Mist 5.3 °C
S. 09.11
Teodors
SEKO MUMS
Reklāma
Artis Puriņš ar igauņu dejotājiem.
Artis Puriņš ar igauņu dejotājiem.
Foto: Publicitātes

2025. gada vasara bija pārpilna ar dejas notikumiem. Ne tikai Latvijā. Tāpēc paskatīsimies pāri žogam un salīdzināsim mūsu un ziemeļu kaimiņu igauņu deju svētkus.

Reklāma

Salīdzināšanu veiks trīs vīri – latvietis Artis Puriņš, igaunis Kalevs Jervela un Juris Žīgurs, kurš ir Igunijā jau sen mītošs latvietis. Piebildīšu, ka visi trīs ir ilgus gadus saistīti ar deju svētkiem un vairākās sarunās atklāja man un jums, mīļie lasītāji, savas domas.

Kalevs Jervela.
Juris Žīgurs.

Radniecība, Igaunijas VVI Deju svētku stāsts 

XXI Deju svētki ir par visu to, kas savijas vienotā stāstā par mūsu radniecību — stāstā, kura nodaļas vēsta gan par to, kas mums ir kopīgs, gan par to, kas katru no mums padara unikālu savā veidā.

Taisnība, igauņu nav ļoti daudz, un mūsu ir neliela valsts, kuras meži rudenī maina krāsu. Tomēr šeit mājo pārsteidzoši plašs tradīciju, paražu, dziesmu, deju, mūzikas, tautas tērpu un dialektu klāsts — gluži kā sajaukti sakņu pavedieni, kas noteikti veido katra dzimtas koka pamatu, katrs ar savu īpašu, vitāli svarīgu lomu.

Deju svētku stāsts sākas jau no tā brīža, kad tiek izsūtīti ielūgumi uz dzimtas salidojumu un dažādās vietās sākas gatavošanās. Kādas ir tās sajūtas un paražas, kas vada tevi pretī kopā sanākšanai — ar visu ģimeni kopā, pašā deju laukuma vidū?

Igaunijas XXI Deju svētku afiša.

Kas Igaunijā pārsteidza igauni Kalevu? 

CV: Kalevs Jervela (1960) ir igauņu deju skolotājs un folklorists. Igaunijas Tautas deju un tautas mūzikas biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš ir bijušais Deju folkloras kopas „Leigarid“ mākslinieciskais vadītājs (1981-2014) un vairāku lielu tautas deju uzvedumu režisors un mākslinieciskais vadītājs.

Kalevs par igauņu dejas svētkiem: „Šī gada svētkiem visai negaidīta un reizē tautas tradīcijās balstīta koncepcija, par ko paši igauņi saka, ka pirmo reizi deju svētkus veido sieviete, pat trīs sievietes kopā un tādejādi tie ir caur sievietes skatuleņķi.“

Mani šajā reizē pārsteidza mūsu dejotāju sagatavotība, dzīvesprieks un gribasspēks. Tā kā grupām iepriekš bija nosūtīti laukuma zīmējumi, dejotāji mājās apguva savus zīmējumus un deju modifikācijas, un laukuma mēģinājumi galvenokārt bija saistīti ar pielāgošanos un dejošanu kopā ar citām grupām.

Reklāma
Reklāma

Kas Igaunijā pārsteidza latvieti Arti?

Artis Puriņš (1968) latviešu horeogrāfs, deju skolotājs, TDA „Liesma“ mākslinieciskais vadītājs.

Arī pie mums, Latvijā, ir dejoti un izdejoti novadi, par bijušas īpašas novadu programmas. Liekas, tur nekā jauna vairs nevar pateikt. Kas bija tik inovatīvs, kas  igauņiem izdevās, par to Artis Puriņš: “Esmu bijis vairākos Deju svētkos Igaunijā un katru reizi atgriežoties mājās, Latvijā mani pārņem doma, ka es gribētu būt igaunis. Tas ir Deju svētku dēļ. Es nesaku, ka mums ir slikti Deju svētki, bet igauņu svētkiem ir kaut kas īpašs, kas tos pietuvina cilvēkam, parastajam skatītājam. Pirmkārt jāteic, ka viņu svētki ir sirsnīgāki, emocionālāki un tāpēc dziļāk uzrunā skatītājus. Otrkārt, skaidri redzams, ka dejotāji izbauda svētkus nesteidzoties, nav ne lielās skriešanas, ne sasteigtības horeogrāfijās. Treškārt un nezinu vai tas ir saprotams kādam Latvijas horeogrāfam – igauņu svētki ir ģimeniski. Patiesa bauda ir vērot dejotāju savstarpējās attiecības. No tribīnēm var saskatīt ne tikai pozas vai deju soļus, bet arī sejas. Tas mani ļoti uzrunā kā skatītāju un es dzīvoju līdzi katram mirklim katrā dejā. Pie mums tas arī ir atsevišķu deju kolektīvu koncertos uz skatuves, bet, diemžēl nav deju svētkos. Man ir sajūta, ka mēs neejam pareizu ceļu, kamēr igauņu dejotāji un svētku rīkotāji māk pārsteigt skatītājus ar oriģināliem un mūsdienīgiem risinājumiem un tai pašā laikā būt dziļi tautiski“.

