-8.8 °C
Zvaigznes dienā, 6. janvārī žūrija paziņoja savu lēmumu – par vislabāko 2026. gada deju tiek atzīta Stokholmas deju kopas "Zibenītis" skalu deja "Meža Mikita".
Konkurss bija pirmais mēģinājums sabiedrībai parādīt, cik interesantas mūsdienīgiem cilvēkiem var būt senās krustdejas, kuras mūsu senči dejoja pirms vēl bija izdomāts valsis, polka, breiks un putniņdeja.
Konkursa deju fināla vērtēšana un rezultātu paziņošana notika Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē. Tieši divos pēcpusdienā sāka skanēt pasaulē lielākā kokle – Dižkokle un dziesma, ko "Rīgas danču" koklētāji veltīja nupat aizsaulē aizsauktajam konkursa patronam Imantam Freibergam.
"Atminati labi ļaudis
Cik augšā, cik zemē….."
Pirms diviem gadiem Dižvīrs Imants Freibergs tieši Līgo zālē spēlēja Dižkokli un tagad viņa piemiņai noliecām galvas.
Pēc šī aizkustinošā mirkļa, konkursa rezultātus paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis Guntis Gailītis. Kā zināms, Gailīša kungam nekad nav vārds kabatā jāmeklē, un tā tas bija arī šoreiz.
Guntis Gailītis: "Man ir liels gandarījums par to, ka mūsu biedrības Folkloras komisijas "Rīgas danču" iniciatīva ir īstenojusies un mēs esam saņēmuši tik lielu atsaucību no visas pasaules latviešiem. Īpaši sasparojušies Anglijas latvieši – tur ir vairākās pilsētās atsaucīgi un radoši tautieši. Mēs Latvijā varbūt neiedomājamies, ka diasporā savu valodu, savu tautas deju kopt ir daudz grūtāk nekā dzimtenē. Tāpēc sūtam siltus sveicienus un atzinības rakstus kopā ar labvēļu sarūpētajām naudas balvām labākajiem, ko par tādiem atzinusi vērtēšanas komisija."
Vispasaules tautas dejas konkursu vērtēja dejas profesionāļi, kuri daudz savas dzīves radošo gadu veltījuši skatuviskajai dejai, bet nav pametuši novārtā arī tautas deju, pie tam izgājušajos deju svētkos sēdēja Goda virsvadītāju ložā. Zīmīgi, ka Ingrīda Saulīte, Ojārs Lamass, Ilze Mažāne, Indra Filipsone un Baiba Šteina vienprātīgi "Zibenīša Meža Mikitu" novērtēja visaugstāk un piešķīra galveno balvu. Tas nav viss, viņu Mikita saņēma arī TDA "Zelta sietiņš" un Latviešu Folkloras krātuves apbalvojumus.
Elīna Gailīte: "Konkursa dalībnieki ir apliecinājuši gan radošumu, gan cieņu pret tautas deju. Īpaši novērtējam jauniešu vēlmi kopt kultūras mantojumu un iedzīvināt tautas deju kā ikdienas praksi, ļaujot tradīcijām elpot arī mūsdienīgi. Latviešu folkloras krātuves pārstāvji vēlas īpaši izcelt tautas deju kopu "Zibenītis" no Zviedrijas, kuru sniegumā pret tautas deju jūtama laikmetīga attieksme, padarot to par jēgpilnu un priekpilnu kultūras vērtību."
Konkursa idejas autors, Ernests Spīčs: "Konkurss "Krustimi dejama" parādīja, ka mūsu tautieši visā pasaulē ir ieinteresēti pētīt un interpretēt mūsu tautas senākos horeogrāfiskās folkloras slāņus, kas līdz Deju svētkiem vēl nav nokļuvuši. Esmu gandarīts, ka starp fināla dejām ir vairākas "pērles" un vienai – Lauras Legzdiņas "Kokles dejai" tāpēc Rīgas Latviešu biedrība piešķir savu balvu".
Konkursa finālu sasniedza sešpadsmit dejas. Visvairāk deju bija no Anglijas, pa divām dejām bija no Vācijas, ASV, Zviedrijas un Kanādas latviešiem. Augstu vērtējumu saņēma Dimdaru Dvieļu deja (2. vieta un TDA "Zelta sietiņš" specbalva). Otro vietu ar Dimdariem dala "Mikita Stokhomas spēlmaņu gaumē". Izcēlās arī "Aberdīnas Lipindraks" (3. vieta un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības specbalva), bet trešo vietu Aberdīnieši dala ar "Londonas Kāzu Dvieļu deju". Īpašu apbalvojumu no biedrības "Mans tautas tērps" saņem Indianapoles "Ellas tantes Dvieļa deja".
Žūrija atzinīgi novērtēja jaunās Kanādas latvietes Lauras Legzdiņas talantu. Viņa pati ne tikai dejoja, bet arī vienlaikus koklēja un dziedāja. Par to Kanādas latvietei divas specbalvas – no Rīgas Latviešu biedrības un Goda virsvadītājas Indras Filipsones.
Indra Filipsone par Zibenīša "Meža Mikitu": "Mani uzrunāja tas, ka lai arī ļoti vienkāršs it kā skalu dejas pamats, nolikti krustā skali, un viņi jau mēģina ne tikai apdejot ar kājām, tos skalus izlēkāt, bet jau rodas risinājumi, jau sasveicināšanās, jau satikšanās ar nākošo partneri, un apdejošana. Tas interesantākais bija, ka viņi sākumā rāda kā mēģinājuma telpā dejo un pēc tam mežā atkārto, lecot pāri saliktiem zariem."
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Emīls Gailis uzsvēra, ka kultūra arī ir aizsardzības līdzeklis, ka karavīri ir dziedājuši kaujā ejot un brīvajā laikā dejojuši. Šādu, kultūru sargājošu attieksmi pauž "Aberdīnas Lecamā lipindraka" dejotāju stāja. Biedrības "Mans tautas tērps" valdes locekle Evita Lisovska savu izvēli pamatoja ar to, ka Indianapoles "Jautrā pāra" dvielis ir ar īpašu stāstu, ka dejotāju goddevīgajā attieksmē ir kaut kas vairāk kā tikai deja.
Noslēguma vārdus raksta Baiba Šteina: "Ierosinātajam un spīdoši realizētajam konkursam ir daudz plašāka un lielāka vērtība par tikai jaunu dejisku kompozīciju radīšanu. Tas bijis kā virzošs stimuls lielam cilvēku skaitam iesaistīties radošā procesā, tas kārtējo reizi pierādījis mūsu tautas garamantu neizsmeļamo bagātību, tas cerams devis ierosmi arī pie mums, Dzimtenē rast iespēju un vēlēties izmantot horeogrāfiskās folkloras vērtības plašāk un demokrātiskāk. Aptuveni citējot "Mērnieku laikus": - "Dievs dod apskaidrību un gaišu prātu mūsu dejas “virsvadoņiem un virsvadonēm” saprast, ka Deju svētku laukumā 100x dažādi Skalu danči būtu super!"
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
