Clear 13.3 °C
S. 25.07
Jēkabs, Žaklīna
SEKO MUMS
Reklāma
Freds Batls: "Murāli nosaucu "Pārnese" ("Transmission"), jo tā stāsts ir par kultūras pārnesi, par to, ko mēs esam atnesuši no pagātnes un to, ko mēs kopīgi veidojam nākotnei."
Freds Batls: "Murāli nosaucu "Pārnese" ("Transmission"), jo tā stāsts ir par kultūras pārnesi, par to, ko mēs esam atnesuši no pagātnes un to, ko mēs kopīgi veidojam nākotnei."
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Tuvojoties galvaspilsētas 825. gadadienai, Rīgu izdaiļos arvien jauni, Rīgas ielu mākslas mēnesī tapuši mākslas darbi.

Freds Batls: "Murāli nosaucu "Pārnese" ("Transmission"), jo tā stāsts ir par kultūras pārnesi, par to, ko mēs esam atnesuši no pagātnes un to, ko mēs kopīgi veidojam nākotnei."
Plates, auto un sarunas Sarkandaugavā
Tuvojoties galvaspilsētas 825. gadadienai, Rīgu izdaiļos arvien jauni, Rīgas ielu mākslas mēnesī tapuši mākslas darbi.
Reklāma

Pirmais no tiem ir mākslinieka Freda Batla murālis "Pārnese", kura atklāšana notika pirmdien, 20. jūlijā, tādējādi ievadot arī ielu mākslai veltīto pasākumu programmu. Spilgtos toņos gleznotais mākslas darbs atrodams Sarkandaugavā, Alekša skvērā, uz ēkas Tilta ielā 8 ugunsmūra.

Frederiks Batls, pazīstams arī kā Zoer. ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu ielu mākslas gleznotājiem pasaulē, dzimis un mācījies Francijā. Savos darbos viņš pēta pagrimumu, transformāciju un industriālo pagātni. Mākslinieks ir izstrādājis neatkarīgu vizuālo valodu, kas apvieno grafiskā dizaina ietekmes ar pilsētas estētiku. Jau vairāk nekā desmit gadus Zoer ielu sienu gleznojumi turpina pārveidot publiskās telpas Eiropā un ārpus tās, mākslinieka darbi ir redzami visā pasaulē, tostarp Kanādā, Meksikā, Marokā, Itālijā, Vācijā un Kiprā. Latvijā Zoer ieradās uzreiz pēc darba izveidošanas "Wand Festival" Šveices pilsētā Kūrā un no Rīgas tālāk devās strādāt uz Monterreju, Nuevoleonas štata pilsētu Meksikā.

Intervijā "Latvijas Avīzei" mākslinieks stāstīja par murāļa "Pārnese" tapšanu, iedvesmu, ko guvis no Sarkandaugavas vides un vēstures, savu radošo procesu un to, kā publiskā māksla var kļūt par daļu no pilsētas ikdienas un kolektīvās atmiņas. Sarunā atklājās ne tikai konkrētā darba iecere, bet arī plašāks skatījums uz mākslas lomu publiskajā telpā, kur svarīgākais nav sniegt vienu pareizo interpretāciju, bet radīt iespēju cilvēkiem apstāties, vērot un ar mākslas darbu veidot savas personīgās attiecības.

Lūdzu, pastāsti par tapušo murāli!

F. Batls: Ēka, kuras fasādi apgleznoju, atrodas uz ielas, te, blakus ceļam, visu laiku var dzirdēt garām braucošu mašīnu un tramvaja troksni. Tā liktos kā viena no vietām pilsētā, kur notiek liela kustība, taču tieši šīs ēkas aklās sienas priekšā ir neliels zālāja kvadrātiņš, kur garāmgājēji var vienkārši apsēsties un ieturēt pauzi, te izveidojusies tāda kā pieturvieta. Pašā murālī centos attēlot sarunu, pārrunas starp četriem cilvēkiem, trim dāmām un vienu puisi, viņiem pavisam vienkārši stāvot, sarunājoties un tādējādi te pavadot savu brīvo laiku. Runājot par objektiem, ko iekļāvu gleznojumā, tie ir priekšmeti no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem: dažādas grāmatas, plates, arī priekšmetus no diezgan tipiskas tirgus ainas, pārtiku un dārzeņus.

Tu aprakstīji apkārtni tieši blakus ēkai, bet vai bija arī kāda iedvesma, kas īpaši saistīta ar Sarkandaugavu plašāk? Varbūt pat visu Rīgu kopumā?

Kad no Rīgas domes saņēmu projekta priekšlikumu, Līna Birzaka un Dainis Rudens uzņēmās kuratoriālo atbildību, man atsūtīja informāciju arī par apkārtējo rajonu (Sarkandaugavu), kādu laiku man bija iespējams pārdomāt šīs apkārtnes dažādās tik iezīmes. Vēsturiski Sarkandaugava ir rūpniecības ēku un strādnieku mājokļu rajons ar savu arhitektūru, daudzu ēku fasādēs ievēroju arī ķieģeļu dominanci, tāpēc savā gleznojumā nolēmu nelikt ķieģeļus uz sienām, bet uz zemes, padarīt tos par pamatu. Tātad, mūsdienās mēs strādājam uz pagātnes pamatiem, kurus atklājam, lai uz tiem ko uzbūvētu nākotnei.

No tā, ko jau esi paspējis apskatīt, kādi ir tavi iespaidi par Rīgu?

Man patīk. Ir ļoti interesanti redzēt šīs vietas kultūras saknes. Esmu bijis vairākās valstīs ap Baltijas jūru, tāpēc ļoti interesanti redzēt, kā krustojas kultūras ceļi un takas. Turklāt, Sarkandaugava arī arhitektoniski ir ļoti interesanta vieta. Mani tiešām pārņēmusi sajūta, ka šķērsoju laiku.

Reklāma
Reklāma

Iesākumā katru rītu daudz strādāju, arī staigājot, vērojot un uzņemot teju neskaitāmas fotogrāfijas. Centos sajust šīs pilsētas daļas noskaņu, lai pārnestu to uz sienas.

Freds Batls: "Murāli nosaucu "Pārnese" ("Transmission"), jo tā stāsts ir par kultūras pārnesi, par to, ko mēs esam atnesuši no pagātnes un to, ko mēs kopīgi veidojam nākotnei."

Tavs darbs ir daļa no lielāka ielu mākslas pasākuma. Vai līdz šim ir bijis arī laiks doties apskatīt citus objektus un mākslas darbus?

Nepavisam. Ikreiz, strādājot pie sienas gleznojumiem, mans laiks ir ļoti ierobežots, katrā valstī pavadu vien noteiktu dienu skaitu un lielāko daļu veltu tieši murāļa izveidei, man vissvarīgākais ir maksimāli pievērsties tieši gleznojumam.

Automašīnas parādās gan šajā sienas gleznojumā, gan daudzos citos tavos darbos, no kurienes radusies tava interese par auto?

Auto mani interesē kopš bērnības, esmu astoņdesmito gadu bērns, kuru mašīnas vienmēr ir fascinējušas un uzrunājušas. Tiesa, neteiktu, ka mani tās interesētu kā statusa simbols, mani nebūt nepievelk luksusa, sporta, vai tamlīdzīgas dārgas automašīnas, manuprāt, automašīnas ir ļoti interesantas kā socioloģiski objekti. Zināmā veidā tās simbolizē paradigmu par pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu brīvības un neatkarības jēdzienu. Turklāt tās ir arī ļoti sarežģīti objekti, tāpēc daudzos aspektos automašīnās joprojām ir kas tāds, kas mani uzrunā un interesē. Tiesa, automašīnas ir arī ļoti pretrunīgi objekti, nedomāju, ka mani spētu uzrunāt mūsdienu automašīnas. Manuprāt, tās patiesībā tērē arvien vairāk enerģijas un materiālu, taču socioloģiskā nozīmē automašīnas joprojām ir ļoti interesantas, un tāpēc tās iekļauju savā mākslā.

Un vai tavā sienas gleznojumā attēlotie cilvēki ir konkrēti Sarkandaugavas iedzīvotāji, vai tikai iztēloti?

