Miervaldis Polis. No dzīves kā spēles meistara atvadoties

"21. februāra rīts atnesa smagu un skumju vēsti – mūžībā devies Miervaldis Polis, viena no spilgtākajām un konceptuāli nozīmīgākajām personībām latviešu laikmetīgajā mākslā."

"Gleznotājs, performanču meistars, domātājs, provokators un estēts, mistifikators, filozofētājs un dzīves mākslinieks, kura radošā klātbūtne vairāku gadu desmitu garumā neatlaidīgi izaicināja skatītāja uztveri un paplašināja mākslas robežas," tā savos sēru vārdos raksta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Arī Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) sēro par gleznotāja aiziešanu mūžībā. Miervalža Poļa 20. gs. 80. gadu daiļradi raksturo konceptuālisma idejas un postmodernisma tendence – citēt vecmeistaru darbus: no žurnāliem ņemtos attēlus iekomponēt gleznās, kurās bieži vien autors attēlo arī sevi. Miervaldi Poli uzskata par hiperreālisma stilistikas aizsācēju Latvijā līdzās Bruno Vasiļevskim un Līgai Purmalei u.c. Viņu saistīja realitātes atspoguļošana, kas, glezniecībā attēlojot perfektu priekšmetu materialitāti, radīja skatītājam optisku ilūziju. Miervaldis Polis glezniecībā strādājis dažādās tehnikās: eļļas, temperas, akrila un akvareļa, darbojies arī plakāta mākslā, grāmatu, preses grafikā, radījis pastmarkas un veidojis provokatīvas publiskas akcijas.

Miervaldis Polis "Kurzemniece, jumis, pūce", 1981, kartons, eļļa, 65×96 cm, LMS muzejs.

Foto: Krists Spruksts/LETA / LETA

Latvijas mākslas dzīvē Miervaldis Polis pārliecinoši ienāca 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Monumentālās glezniecības darbnīcas absolvēšanas (1975) viņš jau drīz kļuva par vienu no sava laika novatoriem. Par leģendāru notikumu Latvijas mākslas vēsturē kļuva 1974. gadā kopā ar gleznotāju un dzīvesbiedri Līgu Purmali Rīgas Centrālā poligrāfiķu kluba Fotokluba "Rīga" telpās sarīkotā izstāde, kurā eksponētie darbi uzskatāmi par pirmajiem fotoreālisma paraugiem mūsu mākslā. Viņš bija neaizmirstams, tāpat kā viņa 80. gadu performances. Mākslinieks nodibināja "Ego centru" (1986) un radīja "Bronzas cilvēku" (1987) vai, kā pats sauca, "spontāno" vai "fantomu teātri", kur paša seja un tērps bija nokrāsots bronzas krāsā, un pastaigā pa Rīgas vecpilsētu viņu interesēja, kā reaģēs apkārtējie. Viņa performatīvās darbības, akcijas gandrīz vienmēr norisinājās publiskā telpā, piemēram – kolektīvā "ubagošana" Brēmenē (Vācija) un citur, tikšanās ar "Balto cilvēku" Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošanas akcija ar mākslinieku Vilni Zāberu (1963–1994) u.c.

Sākot ar 20. gs. 90. gadiem, Miervaldis Polis aktualizēja savu radošo darbību portreta žanra parādes portreta stilistikā, pēc pasūtījuma radot Latvijas Valsts prezidentu Gunta Ulmaņa (1996, audekls, eļļa) un Vairas Vīķes-Freibergas (2003, audekls, eļļa), Rīgas mēru Māra Purgaiļa (1947–2022), Andra Ārgaļa (2002, audekls, eļļa) portretus u.c.

Miervaldis Polis no 1959. gada mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Kā raksta LMS, vēlme ļauties radošajiem meklējumiem un mākslas uztveres robežu paplašināšanai viņam radās 1965. gada vasaras praksē Tukumā, kur notika pirmais Miervalža Poļa iniciētais hepenings. Tajā piedalījās visi astoņi klases audzēkņi: Jānis Ancītis, Indulis Graudiņš, Māris Lielmanis, Raimonds Līcītis, Egons Lūsis, Jānis Riekstiņš, Egils Rozenbergs un Miervaldis Polis. Tika izveidots simbolisks skolotājai Hildai Blunavai veltīts altāris, ko rotāja Miervalža Poļa zīmētā skolotājas svētbilde – viņas profils ar zelta zobu un čūskas mēli. Tā priekšā noklāja melnu drapēriju, iededza sveces. Par "upuri" skolotājai tika izvēlēts Raimonds Līcītis.

No 1967. līdz 1969. gadam Miervaldi Poli iesauca obligātajā dienestā PSRS bruņotajos spēkos, pēc tam no 1969. gada viņš uzsāka studijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvēja 1975. gadā pie Induļa Zariņa ar diplomdarbu "Absolventi".

Izstādēs piedalījies kopš 1974. gada. Pirmo personālizstādi rīkojis kopā ar dzīvesbiedri, gleznotāju Līgu Purmali (1974, bij. Poligrāfiķu centrālais klubs), par ko saņēmis Rīgas Fotokluba diplomu un medaļu par darbu kolekciju.

Miervaldis Polis 1975. gadā piedalījies arī Rozes Stiebras animācijas filmas "Zelta sietiņš" veidošanā.

Gleznotāja pēdējo gadu personālizstādes bija "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" (2016, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), "Miervaldis Polis. Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi" (2025, mākslas galerija "Ola Foundation") u.c. Viņa darbi bijuši eksponēti neskaitāmās izstādēs.

Miervaldis Polis ir arī autors piemineklim Krišjānim Valdemāram" (2000, bronza, kopā ar tēlnieku Kārli Alaini, aktieri Rolandu Zagorski). 2018. gadā viņam tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.

"Visdziļākā līdzjūtība izcilā mākslinieka Miervalža Poļa tuviniekiem un talanta cienītājiem, viņam mūžībā aizejot. Viņa devums Latvijas kultūrā ir neatsverams un paliekošs," sociālajos tīklos paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. "Savā nepārtrauktajā dialogā ar sevi un skatītāju Miervaldis Polis īstenoja, iespējams, augstāko performanci – dzīvi kā spēli. Šodien varam ar pārliecību teikt, ka viņa radošais mantojums, kas ir vienlaikus laikmeta liecība un tā aktīvs veidotājs, ievērojami pārdzīvos savu autoru un turpinās dzīvot izstāžu praksē, pētniecībā un skatītāju pieredzē. Viņš ir un paliks par leģendāru personību Latvijas mākslā," raksta Māra Lāce. Izsakām visdziļāko līdzjūtību mākslinieka Miervalža Poļa tuviniekiem, draugiem un viņa daiļrades cienītājiem.