Aizvadītajā svētdienā kinoteātrī "Forum Cinema" pirmizrādi piedzīvoja bērnu un pusaudžu auditorijai domātā piedzīvojumu filma "Bum!", kas stāsta par trīspadsmitgadīgo Hugo, kurš pēc neveiksmīga kritiena no skeitborda dēļa iegūst superspējas, kļūst par populārāko puisi skolā, taču tā dēļ gan viņa dzīve nekļūst vieglāka.
Filmas režisores ir klasesbiedrenes Andra Doršs un Marta Selecka, kura pazīstama arī kā "Tutas lietu" radītāja un viena no Latvijas Televīzijas izzinošo raidījumu "Ziemeļu puse", "TE!", "Literatūre" un "Tava darīšana" vadītājām, bet nupat šim garajam raidījumu sarakstam pievienojies vēl viens – "Garainis".
– Saki, Marta, kā tu visu to paspēj?
M. Selecka: – Laikam no malas tas tiešām izskatās traki, jo, kad saviem darba kolēģiem ieminējos, ka man atkal būs jauns raidījums Latvijas Televīzijā, šķita, visi šausmās noelsās un nodomāja, ka esmu avantūriste. Varbūt darbs medijos cilvēkiem rada sajūtu, ka tik daudz kur parādāmies, it kā dubultojamies, būdami ekrānā. Bet patiesībā "Garainis" nāca ļoti dabiski, jo jau kādu laiku kopā ar maniem kolēģiem Uģi Olti un Gustavu Terzenu vēlējāmies paplašināt savu darbību. Proti, "Literatūres" formātu, kur mums bija daudz skatītāju, un tieši viņi rosināja paraudzīties plašāk, aptverot arī citus mākslas žanrus.
Pirms gada, veidojot stāstu par trimdas rakstnieku Gunaru Janovski, ar rakstnieku Osvaldu Zebri bijām pagarākā braucienā pa Angliju, un tādos ceļojumos vislabāk raisās radošas sarunas. Tā izkristalizējās doma par "Garaini", tikai ilgu laiku nebija skaidrības, kā šo raidījumu sauksim. Galu galā Imants Ziedonis mūs uzvedināja uz šo nosaukumu, jo viņam ir grāmata "Garainis, kas veicina vārīšanos". Un sanāca tiešām atbilstoši, jo jau sākumā zinājām, ka būs garas ainas (lēns vēstījums), turklāt arī gars visu laiku līdzdarbojas šajā raidījumā.
"Garaiņa" filmēšana kārtējo reizi bija ļoti interesants posms mūsu radošajā dzīvē, kas vēl nav beidzies. Lai gan Latvijas Televīzijas ēterā raidījums jau parādījies, mums vēl jānofilmē pēdējā sērija,
kurā māksliniece Helēna Heinrihsone stāstīs par režisori Ligitu Viduleju.
– Ilgus gadus daudzajos raidījumos strādājot plecu pie pleca ar Gustavu Terzenu, jūs noteikti jau saprotaties no pusvārda vai pat viena skatiena. Taču veidot mākslas filmu, turklāt bērniem par piedzīvojumiem, ir pavisam citādi. Kā tu nonāci pie atziņas, ka vajag izmēģināt roku šajā kino žanrā?
– Paralēli nopietniem pieaugušo projektiem televīzijā es jau labu laiku darbojos arī bērnu lauciņā – veidoju populāro seriālu "Tutas lietas". Mana uzņēmuma "Ausma Media" paspārnē top vēl daudz citu bērniem domātu raidījumu. Piemēram, "Tet" televīzijai radām bērnu un jauniešu seriālu "Emī un Rū". Šajos projektos jau piecus gadus darbojos kopā ar savu klasesbiedreni un draudzeni Andru Doršs, tādēļ, kad parādījās iespēja pieteikties bērnu filmu konkursam, sapratām, ka visi dūži ir mūsu rokās, jo gadiem ilgi to vien esam darījušas.
Piedalīšanās konkursos vienmēr ir kā loterija, bet šoreiz kauliņi sakrita tā, ka ar mūsu pieteikumu izvilkām laimīgo lozi – dabūjām finansējumu un varējām sākt strādāt pie piedzīvojumu filmas "Bum!". Protams, tas bija pavisam citāds process nekā seriālu filmēšana – pats grūtākais darbs, ko līdz šim biju darījusi.
Filma pretstatā televīzijas sprinta projektiem ir maratons. Filmējot nepieciešama cita disciplīna, taču bija arī ļoti interesanti.
Es priecājos, ka paveicām šo darbu, cik labi vien varējām.
– Cik ilgs bija filmas tapšanas process? Kā tapa scenārijs, un kur filmējāt?
– Šķiet, no idejas līdz tās īstenošanai pagāja apmēram četri gadi. Gribējām filmā runāt par pusaudžu foršo dzīvi. Nevēlējāmies veidot viņu pieaugšanas stāstu vai drāmu. Manuprāt, bēdīgo filmu mums jau pietiek. Jauniešu auditorijai trūkst tieši jautro filmu. Tāpēc "Bum!" vēstījums ir pozitīvs, piedzīvojumu komēdijas žanram atbilstošs ar sentimentālām atkāpēm, kas raisa līdzpārdzīvojumu skatītājos. Jau pašā sākumā izlēmām netaisīt neko bēdīgu, veidot jautru, priecīgu, tomēr mazliet pamācošu stāstu.