Iesākumā katru rītu daudz strādāju, arī staigājot, vērojot un uzņemot teju neskaitāmas fotogrāfijas. Centos sajust šīs pilsētas daļas noskaņu, lai pārnestu to uz sienas.
Tavs darbs ir daļa no lielāka ielu mākslas pasākuma. Vai līdz šim ir bijis arī laiks doties apskatīt citus objektus un mākslas darbus?
Nepavisam. Ikreiz, strādājot pie sienas gleznojumiem, mans laiks ir ļoti ierobežots, katrā valstī pavadu vien noteiktu dienu skaitu un lielāko daļu veltu tieši murāļa izveidei, man vissvarīgākais ir maksimāli pievērsties tieši gleznojumam.
Automašīnas parādās gan šajā sienas gleznojumā, gan daudzos citos tavos darbos, no kurienes radusies tava interese par auto?
Auto mani interesē kopš bērnības, esmu astoņdesmito gadu bērns, kuru mašīnas vienmēr ir fascinējušas un uzrunājušas. Tiesa, neteiktu, ka mani tās interesētu kā statusa simbols, mani nebūt nepievelk luksusa, sporta, vai tamlīdzīgas dārgas automašīnas, manuprāt, automašīnas ir ļoti interesantas kā socioloģiski objekti. Zināmā veidā tās simbolizē paradigmu par pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu brīvības un neatkarības jēdzienu. Turklāt tās ir arī ļoti sarežģīti objekti, tāpēc daudzos aspektos automašīnās joprojām ir kas tāds, kas mani uzrunā un interesē. Tiesa, automašīnas ir arī ļoti pretrunīgi objekti, nedomāju, ka mani spētu uzrunāt mūsdienu automašīnas. Manuprāt, tās patiesībā tērē arvien vairāk enerģijas un materiālu, taču socioloģiskā nozīmē automašīnas joprojām ir ļoti interesantas, un tāpēc tās iekļauju savā mākslā.
Un vai tavā sienas gleznojumā attēlotie cilvēki ir konkrēti Sarkandaugavas iedzīvotāji, vai tikai iztēloti?
Es daudz fotografēju, no šīm bildēm, no cilvēku stājas un pozām fotogrāfijās smēlos iedvesmu savam darbam. Daudz arī skicēju, tāpēc gleznojot palīdzēja attēli, ko izmantoju kā atsauces, lai izplānotu un uzzīmētu kompozīcijas versiju.
Varbūt tu varētu pastāstīt vairāk par kopējo procesu, kas ietver iztēlošanos, plānošanu, skicēšanu?
Tas ir interesants jautājums, jo, saņemot darba uzdevumu, parasti jau teju uzreiz prātā ienāk pirmā ideja. Taču tā rodas, kamēr vēl atrodos ārzemēs, tāpēc šo ideju apspriežu ar cilvēkiem uz vietas. Savas idejas vienmēr cenšos pielāgot tās apkārtnes kontekstam, kur gleznojums vēlāk atradīsies. Pēc tam kad jau ierodos uz vietas, top skice. Tad tā ir jāīsteno uz lielas virsmas, tas nozīmē, ka gleznojot pieņemu un iekļauju arī visus šīs virsmas defektus. Piemēram, šajā Sarkandaugavas ēkas mūrī bija dažas plaisas un negludumi, tur bija daži kabeļi, tur bija citi vadi, tādējādi gleznošanas īstenošana kļūst arī par zināmu fizisku vingrinājumu. Tiesa, loģistika iepriekšēji jāsaplāno ļoti precīzi, bet, patiesību sakot, tas tomēr nav pats noteicošākais, gleznotāja galvenais instruments ir krāsas. Tas nozīmē: ja varēšu pareizi sajaukt krāsas, ja būs labi toņi un tie labi reaģēs uz sienas, tad viss izdosies labi. Vismaz manam gleznojumam, jo uzskatu – ja krāsas nesaderēs, tad arī attēls neizdosies.
Šāda murāļa tapšana ir ļoti publisks, apkārtējiem redzams mākslas darba veidošanas process. Tā ir arī sava veida performance – kādas sajūtas rodas, šādi gleznojot?
Man tas liekas ļoti stimulējoši. Patiesībā es jau nāku no šīs (ielu mākslas) vides. Tāpat kā daudzi manas paaudzes cilvēki, esmu gleznojis grafiti un pēc tam radījis arī daudz sienas gleznojumu, un tas joprojām ir kas tāds, kas mani ļoti izaicina. Turklāt, tieši performancē parādās šādas gleznas fiziskā dimensija, kā arī tas, ka gleznas tapšanai ir ierobežots laiks. Izaicinoši liekas arī pielāgoties laika apstākļu izmaiņām vai vēl kādiem citiem apstākļiem, kas rodas, atrodoties teju uz ielas. Manuprāt, publiskajā telpā pieredzēt kaut ko notiekam, skatītājam joprojām sagādā patiešām unikālu pieredzi. Savukārt kā māksliniekam vislielākā problēma man liekas kompozīcija, jo apzinos, ka šī manis radītā kompozīcija publiskajā vidē paliks vēl ilgu laiku, tāpēc tai nav jābūt kam pārāk saldam, pārāk maigam vai pārāk kičīgam, savā veidā darbam jābūt radikālam, šādam mākslas darbam vajag savu spēku. Murālim, mākslas darbam nevajag būt līdzīgam lielformāta ielu reklāmām vai stendiem ar TV pārraidēm.
