Zīmē Gatis Šļūka. Gada dzīvnieks

Latvijas Nacionālais dabas muzejs par 2026. gada dzīvnieku izvēlējies parasto krupi – abinieku sugu, kas sastopama visā Latvijas teritorijā.

Krupjiem raksturīgās sezonālās migrācijas dēļ pavasarī, dodoties uz nārsta vietām, tie nereti šķērso autoceļus un nonāk satiksmes apdraudējumā. Ja krupim palaimējas izdzīvot, tā mūža ilgums var sasniegt pat 40 gadus. Kā informē dabas muzeja speciālisti, parastais krupis ir viens no lielākajiem abiniekiem Latvijā. Pieauguša krupja ķermeņa garums ir 6–12 centimetri (cm), retos gadījumos līdz 13 cm. Kājas ir īsas un spēcīgas, vairāk piemērotas lēnai rāpošanai, nevis lēkšanai. Āda ir sausa, raupja un ar izteiktiem kārpiņām līdzīgiem izaugumiem – tā ir viena no galvenajām pazīmēm, pēc kuras krupi atšķirt no vardes. Krāsa variē no dzeltenbrūnas un pelēcīgas līdz tumši brūnai, vēders ir gaišāks. Galvas sānos atrodas lieli, ovāli pieauss indes dziedzeri, kas piešķir rūgtu un citiem dzīvniekiem nepatīkamu garšu.

Lielāko daļu dzīves parastais krupis pavada uz sauszemes un ir sastopams lapkoku un skujkoku mežos, pļavās, krūmājos, dārzu teritorijās un pilsētu zaļajās zonās. Tas ir nakts dzīvnieks un dienā slēpjas vēsās, mitrās un tumšās vietās. Aktīvāks kļūst vakaros un lietainā laikā. Ziemu tas pavada slēptuvē, iegrimis ziemas miegā, skaidro muzeja speciālisti. Krupji ir nometnieki, bet pavasaros tie dodas sezonālā migrācijā uz nārsta vietām. Nārsto mierīgos, seklos ūdeņos ar bagātīgu veģetāciju – dīķos, grāvjos, ezeros un vecupēs. Vasarā par krupi liecina klusināta "krakšķoša" skaņa, ko tas rada trauksmes brīdī.

Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģijas ekspozīcijā visa gada garumā varēs aplūkot gada dzīvnieka vitrīnu. "Gada dzīvnieks" tiek nosaukts jau vairāk nekā 20 gadus, pērn šo titulu piešķīra ezim.