Es daudz fotografēju, no šīm bildēm, no cilvēku stājas un pozām fotogrāfijās smēlos iedvesmu savam darbam. Daudz arī skicēju, tāpēc gleznojot palīdzēja attēli, ko izmantoju kā atsauces, lai izplānotu un uzzīmētu kompozīcijas versiju.

Varbūt tu varētu pastāstīt vairāk par kopējo procesu, kas ietver iztēlošanos, plānošanu, skicēšanu?

Tas ir interesants jautājums, jo, saņemot darba uzdevumu, parasti jau teju uzreiz prātā ienāk pirmā ideja. Taču tā rodas, kamēr vēl atrodos ārzemēs, tāpēc šo ideju apspriežu ar cilvēkiem uz vietas. Savas idejas vienmēr cenšos pielāgot tās apkārtnes kontekstam, kur gleznojums vēlāk atradīsies. Pēc tam kad jau ierodos uz vietas, top skice. Tad tā ir jāīsteno uz lielas virsmas, tas nozīmē, ka gleznojot pieņemu un iekļauju arī visus šīs virsmas defektus. Piemēram, šajā Sarkandaugavas ēkas mūrī bija dažas plaisas un negludumi, tur bija daži kabeļi, tur bija citi vadi, tādējādi gleznošanas īstenošana kļūst arī par zināmu fizisku vingrinājumu. Tiesa, loģistika iepriekšēji jāsaplāno ļoti precīzi, bet, patiesību sakot, tas tomēr nav pats noteicošākais, gleznotāja galvenais instruments ir krāsas. Tas nozīmē: ja varēšu pareizi sajaukt krāsas, ja būs labi toņi un tie labi reaģēs uz sienas, tad viss izdosies labi. Vismaz manam gleznojumam, jo uzskatu – ja krāsas nesaderēs, tad arī attēls neizdosies.

Šāda murāļa tapšana ir ļoti publisks, apkārtējiem redzams mākslas darba veidošanas process. Tā ir arī sava veida performance – kādas sajūtas rodas, šādi gleznojot?

Man tas liekas ļoti stimulējoši. Patiesībā es jau nāku no šīs (ielu mākslas) vides. Tāpat kā daudzi manas paaudzes cilvēki, esmu gleznojis grafiti un pēc tam radījis arī daudz sienas gleznojumu, un tas joprojām ir kas tāds, kas mani ļoti izaicina. Turklāt, tieši performancē parādās šādas gleznas fiziskā dimensija, kā arī tas, ka gleznas tapšanai ir ierobežots laiks. Izaicinoši liekas arī pielāgoties laika apstākļu izmaiņām vai vēl kādiem citiem apstākļiem, kas rodas, atrodoties teju uz ielas. Manuprāt, publiskajā telpā pieredzēt kaut ko notiekam, skatītājam joprojām sagādā patiešām unikālu pieredzi. Savukārt kā māksliniekam vislielākā problēma man liekas kompozīcija, jo apzinos, ka šī manis radītā kompozīcija publiskajā vidē paliks vēl ilgu laiku, tāpēc tai nav jābūt kam pārāk saldam, pārāk maigam vai pārāk kičīgam, savā veidā darbam jābūt radikālam, šādam mākslas darbam vajag savu spēku. Murālim, mākslas darbam nevajag būt līdzīgam lielformāta ielu reklāmām vai stendiem ar TV pārraidēm.

Freds Batls: "Murāli nosaucu "Pārnese" ("Transmission"), jo tā stāsts ir par kultūras pārnesi, par to, ko mēs esam atnesuši no pagātnes un to, ko mēs kopīgi veidojam nākotnei."

Pastāsti vairāk par savu pieredzi, minēji, ka jau ilgu laiku nodarbojies ar ielu mākslu?

Ielu māksla ir liela daļa no manas dzīves pieredzes un joprojām kas tāds, kas mani ļoti interesē. Es gan studēju produktu dizainu un tieši tajā jomā nostrādāju daudzus gadus, bet tad pienāca laiks, kad savu karjeru izvēlējos pilnībā pārorientēt uz mākslu. Tiesa, ietekmējoties no agrākās darba pieredzes, savos darbos īpašu uzmanību pievēršu objektiem. Tagad rīkoju izstādes, gleznoju uz audekla un sienas gleznojumus. Es arī veidoju instalācijas, piemēram, fiziskas instalācijas.

Kādas pārdomas vai sajūtas ar savu darbu vēlies izraisīt cilvēkos?

Es neesmu stāstnieks. Tas nozīmē, ka nelūdzu cilvēkiem domāt ko konkrētu. Man pietiks, ja kaut dažiem cilvēkiem būs iespēja nostāties pretī manam darbam un vienkārši to pavērot, redzēt murāli un jebkādā veidā par to domāt. Varbūt cilvēks gleznojumā šo to atpazīs, varbūt iztēlosies kādu stāstu vai atminēsies kādu gadījumu pats no savas dzīves; to visu var iespēt gleznojums. Ikdienā esam pieraduši daudz staigāt, mūs teju vienmēr ieskauj attēli, tos atstājam arī aiz sevis. Mēs visu laiku esam teju pat pārņemti ar attēliem. Glezniecība ir kas pavisam cits, tā ir cita veida valoda. Cilvēks var tajā ienirt, un tā nav jāpieredz vienas milisekundes laikā. Kāds var tai nostāties priekšā un vienkārši... Es pat domāju, ka par glezniecību nav jābūt kādam konkrētam viedoklim vai spriedumam. Es nevēlos, lai cilvēki par mākslu runātu tikai runāšanas pēc, bet vēlētos, lai tie gleznojumam veltītu nelielu savas dzīves daļu, mazu mirkli. Turklāt murālis kļūs arī kā pilsētas orientieris, jo, ja tas pēc gadiem joprojām te būs, cilvēki droši vien teiks: "Ak, tiksimies pie tās sienas!" vai kaut ko tamlīdzīgu. Tātad murālis pilsētvidē dzīvos gluži kā koks, kāda cita ēka, kā parks. Tas būs kļuvis par daļu no pilsētas.

Freds Batls: "Murāli nosaucu "Pārnese" ("Transmission"), jo tā stāsts ir par kultūras pārnesi, par to, ko mēs esam atnesuši no pagātnes un to, ko mēs kopīgi veidojam nākotnei."

No 8. līdz 22. augustam Sarkandaugavā:

  • 8. augustā kopienas centra "eS14" apkārtnē norisināsies pasākums "LODErēšana jeb diena Sarkandaugavas izzināšanai", kurā apmeklētāji aicināti iepazīt apkaimi caur mākslu, pētniecību un kopradi. Programmā paredzētas pastaigas, radošās darbnīcas, diskusijas, performatīva akcija "Sarkandaugavas laika lode", kā arī vairāku jaunu mākslas darbu tapšana.
  • 16. augustā Sarkandaugavas pamatskolā notiks kopienas pasākums "Kāpēc Daugava ir sarkana? (un citi stāsti)", kura laikā jaunieši, ģimenes un apkaimes iedzīvotāji kopā ar mākslinieci Viktoriju Kosenko radīs sienas gleznojumu, balstoties Sarkandaugavas vēsturē un vietējos stāstos.
  • 22. augustā Rīgas ielu mākslas mēnesi noslēgs starptautiskais ielu mākslas un urbānās kultūras festivāls "Row Baltics 2026", kas Zāģeru ielas apkārtni pārvērtīs par Baltijas urbānās kultūras centru. Festivālā piedalīsies aptuveni 30 Latvijas un ārvalstu mākslinieku, kuri Daiņa Rudens vadībā veidos 400 kvadrātmetrus lielu sienas gleznojumu.

"Row Baltics 2026"

  • Rīgas ielu mākslas mēnesis šogad notiek pirmo reizi un turpmākajos gados tas norisināsies citās pilsētas apkaimēs. Savukārt Rīgas Ielu mākslas mēneša ietvaros notiekošais Ielu mākslas festivāls "Row Baltics" aizsācies 2022. gadā, tas ir viens no straujāk augošajiem ielu mākslas notikumiem Latvijā un Baltijā. Tā galvenais organizators, sadarbībā ar biedrību "Mākslas birojs" un Rīgas valstspilsētas pašvaldību, ir mākslinieks Dainis Rudens. Kopumā Rīgas ielu mākslas mēneša laikā Sarkandaugavā taps deviņi jauni sienas gleznojumi un virkne citu publiskās mākslas objektu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma