Šurp, grāmatas, uz skolu! Vai varbūt vēl parotaļāsimies?

Somijā tikko publicēti dati par plašu izglītības eksperimentu – pētījumu par to, vai, piecu gadu vecumā sākot sagatavošanas izglītību, skolā bērnu sekmes kaut kā atšķiras no vienaudžiem, kas mācījušies gadu ilgajā sagatavošanas programmā – kopš sešu gadu vecuma, kā tas Somijā ir pašlaik.

Divus gadus ilgajā pirmsskolas izglītības eksperimentā piedalījās kopumā 37 357 bērni, kas dzimuši 2016. un 2017. gadā. Eksperimentā iesaistījās 148 pašvaldības, un to organizēja Somijas Izglītības un kultūras ministrija.

Eksperimenta veikšanai tika pieņemts pagaidu likums, un izmēģinājumu veica ciešā sadarbībā ar pētniekiem un ministriju, izstrādājot arī īpašu mācību programmu. Pašvaldības vai pašvaldību apvienības izmēģinājumam tika izvēlētas ar nejaušas atlases metodi. Projektā iegūto informāciju tika paredzēts izmantot par pamatu lēmumu pieņemšanai valsts līmenī.

Viens no pētījuma mērķiem bija iegūt informāciju par divu gadu sagatavošanas programmas ietekmi uz bērnu attīstību un mācību apstākļiem, sociālajām prasmēm un veselīgas pašcieņas veidošanos. Pētījumu rosināja arī bažas, ka bērnu atšķirīgās sekmes varētu būt saistītas ar to, ka viņi sāk skolas gaitas ar atšķirīgu starta kapitālu: iepriekšējie pētījumi liecina, ka skolā labāki rezultāti ir bērniem, kuru mātes ir augsti izglītotas, un Somijā dzimušu vecāku bērniem.

Rezultāti pārsteidz

Pētījuma rezultāti ir bijuši zināmā mērā pārsteigums, jo izrādījās, ka bērnu prasmes attīstījās vienlīdz ātri gan līdzšinējā viengadīgajā sistēmā, gan divgadīgajā. Tā vēsta Projekta galvenais pētnieks, ekonomikas profesors Mati Sarvimeki no Ālto Universitātes, norādot, ka divi gadi neatrisināja tās problēmas, ko, gatavojoties skolas gaitām ilgāku laika posmu, bija iecerēts novērst.

Eksperimenta rezultātā piecu gadu vecu bērnu iesaiste sagatavošanas izglītībā pieauga par 3,5 procentpunktiem. Pētnieki skaidro, ka to, visticamāk, ietekmēja fakts, ka atšķirībā no bērnudārza par obligāto sagatavošanas izglītību nebija jāmaksā un ģimenēm tika piešķirts transporta pabalsts.

Pētījuma pasūtītāji ziņo, ka skolotāji un bērnu vecāki bijuši apmierināti ar divgadīgo programmu, bet 

aspekti, kas pētījumā tika mērīti, neuzrādīja praktiski nekādas atšķirības starp bērniem divgadīgajā un viengadīgajā grupā nedz mācībās, nedz sociālajās prasmēs, nedz labākā pašapziņā. 

Laikraksta "Helsingin Sanomat" 2024. gadā veiktajā divgadīgajā sagatavošanā iesaistīto bērnu vecāku aptaujā lielākā daļa vecāku uzskatīja, ka bērniem neatliek laika rotaļām, tā vietā prasa no viņiem mācīšanos – līdzīgi kā tas ir skolā.

Pedagoģija nav visspēcīga

Psiholoģijas profesore Līsa Keltikangasa-Jervinena un pirmsskolas izglītības docente Marjata Kalliala nav pārsteigtas par rezultātiem, jo tie sakrīt ar attīstības psiholoģijas priekšstatiem par bērniem: ar pedagoģiju nevar mainīt cilvēkbērna smadzeņu attīstības ātrumu. Abas speciālistes uzsver brīvas rotaļāšanās, mākslas izglītības un saiknes ar dabu nozīmi bērnu pirmsskolas audzināšanā. Profesore Keltikangasa-Jervinena laikrakstam "Helsingin Sanomat" uzsver, ka ne velti rotaļāšanos sauc par bērnu darbu, un atgādina, ka tad, kad Somijā uzskatīja, ka bērniem ir labi sākt iet skolā septiņu gadu vecumā un līdz tam pēc iespējas ilgāk rotaļāties un apgūt sociālās prasmes reālajā dzīvē, arī "PISA" rezultāti bija lieliski. Savukārt valstis, kur obligātā izglītība sākas agrāk, "PISA" rezultātos jūtami atpaliek no Somijas.

Pēc bērnu tiesībsarga īstenotā "Bērnu barometra" datiem, pirmsskolas vecuma bērniem sagatavošanas klasē visvairāk patīk rotaļas, draugi, spēles, fizkultūra un iešana ārā, bet visgarlaicīgākie šķiet uzdevumi, mācību priekšmeti un nodarbības. Trešā daļa aptaujāto bērnu uzskata, ka sagatavošanā nevar spēlēties pietiekami daudz, un tikai katrs desmitais bērns ir visvairāk priecīgs tieši par mācību nodarbībām.

Politika un valoda

Vēl pirms pētījuma rezultātu publicēšanas premjerministra Nacionālās koalīcijas partija, bijušās premjeres Sannas Marinas sociāldemokrāti un Zaļo partija programmās bija ierakstījuši obligātu divgadīgo sagatavošanos skolai. Eksperimenta rezultāti gan norāda, ka partijas šajā jomā bija pasteigušās.

Savukārt Izglītības jomas arodbiedrība OAJ ("Opetusalan ammattijärjestö") vēlējās divgadīgu sagatavošanas pirmsskolas izglītību noteikt par obligātu jau pirms eksperimenta rezultātu publicēšanas un arī tagad vēlas palielināt sagatavošanas izglītībai paredzēto stundu skaitu.

Agrīnās izglītības profesionāļi ilgāku gatavošanos skolai uzskata par svarīgu tieši imigrantu ģimeņu bērniem, kuriem somu (vai Somijas zviedru) valoda nav dzimtā. Te nu dati nav iepriecinoši – lai gan eksperimenta rezultātā piecgadīgo iesaiste pirmsskolas izglītībā mazliet pieauga, tas nebija novērojams starp imigrantu izcelsmes bērniem.