4.3 °C
Luvras muzeja darbinieki trešdien nolēmuši turpināt streiku, pieprasot labākus darba apstākļus un labāku Parīzes muzeja uzturēšanu.
Streiks sākās pirmdien, bet otrdien Luvra, kā ierasts, bija apmeklētājiem slēgta. Šorīt arodbiedrības aktīvisti nobloķēja galveno ieeju, un darbinieki nobalsoja par streika turpināšanu.
Cilvēki, kas gaidīja rindā cerībā apmeklēt Luvru, pauda neapmierinātību ar šādu notikumu pavērsienu.
Aizstāvot streiku, arodbiedrības CGT pārstāvis uzsvēra: "Tās ir mūsu tiesības, un mēs aizstāvam arī viņu tiesības, jo viņi varēs apmeklēt muzeju labākos apstākļos."
Dienas vidū muzeja vadība paziņoja, ka apmeklētājiem tiks atvērtas dažas no 400 muzeja telpām, sevišķi tās, kurās atrodas slavenākie muzeja darbi, piemēram, Leonardo da Vinči portrets "Mona Liza" un Senās Grieķijas marmora skulptūra Milosas Venera.
Arodbiedrības CGT, CFDT un "Sud", kas organizē streiku, uzskata, ka muzejs atrodas krīzē ar nepietiekamiem resursiem, arvien sliktākiem darba apstākļiem un drošības trūkumiem, kas īpaši spilgti tika demonstrēti oktobrī, kad dienas laikā tika nolaupīti Francijas kroņa dārgumi.
Noziedznieku banda nolaupīja dārgumus aptuveni 88 miljonu eiro vērtībā. Muzeja direktore Loransa de Kara pēc tam atzina, ka ir pieļauta briesmīga kļūda drošības jomā. Zagļiem vajadzēja nepilnas astoņas minūtes, lai iekļūtu muzejā un aizbēgtu.
Laupījumu nav izdevies atgūt. Cita starpā nolaupīta dimantu un smaragdu kaklarota, ko Napoleons uzdāvināja imperatorei Marijai Luīzei, dārglietas, kas saistītas ar divām 19. gadsimta karalienēm Mariju Amēliju un Hortenzi, un imperatores Eiženijas pērļu un dimantu diadēma.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