Pastāsti vairāk par savu pieredzi, minēji, ka jau ilgu laiku nodarbojies ar ielu mākslu?
Ielu māksla ir liela daļa no manas dzīves pieredzes un joprojām kas tāds, kas mani ļoti interesē. Es gan studēju produktu dizainu un tieši tajā jomā nostrādāju daudzus gadus, bet tad pienāca laiks, kad savu karjeru izvēlējos pilnībā pārorientēt uz mākslu. Tiesa, ietekmējoties no agrākās darba pieredzes, savos darbos īpašu uzmanību pievēršu objektiem. Tagad rīkoju izstādes, gleznoju uz audekla un sienas gleznojumus. Es arī veidoju instalācijas, piemēram, fiziskas instalācijas.
Kādas pārdomas vai sajūtas ar savu darbu vēlies izraisīt cilvēkos?
Es neesmu stāstnieks. Tas nozīmē, ka nelūdzu cilvēkiem domāt ko konkrētu. Man pietiks, ja kaut dažiem cilvēkiem būs iespēja nostāties pretī manam darbam un vienkārši to pavērot, redzēt murāli un jebkādā veidā par to domāt. Varbūt cilvēks gleznojumā šo to atpazīs, varbūt iztēlosies kādu stāstu vai atminēsies kādu gadījumu pats no savas dzīves; to visu var iespēt gleznojums. Ikdienā esam pieraduši daudz staigāt, mūs teju vienmēr ieskauj attēli, tos atstājam arī aiz sevis. Mēs visu laiku esam teju pat pārņemti ar attēliem. Glezniecība ir kas pavisam cits, tā ir cita veida valoda. Cilvēks var tajā ienirt, un tā nav jāpieredz vienas milisekundes laikā. Kāds var tai nostāties priekšā un vienkārši... Es pat domāju, ka par glezniecību nav jābūt kādam konkrētam viedoklim vai spriedumam. Es nevēlos, lai cilvēki par mākslu runātu tikai runāšanas pēc, bet vēlētos, lai tie gleznojumam veltītu nelielu savas dzīves daļu, mazu mirkli. Turklāt murālis kļūs arī kā pilsētas orientieris, jo, ja tas pēc gadiem joprojām te būs, cilvēki droši vien teiks: "Ak, tiksimies pie tās sienas!" vai kaut ko tamlīdzīgu. Tātad murālis pilsētvidē dzīvos gluži kā koks, kāda cita ēka, kā parks. Tas būs kļuvis par daļu no pilsētas.
No 8. līdz 22. augustam Sarkandaugavā:
- 8. augustā kopienas centra "eS14" apkārtnē norisināsies pasākums "LODErēšana jeb diena Sarkandaugavas izzināšanai", kurā apmeklētāji aicināti iepazīt apkaimi caur mākslu, pētniecību un kopradi. Programmā paredzētas pastaigas, radošās darbnīcas, diskusijas, performatīva akcija "Sarkandaugavas laika lode", kā arī vairāku jaunu mākslas darbu tapšana.
- 16. augustā Sarkandaugavas pamatskolā notiks kopienas pasākums "Kāpēc Daugava ir sarkana? (un citi stāsti)", kura laikā jaunieši, ģimenes un apkaimes iedzīvotāji kopā ar mākslinieci Viktoriju Kosenko radīs sienas gleznojumu, balstoties Sarkandaugavas vēsturē un vietējos stāstos.
- 22. augustā Rīgas ielu mākslas mēnesi noslēgs starptautiskais ielu mākslas un urbānās kultūras festivāls "Row Baltics 2026", kas Zāģeru ielas apkārtni pārvērtīs par Baltijas urbānās kultūras centru. Festivālā piedalīsies aptuveni 30 Latvijas un ārvalstu mākslinieku, kuri Daiņa Rudens vadībā veidos 400 kvadrātmetrus lielu sienas gleznojumu.
"Row Baltics 2026"
- Rīgas ielu mākslas mēnesis šogad notiek pirmo reizi un turpmākajos gados tas norisināsies citās pilsētas apkaimēs. Savukārt Rīgas Ielu mākslas mēneša ietvaros notiekošais Ielu mākslas festivāls "Row Baltics" aizsācies 2022. gadā, tas ir viens no straujāk augošajiem ielu mākslas notikumiem Latvijā un Baltijā. Tā galvenais organizators, sadarbībā ar biedrību "Mākslas birojs" un Rīgas valstspilsētas pašvaldību, ir mākslinieks Dainis Rudens. Kopumā Rīgas ielu mākslas mēneša laikā Sarkandaugavā taps deviņi jauni sienas gleznojumi un virkne citu publiskās mākslas objektu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu