos atšķirībā no iepriekšējām sezonām tev nav izdevies iekļūt trijniekā. Kā pietrūkst?

Olimpiskās sezonas. Jāuzticas procesam, es pieturos pie šā vadmotīva (galvenā mērķa). 

Sezonas laikā redzam, ka tendences ir labas, bet līdz galam kaut kas nav izdevies, lai finišā būtu rezultāts, ir bijis tā, ka viens brauciens izdodas, otrs – īsti ne. Kamaniņu sports tāpat kā Rīga – nekad nebūs gatavs. 

Vēl nav skaidrs, ar kādu tehniku braukšu olimpiskajās spēlēs, līdz pēdējam brīdim vēl notiek testēšana, jo gribas izspiest visu iespējamo.

Kuri būs galvenie pretendenti uz pjedestālu?

Sezonas laikā iezīmējušies nosacītie līderi – pieci seši no Pasaules kausa kopvērtējuma, bīstami būs itālieši, kuri izlaida vairākus posmus, jo viss uzsvars gatavošanās procesā likts uz olimpiskajām spēlēm.

No kamanu komandas līderu loka jāatzīmē Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kuriem arī ir Pekinas spēļu stafetes bronza un iepriekšējos trijos gados ik sezonu bijuši uz pjedestāla pasaules čempionātā. Šosezon Pasaules kausa kopvērtējumā ceturtie, pēc jaunā gada gan ne tie labākie starti, testa mačos Kortīnā – tikai desmitie. Vai būs atrasts problēmu risinājums?

Sirsniņai otrais zelts

Pasaules junioru čempionātā kamaniņu sportā Altenbergas trasē Vācijā otro gadu pēc kārtas uzvarēja Margita Sirsniņa, kura pēc pirmā brauciena bija trešā, bet otrajā uzrādīja labāko laiku, apsteidzot divas vācu sportistes. Komandu sacensībā Sirsniņa kopā ar Jāni Gruzduli un Edvardu Marķitānu/Robertu Lazdānu izcīnīja trešo vietu.