Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis 2026. gada valsts budžetu un 46 pavadošos likumus, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Budžetu valdība atbalstīja 14. oktobrī, bet Saeima to pieņēma 4. decembrī.
Nākamgad valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljardi, izdevumi — 17,9 miljardi eiro, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,3% apmērā no IKP. Salīdzinot ar 2025. gadu,
ieņēmumi pieaugs par gandrīz 945 miljoniem eiro, bet izdevumi — par vairāk nekā 804 miljoniem eiro.
Deficīta pieaugumu galvenokārt nosaka papildu finansējums aizsardzībai, drošībai un ilgtermiņa atbalstam Ukrainai.
Par 2026. gada galvenajām prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, kam kopumā paredzēti papildu 693,5 miljoni eiro. Drošības stiprināšanai novirzīs 448,3 miljonus eiro, tostarp militārajām spējām, iekšējai drošībai un kiberdrošībai.
Ģimeņu atbalstam plānoti papildu 94,8 miljoni eiro —
palielināsies bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalsti, kā arī atbalsts aizbildņiem un adoptētājiem. Savukārt izglītībā paredzēti papildu 45 miljoni eiro jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai, bet vēl papildu 105 miljoni eiro tiks novirzīti citiem pasākumiem, tostarp veselības aprūpei.
Izsludinātie pavadošie likumi paredz arī akcīzes nodokļa pakāpenisku paaugstināšanu alkoholam, tabakas izstrādājumiem,
bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem, kā arī izmaiņas PVN likumā — atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no gada vidus noteiks 12% samazināto PVN likmi.
Tāpat palielināts vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts līdz 600 eiro, paplašinātas tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu studentiem līdz 20 gadu vecumam, kā arī paredzētas izmaiņas izdienas pensiju regulējumā no 2027. gada.
Saskaņā ar "Latvijas vēstneša" datiem, 2026. gada 1. janvārī stāsies spēkā 127 tiesību akti, bet 108 zaudēs spēku.
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.2 °C













































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)












