Katru otro mēnesi jauns detektīvs tavā pastkastītē! Tapusi grāmatu sērija "Vakara detektīvs"

Rudens ierasti ir ražas laiks, bet dažiem tas ievelkas dziļāk ziemā. Piemēram, izdevēji ap novembra vidu vēl redz tikai pašus pirmos skaitļus par to, cik lasītāju digitālajā laikmetā turpina izvēlēties drukātos izdevumus. Katalogā starp daudziem visdažādāko tēmu žurnāliem un avīzēm jau 25 gadus atrodams arī vienas grāmatu sērijas – "Vakara romāna" – pieteikums. Nākamajā gadā tam piebiedrosies jaunākais brālis – "Vakara detektīvs".

"Vakara detektīvs" ir izdevniecības "Latvijas Mediji" Kristīnes Kirkilas ideja, taču viņa pati saka – to ierosinājis vīrs, kurš arī saistīts ar grāmatniecību: "Te var redzēt, cik ļoti mūsu darbā iesaistās arī mūsu ģimenes. 

Vīram ideja par abonējamu detektīvromānu sēriju nedeva mieru jau gadus divus vai pat trīs, viņš man to regulāri atgādināja, ka nesaprot, kādēļ izdevēji šādu sēriju neveido. 

Viņš ir absolūts detektīvromānu fans un teica, ka būtu ļoti priecīgs par iespēju katru mēnesi tieši pastkastē saņemt jaunu šī žanra grāmatu, kas būtu kā pārsteigums. Pagājušajā gadā strādāt izdevniecībā "Latvijas Mediji" atnācu šurp jau ar vīra ideju, un nu esam nonākuši līdz jaunai sērijai." 

Izdevniecības galvenā redaktore Inga Ābelīte piebilst – ideja par abonējamas detektīvromānu sērijas nepieciešamību balstās arī pierādāmos faktos: "Ja skatāmies uz visvairāk pirkto grāmatu iknedēļas sarakstiem, kāds no jaunajiem detektīviem tajos iekļūst vienmēr."

Izvēlēties vislabāko!

Detektīvromāns ir viens no pasaulē vispieprasītākajiem žanriem, katru gadu tajā iznāk milzīgs skaits romānu visās valodās. Tādējādi šķistu – izvēlēties sešus aizraujošus žanra pārstāvjus nevajadzētu būt sarežģīti. Tomēr gan Kristīne, gan Inga atzīst – abonējama grāmatu sērija uzliek noteiktus formas rāmjus, kurus izrādījies diezgan grūti ievērot. Ne jau velti ikgadējā (un nupat atkal izsludinātajā) oriģinālliteratūras konkursā "Vakara romāns" dalībniekiem ļoti strikti noteikts apjoma ierobežojums – par 240 lappusēm biezāka grāmata lielākajā daļā pastkastu ievietosies tikai ar grūtībām vai neievietosies nemaz, turklāt būs augsta piegādes maksa, kas pircējam mazina vēlmi grāmatu pasūtināt uz mājām.

Izdevniecības "Latvijas Mediji" galvenā redaktore Inga Ābelīte. 

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Izrādījās, ka uzdevums sameklēt pietiekami daudz kvalitatīvu un aizraujošu maza apjoma romānu ir ļoti sarežģīts, jo pazīstamākie detektīvromānu autori grib rakstīt plaši, gandrīz visu grāmatās ir 300 un vairāk lappušu," saka Inga Ābelīte. Viņa arī piebilst, ka izvēli vēl vairāk ierobežojis izvēlētais apakšžanrs. Paraugoties grāmatnīcu un bibliotēku plauktos, redzams, ka visvairāk latviešu valodā tiek tulkots t.s. skandināvu "noir" žanrs – ļoti asiņaini, detalizēti aprakstīti noziegumi, dramatiski un ļoti smagi psiholoģiski sarežģījumi, bet daudz mazāk ir tā dēvēto omulīgo detektīvu.

Kristīne Kirkila: "Sākotnēji vēlējāmies sērijā katru otro mēnesi piedāvāt pilnīgi atšķirīgu grāmatu, taču nākamgad sāksim ar divām romānu sērijām, kuras latviešu valodā iepriekš nav izdotas, 

taču latviešu lasītājam nebūs arī pavisam svešas." Inga Ābelīte: "Tieši tā. Viena sērija būs "Izmeklē inspektors Remzijs", ko sarakstījusi Anna Klīvza, kas ir pasaulē un arī Latvijā ļoti populārā seriāla "Vera" romānu autore. Izmeklētāju Veru patiešām, man šķiet, zina pilnīgi visi, un arī romāni par inspektoru Remziju risināsies tajā pašā apvidū. Otra būs Šarlēnas Harisas grāmatu sērija "Auroras Tīgārdenas mistērijas", ko daļa lasītāju varētu būt redzējuši seriāla veidā, taču romāni ir daudz bagātīgāki, psiholoģiski niansētāki, un arī Auroras – tāpat kā viņas mātes – tēls ir vēl daudz simpātiskāks nekā seriālā."