Igauņi dejo.

Vai igauņiem jāmācās no latviešiem, jeb latviešiem no igauņiem?

Kalevs Jervela: „Esmu bijis skatītāju vidū gandrīz visos Latvijas deju festivālos pēdējo 25 gadu laikā un esmu nonācis pie secinājuma, ka abus ir ļoti grūti salīdzināt.

Mūsu izejas punkti ir diezgan atšķirīgi:

- Festivālu vēsture un to organizēšanas tradīcijas.

- Deju grīdas lielums.

- Dejotāju skaits.

- Izrādes virziens (Latvijā galvenā auditorija ir vienā pusē - mums jāņem vērā arī divi iestudējuma virzieni).

Tas, ko dejotājs un publika sagaida no deju festivāla Latvijā, var nebūt gluži tas pats, ko dejotājs un publika sagaida Igaunijā. Tāpēc es nevaru sniegt nekādus ieteikumus.

Igauņi dejo.

Tas, ka mūsu festivāli no attāluma ir līdzīgi, bet, skatoties tuvāk, atšķiras, ir mūsu bagātība. Mums nevajadzētu sākt kopēt vienam otru, dot viens otram ieteikumus un arī nekonkurēt. Deju festivāli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kā trīs rozes, kas aug blakus, bet atrodas dažādos puķu podos - nedaudz atšķirīgas, bet vienlaikus ļoti līdzīgas.“

Kā uz Deju svētkiem abās valstīs skatās Juris, kurš pieder abām kultūrām? 

CV: Juris Žīgurs (1939) dejot sācis Ventspilī pie A.Rūjas, 1980-2004. bijis Igaunijas Deju svētku producents, vairākkārtēju Studentu svētku Gaudeamus producents, Folkloras festivāla Baltica dejas sadaļas vadītājs Igaunijā.

Juris Žīgurs: „Esmu vienu reizi jaunībā piedalījies Latvijas PSR Deju svētkos 1955. gadā kā dejotājs. Igaunijas Deju svētkos kā rīkotājs daudzus gadus un pats nevaru saskaitīt cik reizes, ieskaitot zonālos svētkus, esmu rīkojis. Man jau liekas, ka abi svētki – Latvijā un Igaunijā – ir ļoti atšķirīgi. Vispirms jau dalībnieku skaita atšķirības, tad stadiona izmērs un skatītāju vietu izvietojums. Tomēr visvairāk atšķiras repertuārs – Igaunijā tas ir tuvāks tautas dejai, bet tai pašā laikā piedalās arī vingrotājas un meiteņu deju kolektīvi. Latvijā ir ļoti uzsvērta tehnoloģiju klātbūtne, tas nav slikti, tikai uzvedums dažreiz atgādina Olimpiādes atklāšanu; igauņiem tas nepatiktu.

Par to pērkona lietu Daugavas stadionā – Igaunijā tā neriskētu ar skatītāju un dalībnieku veselību, koncertu pārceltu vai vispār atceltu.

Esmu redzējis daudzus svētkus Latvijā un daudz kas man liekas daudz interesantāks par igauņu svētkiem. Pateikt, kuri svētki labāki, nav iespējams, bet pieredzes apmaiņai jānotiek un tāpēc, labi, ka mani aicina uz Latviju un iznteresējas par manu viedokli.“

Vai ir jēga kaut ko mainīt mūsu deju svētkos? 

Skaidrs, ka mēs esam atšķirīgi gan no igauņiem, kuri kopj ģimeniskumu un deju svētkos izdejo savu novadu horeogrāfisko folkloru, gan no lietuviešiem, kuri deju horeogrāfijās uzsver seno baltu mitoloģiju un pat Lietuvas dižvalsts varoņus. Ko kopjam mēs? Mums nav bijusi dižvalsts un latviešu horeogrāfiem maz interesē savu novadu tautas deja. Varbūt fokusējamies uz folkbaletu un mūsdienu dejas žanriem, un varbūt tā nav slikta doma, ja no tā mēs būsim laimīgāki?

Piezīme. Sarunas par deju svētkiem abās valstīs notika dažādos laikos 2025. gada vasarā un rudenī ar katru vīru atsevišķi. Artis Puriņš sarunas laikā vēl nestrādāja LNKC.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma