Tuvojoties gada izskaņai, šova "Slavenības. Bez filtra" zvaigzne un dzejniece Magone Liedeskalna satikās ar draudzenēm, lai sievišķīgā gaisotnē atklātu savas vīzijas un apņemšanās nākamajam gadam.
Magone savas vēlmes skaidroja ar tiešu valodu: "Es gribu remontu, gribu jaunu istabu, jaunas mēbeles. Man viss riebjas viss vecais. Es točna paņemšu zāģi un visu iešu čopīt nost." Viņa izteica nepieciešamību pēc pārmaiņām un jaunas enerģijas: "Es gribu jaunu enerģiju, jaunu virzību, kustību, izaugsmi. Tūlīt būs jauna grāmata, būs jāprezentē, atkal jauni pasākumi. Jauni cilvēki, jaunas darīšanas." Magones nākotnes plānos ir arī liela svinēšana, jo viņa gatavojas vasarā atzīmēt jubileju: "Man vasarā 45 gadi, būs tusiņš! Taisīsim balli pa nopietno! Visa Latvija varēs būt, ja gribēs manā dzimšanas dienā!"
Sarunā Magones draudzene Ilona vēlējās noskaidrot, kas ir saraksta augšgalā – varbūt privātās dzīves jautājumi? "Man jau tie mīļotie rindā stāv!" Magone atklāja, ka pielūdzēju viņai netrūkst. Vīrieši pastiprināti interesējas par viņas attiecību statusu ar Edgaru. Tiklīdz top zināms, ka kopdzīvi ar Edgaru viņa vairs neplāno, kavalieri viņu steidz aicināt uz tikšanos.
Dzejniece dalījās pieredzē ar randiņu piedāvājumiem, kuros viņa stingri ievēro savas robežas: "Ar vienu te sarunājām iesim uz randiņu, viss kārtībā. Beigās saku, lai atskaita naudu, es nopirkšu biļeti, jo drošības sajūta man vajadzīga. Viņš saka – atbrauc uz Cēsīm, naudu iedošu. Es saku – nekur es neskriešu, es nobloķēju. Tikmēr jau nākamais – no Liepājas, tagad Rīgā, divi gadi bez partnera, batoni jau karājās, cik es skaista, cik laba. Saku viņam – esmu Rīgā, tiekamies, ejam uz koncertu."
Tomēr par konkrētiem plāniem Magone izvēlējās klusēt: "Bet zini ko man stāstīja – nestāsti nevienam savus sapņus, jo laime mīl klusumu – viens, mazāk zināsi, labāk gulēsi – otrs, skauģu ir daudz – dur man mugurā, ribās, visur kur – trīs. Es atļaušos neatklāt – ja piepildīsies, redzēsiet. Tie, kas būs lūgti kāzās, tie būs." Magone tagad ir kļuvusi noslēpumaināka, uzsverot savu apņemšanos mācīties no pagātnes kļūdām un nepieļaut tās atkārtoti nākotnē.
VIDEO skaties: 1188play!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.2 °C











































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)