Iemīlēties izmeklētājā

Ir labi zināms, ka līdzās labai valodai un aizraujošam ceļam no nozieguma līdz atrisinājumam būtiska loma labā detektīvromānā ir arī videi un galvenajiem tēliem. Inga sola – abas romānu sērijas šajā ziņā neliks vilties: "Ne jau velti sērijas bieži sauc galveno varoņu vārdā: "Izmeklē Vera" vai mis Mārpla, vai Šerloks Holmss, vai inspektors Remzijs. Man kā lasītājai pavisam noteikti vissvarīgākais ir aizraujošs galvenais varonis, vide, kur notiek noziegums. Pat tik lielā mērā, ka reizēm pašam noziegumam īsti nav nozīmes, tas ir noticis tikai tādēļ, lai es kā lasītāja varētu domāt līdzi, un tad autors mani aptin ap pirkstu un pārsteidz."

Romānus lasītāji nākamgad saņems pamīšus – vienu no viena seriāla, nākamo – no otra, 

tātad jau janvārī būs iespēja iepazīties ar inspektoru Remziju – ar spožu prātu un īstu izmeklēšanas kaislību apveltītu personāžu, kurš vienlaikus spēj būt arī sīkumains, prasīgs un valdonīgs, savukārt martā – ar simpātisko un urķīgo bibliotekāri Auroru Tīgārdenu. Jāpiebilst, atšķirībā no seriāla romānu Aurora dzīvo pašā Amerikas Savienoto Valstu dienvidu štatu sirdī – Atlantas piepilsētā, un Harisas aprakstos spilgti iezīmējas Džordžijas savdabība.

Kā ik gadu, sākoties novembrim – nacionālajam romānu rakstīšanas mēnesim –, izdevniecība "Latvijas Mediji" izsludina oriģinālliteratūras manuskriptu konkursu, šogad jau "Vakara romāns 2026", tā ka apbalvotie darbi tiks publicēti aiznākamajā gadā. Jautāta, vai tad, ja šajā konkursā tiks iesūtīti interesanti detektīvromāni, tie varētu pārceļot uz jauno sēriju, Kristīne Kirkila atbild ar pārliecinošu "jā". "Šāda ideja mums bija no paša sākuma, ka pamatā sērijā "Vakara detektīvs" tiktu izdoti tulkotie romāni, bet, ja manuskriptu konkursā būs patiešām spēcīgi pieteikumi šajā žanrā, noteikti ir iespēja tos iekļaut arī "Vakara detektīvā"."

Aiziet no realitātes

Kādēļ cilvēki lasa detektīvromānus? Varētu jautāt, kādēļ vispār lasām grāmatas, taču detektīvromāni, uzskata Kristīne Kirkila, lasītājam piedāvā visefektīvāko iespēju aizbēgt no ikdienas, kas mēdz būt garlaicīga un nomācoša. Tie piedāvā, taču neuzspiež izklaidi, kura var būt gan intelektuāla, gan psiholoģiska, un, iegrimstot citu ļaužu nedienās, no romāna varam iznirt atviegloti, ka pašu dzīvē salīdzinoši viss ir kārtībā. Pati savu detektīvromānu lasītājas "karjeru" viņa sākusi ar 90. gados latviešu valodā tulkoto Agatas Kristi romānu sēriju, ikdienā aizraujas ar skandināvu detektīviem, starp kuriem īpaši izceļ Kamilas Lekbergas grāmatas, bet pati mīļākā šī žanra grāmata ir Terija Heiza "Es esmu svētceļnieks": 

"Šis romāns ārpus sērijām ir absolūti mans favorīts. Zinu, ka autors ir jau uzrakstījis otru grāmatu, bet tā vēl nav publicēta latviešu valodā."

Savukārt Ingu detektīvromānu pasaulē ievadījis Džordžo Faleti romāns "Es nogalinu" Daces Meieres tulkojumā, bet pēdējā laikā viņa seko līdzi Roberta Galbraita grāmatu sērijai par Kormoranu Straiku.

Pati piederu pie cilvēkiem, kam pārāk dzīvas iztēles dēļ tuvāki ir dažādie "cosy crime" apakšžanri – dārza detektīvs, virtuves detektīvs, lauku detektīvs. Tādēļ ļoti nopriecājos, kad kolēģes uz Latviju atveda "Čeringemas mistērijas", kam nu jau iznākušas piecas grāmatas un kurā darbība notiek Anglijas laukos – tādos, kādus pazīstam un mīlam jau no Artura Konana Doila, Agatas Kristi, Kerolainas Greiemas darbiem. Nākamajā gadā izdevniecības plānā vēl bez "Vakara detektīva" ir arī pavisam jauns kriminālromānu cikls, kurā darbība notiek Bretaņā, – arī Žana Lika Banaleka inspektoru Dipēnu jau kāds būs paspējis novērtēt seriālā, bet, ticiet droši, gan Bretaņa, gan pats inspektors romānos ir vēl simpātiskāki. Vispārsteidzošākais turklāt ir tas, ka zem ļoti franciskā autora vārda slēpjas 1966. gadā dzimušais vācu rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks Jorgs Bongs, kurš dzīvo gan Frankfurtē pie Mainas, gan Bretaņā un ir ieguvis Bretaņas goda pilsoņa titulu, kā arī dažādus citus apbalvojumus par šī Francijas reģiona popularizēšanu pasaulē.

Abonē šeit.