Ziemas iestāšanās autobraucējus parasti sadala divās nometnēs. Vieni ar bažām vēro termometra stabiņu un cer, ka ceļi būs tīri, bet otri – ar nepacietību gaida pirmo pamatīgo sniegu un ledu, lai dotos uz trasēm vai aizsalušiem ezeriem baudīt sānslīdes burvību.
Ja tu piederi pie otrās grupas, tad zini, ka ziemas autosports ir ne tikai par jaudu un prasmēm, bet arī saķeri. Un tieši riepas ir tās, kas nosaka, vai tu izņemsi līkumu skaistā sānslīdē, vai tomēr attapsies kupenā. Kā atšķiras tas, ko uz sava auto diskiem montē svētdienas braucējs, no tā, ar ko traucas pasaules čempioni? Lūkosim noskaidrot!
Amatieru eksperimenti un nelegālās radzes
Sāksim ar pašiem pamatiem – entuziastiem, kuriem autosports ir hobijs un dzīvesveids. Bieži vien ziemas prieki sākas uz aizsalušiem ezeriem vai nomaļām pļavu trasēm, kur noteikumi ir visai nosacīti. Šeit bieži var redzēt visradikālākos risinājumus. Lai iegūtu maksimālu saķeri uz tīra ledus, daži entuziasti izvēlas riepas ar super gariem spaikiem (radzēm).
Šāds risinājums nodrošina fantastisku saķeri uz ledus – sajūta ir gandrīz kā braucot pa asfaltu. Tomēr šīs ir nelegālas riepas oficiālā satiksmē un vairumā komerciālo trašu. Kāpēc? Jo tās brutāli iznīcina segumu. Tāpēc šis variants paliek tikai mežonīgo ezeru braucienu līmenī, kur ledus biezums to atļauj un nav žēl sabojāt ceļu.
Ielas riepas ar radzēm: kompromiss starp ātrumu un trases saudzēšanu
Ja dodies uz organizētām ziemas trasēm, situācija mainās. Šeit trases īpašnieki stingri uzrauga seguma stāvokli. Profesionālās sporta ziemas riepas ar lielajām radzēm, ko tautā dēvē par zāģiem, šeit parasti ir aizliegtas, jo tās pārāk ātri izgrauž ledus kārtu līdz pat gruntij, sabojājot trasi pārējiem braukt gribētājiem.
Amatieru sacensībās standarts ir ielas ziemas riepas ar radzēm. Kāpēc tieši radžotas riepas? Jo ziemas autotrasēs vairumā gadījumu ir ledus. Bez radzēm auto kontrole ir minimāla, un ātrumi ir tik mazi, ka zūd sacensību gars. Lai saglabātu dinamiku, nepieciešamas radzes, kas ieķeras ledū.
Šajā kategorijā dominē trīs lielie vaļi, un, ja gribi cīnīties par pjedestālu, visticamāk, tava izvēle kritīs uz kādu no šiem ražotājiem un šī brīža modeļiem:
- Michelin – X-Ice North 4;
- Nokian – Hakkapeliitta 10;
- Continental – IceContact 3.
Tiesa, labāko riepu tops ir ciklisks, jo modeļi mainās vidēji ik pēc 3-5 gadiem. Vienu gadu nepārspējams var būt Michelin, bet, iznākot jaunam Nokian vai Continental modelim, līderpozīcijas var mainīties. Tāpat trasēs tiek izmantotas atjaunotas riepas.
Dažādas trases un sacensības, dažādi noteikumi
Ne visas ziemas sacensības notiek uz ledus. Šādos gadījumos organizatori mēdz ieviest noteikumus, ka radžotas riepas ir aizliegtas, un visiem dalībniekiem jābrauc ar vienu konkrētu modeli. Lielisks piemērs ir populārais 333 Ziemas kauss. Lai nodrošinātu godīgu cīņu un nebojātu trasi, dalībniekiem jāstartē ar Continental WinterContact TS870 riepām.
Te vairs nevar paļauties uz to, ka radzes izlabos kļūdas, tāpēc tās tiek piedotas retāk. Turklāt šis formāts visus nostāda vienādās izejas pozīcijās, jo uzvar nevis tas, kuram ir dārgākās vai efektīvākās riepas ar radzēm, bet gan prasmīgākais pilots.
Profesionālais sports un WRC: tehnoloģiju virsotne
Kāpjot augstāk, mēs nonākam WRC (Pasaules rallija čempionāta) teritorijā. Šeit kompromisu nav. Ja runājam par īstenu ziemas ralliju, kur sagaida sniegs un ledus, braucēji izmanto riepas ar sporta radzēm, sauktām par zāģiem. Tomēr Eiropas centrālajā daļā situācija ir citāda. Vienā līkumā gaida sauss asfalts, nākamajā – melnais ledus, bet kalna galā – sniega putra. Tāpēc tur izmanto speciālas asfalta ziemas riepas bez radzēm.
Kā izvēlēties piemērotāko risinājumu savam auto?
Neatkarīgi no tā, vai tu plāno piedalīties amatieru auto sacensībās, vai vienkārši vēlies droši pārvietoties pa apsnigušajiem Latvijas ceļiem, riepu izvēle ir kritiskais punkts. Ja tava ikdiena paiet pilsētā ar labi tīrītām ielām un brīvdienās neplāno iekarot ledus trases, kvalitatīvas ziemas riepas bez radzēm nepievils. Taču, ja tu dzīvo ārpus pilsētas, kur ceļi bieži ir apledojuši, vai tava sirdslieta ir brīvdienu izbraucieni pa vietējo trasi, riepas ar radzēm var lieti noderēt.
Riepu garāža – vieta, kur iegādāties riepas gan ikdienai, gan sportam
Autosports ir lielisks veids, kā uzlabot savas braukšanas prasmes, kas noderēs arī ikdienas satiksmē. Atceries – trasē tu vari eksperimentēt ar robežām, bet uz koplietošanas ceļiem drošība ir pirmajā vietā.
Ja esi nolēmis aprīkot savu auto ar jaunām riepām (ikdienas gaitām vai autosporta trasēs), mēs tev palīdzēsim. Dodies uz Riepu garāžas veikaliem klātienē Rīgā vai ielūkojies mūsu internetveikalā Riepugaraza.lv – pie mums atradīsi riepas par lieliskām cenām un ar bezmaksas piegādi visā Latvijā!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1 °C

















































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































