-7 °C
Pagājušā gada nogalē pēc tam, kad iedzīvotāji cēla trauksmi par, viņuprāt, nesamērīgu mežu izciršanu un dubļu upēs pārvērstiem ceļiem Jūrmalas mežos, Valsts meža dienests (VMD) veicis papildu pārbaudes Jūrmalas pašvaldības mežos par iespējamiem pārkāpumiem mežistrādes procesā.
Kopējais VMD secinājums ir: "Konstatētas vairākas neatbilstības, taču būtiski bojājumi mežaudzēm nav fiksēti." Tālāk VMD paziņojumā gan tiek konstatētas arī "neatbilstības", piemēram: "trīs meža nogabalos notikusi patvaļīga koku ciršana bez apliecinājuma – kopskaitā nocirsts 21 koks"; "vienā nogabalā dižkokam konstatēts mizas un sakņu kakla bojājums" vai "40 gadījumos konstatēts, ka risu dziļums un kopgarums pārsniedz atļauto apjomu uz hektāru".
Jautājām Pasaules Dabas fonda ekspertam, vai šādi bojājumi mežaudzēm tiešām nav būtiski. "Valsts meža dienests, godprātīgi sekojot saviem pienākumiem, vairākas reizes apmeklējis ciršanas vietas, veicis pārbaudes, vai īstenotā prakse atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām, un konstatējis dažādus pārkāpumus. Tādas pārbaudes Valsts meža dienests ikdienā veic arī Ugāles vai Ramatas meža masīvos, kur cilvēku mājvietas ir kilometriem tālu no ciršanas vietām. Taču pārbaudes nav par iedzīvotāju dziļāk pausto neapmierinātību – meža veidola dizaina, estētiskiem, emocionāliem, komunikācijas trūkuma jautājumiem, jo Latvijas meža likumdošana šādus sabiedrībai būtiskus jautājumus vispār neaplūko," vērtē Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Viņš uzsver, ka mūsdienās meža nozīme aizvien pieaug gan no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa, gan no klimata pārmaiņu un citiem vides aspektiem. Turklāt, runājot par mežu pilsētu un citu apdzīvoto vietu apkārtnē, iepriekš minētajam pievienojas arī nepieciešamība pēc plaša sociālo vajadzību nodrošinājuma. "Pilsētas meža apsaimniekošanu var noteikti dēvēt par atšķirīgu mežkopības virzienu, kurā klasiskie mežsaimniecības ekonomikas jautājumi nav pirmā prioritāte," tā Dabas fonda direktors. "Šobrīd sekojot Jūrmalas mežu apsaimniekošanas publiskai diskusijai, iezīmējās divi atšķirīgi sarunas virzieni – diskusija, vai pārkāptas Latvijas normatīvo aktu prasības meža apsaimniekošanā, un otra – vai pilsētas mežu apsaimniekošana veikta vietējiem iedzīvotājiem pieņemamā veidā. Tie ir divi nošķirami jautājumi. Jūrmalas gadījumā pilsētas atbildīgās amatpersonas ir tikai visu iedzīvotāju interešu un vajadzību apkalpotāji, nevis saimnieki vai interešu grupa, tamdēļ sabiedrisko, rekreācijas un ekoloģisko vērtību inventarizācija, dažāda līmeņa iedzīvotāju aptaujas un diskusijas meža apsaimniekošanas kontekstā vērtējamas kā obligāts priekšnoteikums lēmuma pieņemšanā. Tikai šādi pilsēta mežu apsaimniekošanas plānošanā var noteikt sociālo vajadzību klāstu un tuvināties sabiedrības vēlmju nodrošinājumam." Rozīša ieskatā publiskajā telpā izskanējusī informācija liek domāt, ka Jūrmalas pilsētas meža apsaimniekošana nav vērtējama kā labā prakse, kur plānošanas procesā iesaistīta vietējā sabiedrība, nodrošinot divvirzienu komunikāciju un demonstrējot dziļaku izpratni par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
