Trešdienas rītā Austrumigaunijā trīs Krievijas robežsargi bez atļaujas šķērsojuši Igaunijas–Krievijas robežu, paziņojis Igaunijas iekšlietu ministrs. Incidenta iemesli pagaidām nav zināmi, taču draudu Igaunijas drošībai neesot bijis, pavēstījusi raidsabiedrība ERR.
Ap pulksten 10, 17. decembrī Igaunijas robežsargi, izmantojot novērošanas aprīkojumu, Narvas upē pie Vasknarvas mola Ida-Viru apriņķī
pamanīja vairākus Krievijas robežsargus, kuri pārvietojās ar gaisa spilvena transportlīdzekli.
Tas piestāja pie akmens mola, kas atrodas gan Krievijas, gan Igaunijas teritorijā pie Peipusa ezera ietekas. No kuģa izkāpa trīs robežsargi, un kājām devās pa molu, tādējādi viņi šķērsoja robežu no Krievijas Igaunijas teritorijā, bet pēc tam atgriezās mola Krievijas pusē, liecina Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta (PPA) publiskotais video. Pēc tam robežsargi atgriezās uz gaisa spilvena transportlīdzekļa un devās atpakaļ uz Krievijas upes pusi.
PPA Austrumu prefektūras vadītājs Ēriks Purgels norādīja, ka uz notikumu reaģēja vairākas Igaunijas robežpatruļas.
"Incidents fiksēts ar novērošanas līdzekļiem, kā arī veikta mola sākotnējā pārbaude.
Ir nodibināts oficiāls kontakts ar Krievijas Federācijas robežpārstāvi, lai saņemtu skaidrojumu,"
viņš sacīja.
Igaunijas robežsardze pēc notikušā palielinājusi patruļu skaitu, lai būtu gatava iespējamām papildu situācijām.
Iekšlietu ministrs: motīvi nav saprotami
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro televīzijas raidījumā norādīja, ka incidenta motīvi un iemesli nav skaidri.
"Tiešu drošības apdraudējumu nebija,
taču Policijas un robežsardzes departaments būtiski pastiprinājis klātbūtni un patrulēšanu," sacīja ministrs.
Taro skaidroja, ka incidents noticis teritorijā, kur Krievijas kuģiem, lai no Narvas upes nokļūtu Peipusa ezerā, parasti jālūdz atļauja šķērsot Igaunijas ūdeņus. "Pastāv sen noslēgta vienošanās — līdzīgi kā ar Sātses zābaku teritoriju. Parasti par to tiek paziņots iepriekš. Šoreiz informācija netika sniegta, un notika šāds incidents," viņš piebilda.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.3 °C



















































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






