Veselības inspekcija (VI), noslēgusi pārbaudi valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiālē "Ezerkrasti", kas turēta aizdomās par jaunieša ar smagiem attīstības traucējumiem badināšanu. Inspekcija aicinājusi iestādi turpmāk veikt precīzus klientu svara mērījumus jau uzņemšanas brīdī, īpaši gadījumos, kad vizuāli redzamas būtiskas novirzes no normas, informē VI.
VI pārbaudē nav konstatējusi pierādījumus ārstniecības personu nolaidībai vai apzinātai profesionālo pienākumu nepildīšanai. Inspekcija vērtēja medicīnisko dokumentāciju, darbinieku paskaidrojumus un veica klātienes pārbaudi, intervējot filiāles personālu. Pamatojoties uz medicīniskajos dokumentos fiksēto,
VI secinājusi, ka jaunietim nodrošināta ārstu un uztura speciālistu nozīmētā aprūpe, tostarp arī ēdināšana.
Par iespējamo nolaidību iepriekš trauksmi cēla biedrība "Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi", norādot, ka jaunietis, kurš no aprūpes iestādes pārcelts uz grupu dzīvokli, 18 gadu vecumā svēris vien 28 kilogramus. Biedrības ieskatā tas liecina par ilgstošu badināšanu, ko, pēc jaunās aizgādnes teiktā, apstiprinājusi arī ģimenes ārste. Savukārt aprūpes iestāde šādas apsūdzības noliedz.
VI uzskata, ka
situāciju ietekmējusi vairāku faktoru kopums, tostarp jaunieša smagais veselības stāvoklis,
dzīvesvietas maiņa un papildu saslimšana. Inspekcija norāda, ka sociālās aprūpes centrā klientiem tiek izstrādāti individuāli aprūpes un rehabilitācijas plāni, regulāri vērtētas ēdināšanas vajadzības un uzraudzīta svara dinamika, piesaistot māsas, uztura speciālistus un ārstus.
Pēc pārbaudes VI ieteikusi regulāri veikt atkārtotus svara mērījumus, tostarp obligāti ikgadējo profilaktisko veselības pārbaužu laikā, kā arī aicinājusi ārstus sniegt konkrētākas un detalizētākas rekomendācijas par svara kontroli un tās biežumu.
Vienlaikus Ģenerālprokuratūra ir sākusi atsevišķu pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem sociālās aprūpes iestādē.
Prokurors pieprasīs nepieciešamo informāciju no iesaistītajām institūcijām, lai izvērtētu notikušā apstākļus un amatpersonu rīcību.
Aptauja
Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.3 °C

























































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)