"Stal" sezonas laikā palielināja algu, lai noturētu Mareku Mejeri

Basketbolistam Marekam Mejerim šī ir pirmā sezona Polijā, un 34 gadu vecumā viņam karjeras lielākais spēles laiks – vidēji mačā 32 minūtes, iekrājot solīdu statistiku.

Pieredzējušais spēka uzbrucējs "Latvijas Avīzei" pastāstīja par sezonu un šonedēļ gaidāmajiem mačiem Pasaules kausa kvalifikācijā pret Poliju.

Statistika rāda, ka šī ir viena no tavām labākajām sezonām karjerā?

M. Mejeris: Kā to ņem, arī klubs tomēr vājāks. Rumānijas līga ir par mata tiesu zemāk, bet tur klubam bija augstāki mērķi. Lielajam spēles laikam ir savi plusi un mīnusi, jau pirms sezonas brīdināja, ka tā varētu būt. Otrs garais spēlētājs, kurš mani maina, īsti neieguva trenera uzticību. Ir tādi brīži, kad nākas pastaigāt pa laukumu, jo nav spēka, bet atšķirībā no tā, kā spēlēju pirms desmit gadiem, tagad varu nolasīt situācijas un pielāgoties. Mēs spēlējam ātru basketbolu, bet ir maza rotācija, līdz ar to bieži fiziskais pietrūkst. Es vienīgais esmu no vecā gala, pārējiem stipri zem 30 gadiem. Kopumā – esmu vesels, tas laikam galvenais.

Sezonas laikā par tevi esot interesējušās citas komandas.

Bija varianti aizbraukt, bet nekas tik skaists, lai nonāktu līdz tādam lēmumam. Jebkuras pārmaiņas ir zināms risks, neērtības. Jābūt piedāvājumam ar domu arī par nākamo sezonu vai finansiālajam aspektam, bet nekur līdz galam nesakrita, un vienojos ar "Stal", ka palieku līdz sezonas beigām, viņi mazliet pielika algu – ap 20 procentiem. Nav iemesla nepalikt, apstākļi mani apmierina. Klubam šī ir restarta sezona, nav pārliecināti, vai nākamajā būs lielākas finansiālās iespējas un ambīcijas. Šogad sportiskās ekspektācijas nebija augstas un mēs tās esam pat pārspējuši, spēlējam labāk. 

Cik esmu dzirdējis, mums ir mazākais budžets līgā, bet cīnāmies par izslēgšanas spēlēm, ja noturēsimies "play in" zonā, tad būs labi. Atlikušais grafiks diezgan pateicīgs, vairums spēļu mājās.

Pirmo reizi karjerā esi nokļuvis Polijā. Kāds ir šis čempionāts?

Visas komandas līdzīgas, nav izteiktu grandu un pastarīšu, nesen pēdējā vieta izbraukumā uzvarēja līderus. Lielākajām komandām budžeti ir trīs reizes lielāki nekā mazajām, bet tam nav tik būtiskas lomas. Otra lieta – diezgan fiziska, agresīva līga, to laikam ienes vietējie poļi, ļoti nepiekāpīgi, līdzīgi kā Lietuvas basketbolā.

Pēc ilga pārtraukuma esi klubā, kas nespēlē eirokausos. Kā to uztver?

Sanāk vairāk trenēties, tad bija vairāk lidmašīnas un autobusi, Rumānijā izbraukumi bija pat desmit dienas ilgi. Fiziskajā aspektā lielu izmaiņu nav. Te nav tā pieeja – maz spēlētāju, līdz ar to mazāk trenējamies, lai būtu svaigi. Daudz jauno, kuriem izaugsmei vajag trenēties.

Ko Polijā runā par gaidāmajiem mačiem pret Latviju?

Nejutu, ka izlase būtu aktuāla tēma. Par līgu daudz runā, tur zina pat mazākās baumas, bet par izlasi ne, varbūt tā ir tikai manā komandā. Polijai ir ļoti sabalansēts sastāvs, sadalītas lomas, zina, kuri ir rezultāta taisītāji, spēlētāji īpaši nemainās, atbrauc un jūties kā mājās. Mums bieži vien sastāvs stipri atšķiras, tas sarežģī procesu.

Dažs basketbola sabiedrībā baidās, ka mums draud divi zaudējumi.

Vienu un to pašu komandu divreiz pēc kārtas uzvarēt ir grūti, lai gan Beļģiju divos iepriekšējos kvalifikācijas ciklos uzvarējām abos mačos. 

Galvenais ir būt spēlē un nav kā pret Nīderlandi, kad jau sākumā pretinieki ieguva pārsvaru. 

Protams, būs grūtas spēles, bet 0:2 – nē, noteikti nē. Gdiņā būšot pilna zāle, laikam pieci tūkstoši vietu, bet nekā īpaši specifiska tai hallei nav. Polijā neesmu jutis naidīgu fanu pūli, nav kā futbola ultras. "Stal" ir forši fani, ne velti mājās uzvaram (bilance 7-2. – I. S.), spēlējam enerģiskāk un džeki nenogurst. Es vispār pēdējos gados esmu pieradis, ka zāles ir pilnas, var baudīt basketbolu.

Nīderlandei zaudējām, jo neuztvērām Sito Alonso taktisko prasību nianses. Starp šiem izlašu logiem treneri ir devuši informāciju, norādes, pie kā jāpiedomā pirms gaidāmajām spēlēm?

Tā bija pirmā spēle, daudz informācijas. It kā zinājām, kas jādara, bet ne līdz galam izpratām. Tas ir normāli, tikai trīs treniņi, sastāvā jauni spēlētāji. Ar mani par taktiskām lietām nav bijusi komunikācija, es tīri labi saprotu, ko viņš grib. Treneris apsveicis ar labām spēlēm, tāds cilvēcisks kontakts. Neapskaužu Alonso, kuram sezonas laikā bija jāsāk strādāt ar izlasi, katrs atbrauc ar savām kaitēm. Izmēģināja to lietu, ar ko ir slavens un veiksmīgs. Tagad spēlētāji vairāk saprot ideju, bet esmu piesardzīgs, varbūt vasarā pamainīsies izpildītāji un tas strādās super labi.

Vizītkarte. Mareks Mejeris

• Dzimis 1991. gada 2. septembrī.
• Basketbolists.
• Pārstāv Polijas klubu Ostruvas Lielpolijas "Stal", šosezon vidēji spēlē 11,9 punkti un 7,9 atlēkušās bumbas 32,2 minūtēs.
• Rumānijas čempions (2024, 2025.), Izraēlas kausa ieguvējs (2023.), trīskārtējs Latvijas čempions ar "VEF Rīgu".
• Pārstāvējis arī klubus Spānijā, Francijā, Krievijā un Itālijā.
• Latvijas izlasē spēlējis četros Eiropas čempionātos (2011., 2013., 2015., 2025.).
• Sieva Ineta, meita Marta (3).