Latvijas sporta līdzjutējus sagaida neierasts duelis — boksa ringā, pēc klasiskajiem boksa noteikumiem, tiksies divu citu sporta veidu pārstāvji. Šajā cīņā tiksies hokeja spēlētājs un Kijivas "Capitals" aizsargs Maksims Širokovs, bet otrā ringa pusē kāps basketbolists Artūrs Bricis, kuru atbalstīs pieredzējusi un spilgta komanda — Kaspars Kambala, Kristaps Valters un citi viesi.
Maksims Širokovs atklāj, ka gatavošanās notiek intensīvā režīmā, jo laika ir maz. Treniņos galvenais uzsvars likts uz fizisko sagatavotību. "Ar katru treniņu iet arvien labāk, bet laiks ir īss — darām, cik varam," saka hokejists.
Viņš atzīst, ka viņa cīņas raksturu galvenokārt veidojis hokejs, kur divcīņas un negaidīti sitieni pa galvu vai ķermeni ir ikdiena. Vienlaikus Širokovs uzsver —
ringā nedrīkst pārnest hokeja emociju uzplūdus, jo boksā svarīgākais ir aukstasinība un spēku sadalījums.
Savukārt Artūrs Bricis atzīst, ka uzaicinājums uz cīņu nācis pavisam nesen, taču uzreiz sapratis — izaicinājumu pieņems.
"Es neesmu "mīkstais" un varu iziet ringā,"
saka basketbolists. No basketbola viņš uz boksa ringu paņems reakciju un kāju darbību, taču uzsver — ringā esi viens pats, un tas ir pavisam citādi nekā komandas sportā. Treniņu bijis maz, un grūtākais bijis pirmais solis ringā un sparingi.
Artūra treneris un komandas biedrs populārais basketbolists un bokseris Kaspars Kambala norāda, ka vissvarīgākais ir raksturs: "Boksā ir ļoti vienkārši — ja tu izej ringā un sirdī tu to nevari, pirms pirmā normālā sitiena būs redzams, ka ar šito cilvēku nav jēga strādāt."
Artūrā Kaspars redz vajadzīgās dusmas apvienojumā ar mieru.
"Tas mums ir vajadzīgs, tas mums ir,"
saka Kambala.
Abu sportistu tikšanās ringā sola ne tikai sportisku cīņu, bet arī spilgtu šovu — basketbola un hokeja emocijas sadursies vienā no vakara intriģējošākajiem dueļiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.3 °C















































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








