50 Bauskas ielas iedzīvotāji cer uz krīzes pabalstu

Rīgas pašvaldība pilnveidos palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, otrdien lēma Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, skatot jautājumu par Bauskas ielā gāzes sprādzienā cietušo ēku un palīdzības sniegšanu tās iemītniekiem.

Komiteja uzdevusi Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldei sadarbībā ar Mājokļu un vides departamentu pilnveidot iedzīvotāju izmitināšanas kārtību pagaidu dzīvesvietā ārkārtas situācijās, kā arī nodrošināt ēdināšanas pakalpojumu pirmajās piecās dienās. Tāpat komiteja uzdevusi departamentam izvērtēt iespējas veikt pašvaldībai piederošo dzīvokļu civiltiesisko apdrošināšanu vai arī izvērtēt iespējas uzdot īrniekiem apdrošināt dzīvokļus. Tāpat departamentam būs jāizvērtē iespēja pašvaldības īres dzīvokļos nomainīt virtuves gāzes plītis uz elektriskajām plītīm, tādējādi paaugstinot drošības līmeni.

Pašvaldība arī meklēs iespējas Bauskas ielas 15 iedzīvotājiem palīdzību dzīvesvietas nodrošināšanā sniegt ilgāk par vienu gadu vai līdz brīdim, kad ēka tiks atjaunota ekspluatācijā. Tiks meklēta arī iespēja piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī tiks uzrunāti zemes īpašnieki, lai vienotos par zemes nomas maksas nepiemērošanu.

Rīgas pašvaldības izpilddirektoram uzdots izvērtēt termiņu un iespējas nodrošināt sprādzienā cietušās mājas apsardzi par pašvaldības līdzekļiem arī pēc tehniskā atzinuma saņemšanas. Pašvaldība sazināsies ar komunālo un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un aicinās nepiemērot pakalpojuma maksu negadījumā cietušo dzīvokļu iemītniekiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs vakar intervijā TV3 pavēstīja, ka iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai uzrakstījuši 50 iedzīvotāji un septiņi pieteikušies pagaidu mājoklim. Bet, visticamāk, ne visi, kas pieteikušies krīzes pabalstam, to saņemšot. Savukārt, runājot par pagaidu mājokli, Kleinbergs uzsvēra, ka tāds pienākas gan sprādzienā cietušās mājas dzīvokļu īpašniekiem, gan īrniekiem, kuri ir deklarēti Rīgā un spēj pierādīt, ka pirms nelaimes ir dzīvojuši šajā ēkā.

Vaicāts, kāpēc pašvaldība neapdrošina visus savus dzīvokļus, Kleinbergs atbildēja, ka tas varētu būt diezgan dārgi un pastāv risks, ka tādā gadījumā Valsts kontrole pārmestu nelietderīgu līdzekļu tērēšanu un norādītu, ka par apdrošināšanai samaksāto naudu varēja dažos gados uzbūvēt jaunu dzīvojamo māju. "Ir bijusi runa, ka varbūt vajag apdrošināt augstās bīstamības [mājokļus], kur ir, piemēram, malkas apkure, gāzes baloni un tā tālāk, bet šis [dzīvoklis, kurā notika sprādziens], neatbilst tai situācijai," atzina Kleinbergs. Viņš piebilda, ka redzējis pirms diviem gadiem uzņemtus fotoattēlus no ēkas apsekošanas, un varot apliecināt, ka konkrētais dzīvoklis, bija pienācīgi uzturēts, tīrs un kārtīgs. Rīgas mērs norādīja, ka nav universālu risinājumu pret problēmām, kādas var radīt cilvēki, kas "nedraudzējas ar veselo saprātu".

Gāzes sprādzienā cietušās mājas dzīvokļu īpašnieki pirmdien pirmo reizi tikās sapulcē, kurā izrunāja tālākās darbības. Nepieciešams sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumu, un pašvaldība sola šo pakalpojumu iepirkt un apmaksāt no saviem līdzekļiem. Līdz atzinuma saņemšanai ēkā būs aizliegts iekļūt. Lēmumu par ēkas nākotni pašvaldība sola mēneša laikā.

Kā vēstīts, piektdien, 2. janvārī, piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā bojāta gāzes vada dēļ notika sprādziens, kā dēļ sagruva ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts. Sprādzienā bojā gāja divi cilvēki un divi ievainoti. Mājai noteikts avārijas stāvoklis, un tās ekspluatācija aizliegta.

Ēku apsaimnieko SIA "Latvijas namsaimnieks", tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

+13 foto

Sprādziens Torņakalnā

Torņakalnā gāzes sprādziena dēļ daļēji sagruvis daudzstāvu ēkas jumts.

Rīgā, Torņakalnā, gāzes sprādziena dēļ daļēji sagruvis daudzstāvu ēkas jumts un daļa piektā stāva.

1 / 13

Foto: Zane Bitere/LETA