1.1 °C
Zvaniņi skan un Ziemassvētki jau pie durvīm klauvē. Vai skriesim tos sagaidīt, kamēr nav pīrāgam abi gali apdeguši? Varbūt ieklausīsimies sevī un dabā, ļaujot mieram un mīlestībai atnākt kokles skaņās.
Ziemas saulgrieži Brīvdabas muzejā
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā kā ierasts Ziemassvētki ir laiks un vieta, kur varam atgūt dvēseles līdzsvaru pēc globālā un nogurdinošā trakuma, kas izpaužas kā lielveikalu atlaižu spožums, vienspatsmājās skatīšanās piektdienas vakaros, Trampa ikbrīža pretrunīgie tvītojumi paša personīgajā sociālajā tīklā un ģimenes rūpas par eglītes rotājumiem, mēģinot atcerēties, kurā plauktā tie jau gadu krāj putekļus.
Šis gads nebūs izņēmums – 20. decembrī paredzēti danči ar Rīgas danču kluba aktīvistiem un dejas ar "Kokles" folkloristiem. Centralais notikums Ziemas saulgriežos būs bluķa vilkšanas un dedzināšanas rituāls ar ugunīgajiem "Zeidiem". Praktiskākiem cilvēkiem – piparkūku un masku darbnīcas Priedes krogā, bet pēc pīrāgiem gan būs jāpaiet gabaliņš līdz Jaunsaimnieku mājām. Nepievils muzejs arī modernajām tehnoloģijām no 19. decembra spīdēs ziemas gaismas taka "Saule. Ziemas saulgrieži".
Tos, kas gribētu iet Trumelnieku gājienā gan jāapbēdina, Trumelnieki gāja jau izgājušo svētdien (skatīt atsauci*).
3000 eiro gaida tautas dejas konkursa uzvarētājus
Šo naudu gan nevarēsim tērēt Ziemassvētku dāvanu priekiem, jo tā pienāksies labākajiem tautas deju dejotājiem pasaulē. Vispasaules tautas deju konkurss "Krustami dejama" noslēgsies tieši tajā dienā, kad Brīvdabas muzejā būsim izdancojušies un apēduši pīrāgus. Tātad 20. decembris ir pēdējā diena, kad latvieši visā pasaulē var iesūtīt savus tautas dejas videoklipus. Konkursa rezultātus un kam pienāksies 3000 eiro balva, mēs uzzināsim 6. janvārī, kad Rīgas Latviešu biedrībā sanāks kopā konkursa vērtētāji. Tātad, ja esi latvietis, kurš nedzīvo Latvijā, tad vēl ir pāris dienas laika, lai iesūtītu tautas dejas klipu. Nolikums ir atrodams Rīgas Latviešu biedrības mājas lapā šeit.
Ziemassvētku dziesmu sadziedāšana un Dižkokles meditācija Māmuļā
Ar dvēseliski atmosfēriskiem koncertiem Ziemassvētkus gaidot nepievils arī Rīgas Latviešu biedrība. Būs koncerti Ziemassvētkus gaidot un kokļu meditācija jau pēc Ziemassvētkiem. Skaistākās Ziemassvētku kordziesmas izdziedās senioru koris ERELBE jau 18. decembrī un tajā pašā dienā Teodora Reitera Fonds aicina uz sarīkojumu – koncertu "Ziemassvētkiem tuvojoties". Koncertu vada "Teodora Reitera Lielās Mūzikas balvas" ieguvējs, kora "Vivere" mākslinieciskais vadītājs, diriģents Gints Ceplenieks.
Jau par Rīgas Latviešu biedrības tradīciju gadskārtās kļuvusi Dižkokles meditācija. Tā būs 27. un 28. decembrī Zelta zālē. Šoreiz "Rīgas danču" kopienas labākie koklētāji aicina meditēt par miera un mīlestības tēmu. Sola arī siltu tēju mīkstus meditācijas pufus, bet maiņas apavi vai vilnas zeķes gan katram pašam jāņem līdzi. Biļetes tikai paradīzē. Biļešu paradīzē.
Koncerti baznīcā un Iļģu koncerts kā baznīca
Ziemassvētkos ne tikai kristieši apmeklē baznīcas. Svētā Pētera baznīcā Vecrīgā, piemēram, 18. un 22. decembrī koncertā "ZIEMASSVĒTKU BALSIS" vācu baroka un franču romantisma mūziku atskaņos Latvijas Bankas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas koris "Frekvence" diriģenta Kaspara Vēvera vadībā. Tikmēr Latvijā vissenākā folkloras roka grupa "Iļģi" iespējams jau četrdesmito reizi rīko Ziemassvētku tautas dziesmu koncertu, protams savā, postfolkloras stilistikā. Divi koncerti notiks 21. decembrī Tabakas fabrikā.
Teiciens par to, ka "Iļģu" koncerti ir kā baznīca, pieder grupas dibinātājai Ilgai Reizniecei un tas izskanēja nupat LR3 raidījumā "Etnovēstis".
Protams, sarīkojumu un pasākumu birums Ziemassvētkos ir milzumliels. Ļoti daudz labu iespēju katram atrast to, kas dvēselei tuvāks ir visā valstī un ārpus robežām. Kā teica, kāds gudrs cilvēks – ir Mārtiņi, Jāņi, Lieldienas un māras, bet tradicionāli tikai Ziemassvētkus mēs saucam par svētkiem. Svētīsim tos!
*Atsauce. Trumulis, kā to atzīmē etnogrāfs Kārlis Pētersons, ir sens skaņurīks, ko dejas laikā lietoja vīrieši Kurzemē. Kāzās un iespējams citos godos, kur notika dejošana, tāds bija katram vīrietim.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
